Iestādes solījumi var radīt personai tiesisko paļāvību – uz tiem var balstīt savus lēmumus un plānot savu rīcību. Taču kā ir ar mutiskām konsultācijām pa tālruni? Vai arī tās var radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību? Un vai tas, ka prece tiek izlaista brīvā apgrozībā bez iebildumiem, nozīmē, ka viss deklarētais ir bijis korekts? Atbildes uz šiem jautājumiem sniegtas Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.februāra spriedumā lietā A420220023, kurā analizēta tiesiskās paļāvības robeža muitas klasifikācijas kontekstā.