Pašreizējā ekonomiskā situācija liek daudziem komersantiem nopietni aizdomāties par darījumu partneru iespējamo maksātnespēju vai ierobežoto maksātspēju. Jo stiprāka ir komersanta saikne ar grūtībās nonākušo darījuma partneri un lielāka atkarība no tā, jo smagākas būs šī darījuma partnera maksātnespējas vai ierobežotas maksātspējas iespējamās sekas. Sliktākajā gadījumā šīs sekas var būt paša komersanta ierobežota maksātspēja vai pat maksātnespēja.
Līguma ietvaros jāapdomā arī sliktākie darījuma attīstības scenāriji
Šīs situācijas apzināšanās liek veikt pasākumus iespējamo negatīvo seku mazināšanai. Vairumā gadījumu to var panākt ar visai vienkāršiem līdzekļiem. Tas attiecas gan uz darījuma partneru rūpīgāku izvēli un izvērtēšanu, gan arī uz darījumu strukturēšanu (piemēram, maksājumu kārtības pārskatīšanu) un dažādu alternatīvu nodrošinājumu meklējumiem (piemēram, risku apdrošināšana). Ir svarīgi apzināties un izvērtēt visus riskus, kā arī iespējas to mazināšanai, jo pavirša attieksme var novest pie bankrota, bet pārmērīgi konservatīva pieeja – pie zaudētām iespējām veiksmīgai biznesa attīstībai.
Konkrētu situāciju juridisko risinājumu savlaicīga apzināšana daudzos gadījumos var būt izšķiroša. Piemēram, Latvijā ir samērā daudz dažādu profilu un lielumu uzņēmumu, kuru dzīvotspēja faktiski ir atkarīga no viena vai dažiem līgumiem. Tie ir uzņēmumi, kas darbojas uz franšīzes pamata vai speciālās ekonomiskās zonas robežās, vai arī uzņēmumi, kam ir būtiska to atrašanās vieta, bet izmantotais nekustamais īpašums tiek nomāts, utt. Šo līgumu uzturēšana spēkā ir būtisks priekšnosacījums uzņēmuma pastāvēšanai, tādēļ ir vērts parūpēties par savu interešu pienācīgu aizsardzību.
Sena patiesība ir tā, ka līgumi tiek slēgti "ļaunākajam gadījumam". Līguma ietvaros noteikti nepieciešams apdomāt un vismaz teorētiski modelēt arī sliktākos darījuma attīstības scenārijus, tai skaitā otras puses maksātnespēju vai ierobežotu maksātspēju. Tādējādi arī sliktākā scenārija īstenošanās gadījumā iespējams maksimāli mazināt tā negatīvo ietekmi uz savu komercdarbību.
Piemērojamie juridiskie līdzekļi ir atkarīgi no komercdarbības jomas un līguma rakstura. Piemēram, tik vienkārša lieta, kā iegūtās nekustamā īpašuma nomas tiesības ierakstīšana zemesgrāmatā, iznomātāja maksātnespējas gadījumā ļaus izvairīties no nomas līguma izbeigšanas, ja attiecīgais nekustamais īpašums tiktu pārdots piespiedu kārtā un jaunais īpašnieks vēlētos izbeigt sadarbību vai mainīt tā noteikumus. Tāpat arī iznomātāja ierobežotas maksātnespējas gadījumā nomniekam ir izdevīgāk, ja vismaz daļa no komunālo pakalpojumu līgumiem ir nepastarpināti noslēgti ar pakalpojumu sniedzēju.
Darījums pie noteiktiem apstākļiem var tikt atzīts par spēkā neesošu
Maksātnespējas likuma normu kontekstā komersantiem jārēķinās ar vairākiem juridiska rakstura riskiem, no kuriem pāris būtiskākie tiks raksturoti tuvāk.
Pirmkārt, maksātnespējas procesa gadījumā darījums pie noteiktiem apstākļiem var tikt atzīts par spēkā neesošu.
Šādas sekas var iestāties tikai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu maksātnespējīga uzņēmuma administratora celtajā prasībā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu. Lai administrators varētu celt šādu prasību, ir jāizpildās vienam no šādiem nosacījumiem:
- darījums (jebkura veida) ir noslēgts pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, un tādejādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;
- darījums (jebkura veida) ir noslēgts piecu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un tādejādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu;
- darījums ir dāvinājuma līgums (pie tam šajā gadījumā administratoram ir pienākums prasīt darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un nav noteikts maksimālais termiņš, uz cik sen noslēgtiem līgumiem šādas sekas var attiecināt);
- darījums ir noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai pēc tās, un darījuma pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums.
Likums nenosaka minimālo slieksni "zaudējumiem"
Slēdzot jebkuru darījumu, jāizvērtē, vai otrai pusei / tās kreditoriem ar to varētu tikt nodarīti zaudējumi. Piemēram, ja kāda prece vai pakalpojums tiek piedāvāts par cenu, kas ir acīmredzami zemāka par tirgus cenu vai pat ir zem pašizmaksas, iespējams, ka darījuma rezultātā otra puse cietīs zaudējumus.
Ja izrādīsies, ka darījums noslēgts mēneša laikā līdz maksātnespējas procesa iestāšanās dienai vai pēc tās, administrators visticamāk prasīs darījuma atcelšanu.
Savukārt, ja darījums būs noslēgts agrāk, nekā mēnesi pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, bet piecu gadu laikā līdz šai dienai, darījums var tikt apstrīdēts, ja administrators uzskatīs, ka otra puse zināja par iespējamo zaudējumu nodarīšanu vai nevarēja to nezināt.
Likums nenosaka nekādu minimālo slieksni "zaudējumiem", kā arī neparedz kā kritēriju cēlonisko saikni starp darījumu un sabiedrības maksātnespēju. Ir pamats uzskatīt, ka, lai varētu iestāties negatīvas sekas attiecībā uz darījuma spēkā esamību, zaudējumiem ir jābūt būtiskiem. Pie tam jābūt arī cēloņsakarībai starp zaudējumiem, kas nodarīti ar šādu darījumu, un otras puses maksātnespējas stāvokli. Komersantam jārēķinās, ka maksātnespējas procesā administrators, mēģinot atgūt iespējami vairāk līdzekļus, var to neievērot un celt pat ļoti apšaubāmas prasības attiecībā uz darījumiem, kas nav būtiski negatīvi ietekmējuši maksātnespējīgās sabiedrības finansiālo stāvokli. Jārēķinās arī ar to, ka nozīmīgu darījumu (piemēram, tādu, kas attiecas uz būtisku daļu no otras puses aktīviem) apstrīdēšanas iespējamība otras puses maksātnespējas gadījumā ir liela.
Dāvinājums no komercsabiedrības citam komersantam ir ļoti reti sastopams, bet jebkurā gadījumā jāatceras, ka šāda veida darījums visticamāk tiks atcelts dāvinātāja maksātnespējas gadījumā.
Darījumi, kuriem pēc savas būtības ir bezatlīdzības raksturs, ir pakļauti tādam pat riskam, kā dāvinājuma līgumi, ja šāds darījums noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas. Tas attiecas, piemēram, uz līgumiem, kuros tiek noteikta "simboliska" samaksa par darbu / pakalpojumu / preci. Šāda pieeja nav retums gadījumos, kad nodokļu vai citu apsvērumu vadītas puses izvēlas šādu formu darījumam, kas pēc savas būtības ir cita veida darījums. Piemēram, cesijas līgumā norādītā atlīdzība par cedēto prasījumu dažkārt tiek noteikta daudz mazāka nekā cedētā prasījuma summa. Iemesli tam var būt gan objektīvi (augsta riska pakāpe cedētā prasījuma piedziņas neiespējamībai), gan mazāk objektīvi (vēlēšanās ar cesijas palīdzību apiet atsevišķas procesuālo tiesību normas).
Līgumsoda prasījuma summa pret parādnieku var tikt dzēsta vai samazināta
Otrs būtiskais riska moments ir tas, ka tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros līgumsoda prasījuma summa pret parādnieku var tikt dzēsta vai samazināta.
Kā viena no pilnīgas maksātspējas atjaunošanas veicināšanas metodēm tiesiskās aizsardzības procesā var tikt piemērota pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana.
Pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama tikai tad, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors. Taču Maksātnespējas likums neprasa kreditora piekrišanu līgumsoda samazināšanai vai dzēšanai. Tas tādēļ, ka, slēdzot līgumu, kreditoram tiek radīta tiesiska paļāvība saņemt gan pamatparādu, gan procentus, kas pie tam uz līguma slēgšanas brīdi ir zināmas vai vismaz aprēķināmas summas. Respektīvi, kreditoram ir tiesības saņemt peļņu no realizētā darījuma saskaņā ar iepriekš plānoto.
Turpretim attiecībā uz līgumsodu šāda tiesiska paļāvība nevar rasties vismaz līdz brīdim, kad rodas līgumsoda samaksas pienākums. Līgumsodam, saskaņā ar Civillikuma noteikumiem, primāri paredzēta saistību pastiprinoša loma, kam nav sakara ar peļņas nodrošināšanu kreditoram. Tādējādi līgumsoda nesamaksāšana pati par sevi nevar vai tai vismaz nevajadzētu radīt zaudējumus kreditoram. Civillikums skaidri nepasaka, ka līgumsodam pašam par sevi būtu obligāti jāsedz otras puses zaudējumi.
Kreditora prasījuma summa var tikt samazināta bez kreditora piekrišanas
Ja attiecībā uz parādnieku piemērots tiesiskās aizsardzības process, kreditora prasījuma summa var tikt samazināta par līgumsoda summu bez kreditora piekrišanas. Šim noteikumam būs salīdzinoši neliela negatīvā ietekme, ja saistību izpildes gaitā rūpīgi tiks sekots līdzi darījumu partnera saistību izpildei un, rodoties līgumsoda prasījumam, iespējami drīzākā laikā tiks atrisināts līgumsoda samaksas jautājums
Jāņem vērā, ka ne Maksātnespējas likums, ne tiesību sistēma kopumā neļauj līdzējiem īpaši "izvērsties", lai, īpaši pielāgojot līguma saturu, ierobežotu Maksātnespējas likumā paredzēto maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un īstenošanas seku ietekmi uz noslēgtā līguma izpildi. Tādēļ vēl jo lielāka nozīme jāpiešķir to nedaudzo, bet likumīgo iespēju apzināšanai un prasmīgai izmantošanai, kas mazina komersanta riskus otras puses maksātnespējas vai ierobežotas maksātspējas gadījumā.
