Dalīšana pamatpiedāvājumā un papildmaksājumos ir vispārpieņemta cenu stratēģija automašīnu tirdzniecībā, aviopakalpojumos un vairākās citās nozarēs. Kāpēc to dara, kādas ir šādas politikas veidošanas nopietnākās problēmas un to iespējamie risinājumi?
Finanšu vadība
08:00, 4. Nov. 2016
Bonus-malus sistēma ir ierasta apdrošināšanā, kur ar tās palīdzību tiek identificēti riskantākie un mazāk riskantākie autovadītāji. Tomēr šīs sistēmas piemērošanas iespējas ir daudz plašākas. Nelaimes novēršanas galvenā ideja ir saistīta ar kolektīvo (savstarpējo) apdrošināšanu un izvairīšanos no riska.
Finanšu vadība
08:00, 14. Okt. 2016
Sākšu ar smaidu: "Šis raksts ir par brīvu tiem lasītājiem, kas ir izlasījuši iepriekšējos rakstus par rabata un skonto tipa atlaidēm!" Taču, izlasot šo rakstu, iespējams, varēs secināt, ka šis atlaižu veids (bonuss) nav tik pozitīvs un konstruktīvs kā iepriekš aprakstītie uz racionāliem pamatiem balstītie veidi – rabats un skonto.
Finanšu vadība
08:00, 23. Sep. 2016
No tā, cik ātri uzņēmējs spēj saņemt naudas līdzekļus par saražoto produktu, iegādāties jaunus ražošanas faktorus, saražot jaunus produktus, atkal pārvērst tos naudā, ir atkarīgs, cik daudz ražošanas ciklu uzņēmējs spēj nodrošināt un attiecīgi cik lielu pievienoto vērtību var saražot kādā atskaites periodā. Apgrozības paātrināšanai izmanto cenu instrumentu, ko sauc par skonto.
Finanšu vadība
08:00, 2. Sep. 2016
Patērētāji ir tā pieraduši pie atlaidēm, ka, pērkot preces par “normālām” cenām, jūtas tā, it kā viņiem nebūtu izrādīta pienācīga cieņa. Mazumtirgotāji, reaģējot uz šādu sociālo parādību, pirkumus bez atlaidēm vai akcijām piedāvā reti. Lojalitātes un klienta kartes, “akcijas”, “izpārdošanas” un pārējie instrumenti liek pircējam domāt par sevišķi izdevīgu pirkumu, tomēr vienlaicīgi rada šaubas, vai piešķirtā atlaide patiesībā nav “aizplīvurots” uzcenojums.
Finanšu vadība
08:00, 29. Jūl. 2016
Arī valsts iestādēs ir virkne pakalpojumu, par kuriem no to izmantotājiem tiek pieprasīta samaksa. Interesanti, cik brīvi valsts iestādes var rīkoties, nosakot maksas pakalpojumu cenas? Vai tām ir kādi griesti? Un kādas nepilnības šajā jomā tiek konstatētas visbiežāk?
Finanšu vadība
08:00, 6. Jūl. 2016
Šķiet, pat skolēni zina pieprasījuma likumu – ja pārējie apstākļi ir nemainīgi, tad cenas paaugstināšana rada pieprasījuma samazināšanos un otrādi. Ja nebūtu "pārējo apstākļu", tad uzcenojums būtu piedāvājuma optimizācija un visas cenas tiktu noteiktas biržās vai pārrunu ceļā. Tomēr "pārējie apstākļi" pastāv.
Finanšu vadība
08:00, 1. Jūl. 2016
Globālais standarts automātiskajai informācijas apmaiņai par finanšu kontiem (CRS – saīsinājums no angļu valodas Common Reporting Standard), iespējams, ir viena no pēdējā laikā aktuālākajām tēmām, kad tiek spriests par cīņu pret pārrobežu izvairīšanos no nodokļu samaksas. Gandrīz 100 valstu nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par to rezidentu ārvalstīs esošajiem finanšu kontiem.
Finanšu vadība
08:00, 21. Jūn. 2016
Iepriekšējā publikācijā aplūkoju, kas ir nemateriālie aktīvi un kā tos novērtēt. Šajā rakstā turpināšu analizēt jautājumus par nemateriālo aktīvu vērtēšanu, īpaši pievēršot uzmanību nodokļu izmaksām un ietaupījumiem un diskonta likmes aprēķinam, kā arī aplūkošu piemēru, kā noteikt nemateriālā aktīva vērtību.
Finanšu vadība
08:00, 10. Jūn. 2016
Sarežģītākais posms pašizmaksas aprēķināšanā ir kapitālieguldījumu norakstīšanas novērtēšana. Lai gan grāmatvedības standartos nolietojums ir pamatlīdzekļu vērtības sistemātisks samazinājums, realitātē vienotu vērtības samazināšanās sistēmu saskatīt ir grūti. Taču šoreiz vēlos vērst uzmanību uz citu pašizmaksu ietekmējošu faktoru – tiešo un pastāvīgo izmaksu lielumu atkarībā no kapitālieguldījumu dzīves posma.
Finanšu vadība
08:00, 3. Jūn. 2016
Pirmajā brīdī šķiet, ka pilnas pašizmaksas noteikšanai nevajadzētu sagādāt grūtības. Dati par to ir pieejami gan iepriekšējo gadu finanšu pārskatos, gan finanšu plānošanas dokumentos. Taču, raugoties no ekonomikas viedokļa, ir daži "āķi", ko vajadzētu ņemt vērā aprēķinos.
Finanšu vadība
08:00, 6. Mai. 2016
Preču zīmes, interneta domēnu nosaukumi, klientu attiecības vai klientu saraksti, licences līgumi vai franšīzes līgumi, patenti, programmatūra – tie visi ir tikai daži nemateriālo aktīvu piemēri. Jautājums par to vērtības noteikšanu nav vienkāršs.
Finanšu vadība
08:00, 29. Apr. 2016
Aizsākot rakstu sēriju par cenu veidošanos, diferenciāciju un piemērošanu, šoreiz par cenas noteikšanas filozofiju jeb politiku. Bez pārdomātas cenu politikas uzņēmuma plāni būs kā smilšu pilis jūrmalā – sagrūs pie pirmajiem viļņiem un vējiem.
Finanšu vadība
09:00, 4. Mar. 2016
Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim, kādi multiplikatori pastāv un kādās situācijās tos var pielietot, kā arī gūsim priekšstatu, kā var aprēķināt uzņēmuma vērtību, izmantojot multiplikatorus.
Finanšu vadība
09:00, 26. Feb. 2016
Viena no lielākajām un laikietilpīgākajām problēmām projektu īstenošanā ir nepieciešamo datu iegūšana – gan izstrādes procesā, gan projekta ieviešanas gaitā, gatavojot regulāras atskaites, jo bieži vien grāmatvedībā šādu datu nemaz nav. Tāpēc šajā rakstā par to, kā optimizēt šo procesu.
Finanšu vadība
09:00, 19. Feb. 2016
