Uzņēmumi, aprēķinot produkta ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu, lielākoties izmanto vienpakāpes jeb 1 soļa netiešo (pieskaitāmo) izmaksu sadales metodi. Tas nozīmē, ka pieskaitāmās ražošanas izmaksas, izmantojot izvēlētu pieskaitījuma bāzi, attiecina tieši uz saražotajiem produktiem vai sniegtajiem pakalpojumiem. Tomēr, ja uzņēmuma organizatoriskā struktūra ir sarežģītāka, ieteicams izmantot divpakāpju jeb 2 soļu pieskaitāmo izmaksu sadales metodi.
Finanšu vadība
06:00, 25. Jūl. 2018
Lai gan lietot vadības grāmatvedību uzņēmumā nav obligāta normatīvajos aktos noteikta prasība, ļoti daudz sabiedrību to izmanto, lai precīzāk analizētu procesus uzņēmumā un nodrošinātu konkurētspējīgu tā darbību nākotnē.
Finanšu vadība
07:00, 29. Jūn. 2018
Lai nodrošinātu likumīgu starptautisko tirdzniecību, apkarotu krāpšanos un paaugstinātu uzņēmēju konkurētspēju Eiropas Savienībā (ES), ir vajadzīgas vienkāršas, ātras un standartizētas muitas procedūras un darbības, ko var nodrošināt, ieviešot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi. Savienības Muitas kodekss (SMK) ir likumīgs pamats šo pārmaiņu veikšanai. ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, ir uzsākta muitas informācijas sistēmu pārbūve.
Finanšu vadība
08:00, 12. Jūl. 2017
Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu lietu ministru padomes 12.07.2016. sanāksmē pieņēma ES Padomes Direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību. Direktīvas prasības ir jāievieš katras dalībvalsts nacionālajā likumdošanā, tostarp arī Latvijā, un, sākot ar 01.01.2019., saskaņā ar šo Direktīvu Latvijai būs jāpiemēro kontrolēto ārzemju sabiedrību ienākuma aplikšanas noteikumi.
Finanšu vadība
08:00, 28. Jūn. 2017
Lielākajai daļai komercsabiedrību ir noslēdzies kārtējais finanšu gads un tiek gatavoti finanšu pārskati. Šajā rakstā atgādināšu, kādi ir Komerclikumā (KL) noteiktie pamata nosacījumi gada pārskata apstiprināšanai, akcentējot likuma noteikumus, kas komercsabiedrību valdei un to dalībniekiem vai akcionāriem ir jāievēro praktiski.
Finanšu vadība
08:00, 24. Mar. 2017
Mūsdienās cenu veidošana ir komplekss pasākums. Tā vairs nenotiek tikai konkrētā biznesa līmenī, bet gan piegāžu ķēdes līmenī.
Finanšu vadība
08:00, 8. Feb. 2017
Nereti uzskata, ka ekonomistam tikai jānosaka preču vai pakalpojumu cena, turpmākās aktivitātes (piegādes līguma noslēgšanu, preču piegādi un piegādes uzskaiti) uzticot pārdošanas menedžeriem, juristiem un grāmatvežiem. Tomēr, nepievēršot uzmanību visiem minēto aktivitāšu aspektiem, var iestāties ievērojamas ekonomiskās sekas.
Finanšu vadība
08:00, 13. Jan. 2017
Kādus ekonomiskos aspektus nepieciešams ņemt vērā, nosakot uzņēmumam nodarītos zaudējumus, vai arī pretēji – apstrīdot uzņēmumam izvirzītās prasības?
Finanšu vadība
08:00, 2. Dec. 2016
Dalīšana pamatpiedāvājumā un papildmaksājumos ir vispārpieņemta cenu stratēģija automašīnu tirdzniecībā, aviopakalpojumos un vairākās citās nozarēs. Kāpēc to dara, kādas ir šādas politikas veidošanas nopietnākās problēmas un to iespējamie risinājumi?
Finanšu vadība
08:00, 4. Nov. 2016
Bonus-malus sistēma ir ierasta apdrošināšanā, kur ar tās palīdzību tiek identificēti riskantākie un mazāk riskantākie autovadītāji. Tomēr šīs sistēmas piemērošanas iespējas ir daudz plašākas. Nelaimes novēršanas galvenā ideja ir saistīta ar kolektīvo (savstarpējo) apdrošināšanu un izvairīšanos no riska.
Finanšu vadība
08:00, 14. Okt. 2016
Sākšu ar smaidu: "Šis raksts ir par brīvu tiem lasītājiem, kas ir izlasījuši iepriekšējos rakstus par rabata un skonto tipa atlaidēm!" Taču, izlasot šo rakstu, iespējams, varēs secināt, ka šis atlaižu veids (bonuss) nav tik pozitīvs un konstruktīvs kā iepriekš aprakstītie uz racionāliem pamatiem balstītie veidi – rabats un skonto.
Finanšu vadība
08:00, 23. Sep. 2016
No tā, cik ātri uzņēmējs spēj saņemt naudas līdzekļus par saražoto produktu, iegādāties jaunus ražošanas faktorus, saražot jaunus produktus, atkal pārvērst tos naudā, ir atkarīgs, cik daudz ražošanas ciklu uzņēmējs spēj nodrošināt un attiecīgi cik lielu pievienoto vērtību var saražot kādā atskaites periodā. Apgrozības paātrināšanai izmanto cenu instrumentu, ko sauc par skonto.
Finanšu vadība
08:00, 2. Sep. 2016
Patērētāji ir tā pieraduši pie atlaidēm, ka, pērkot preces par “normālām” cenām, jūtas tā, it kā viņiem nebūtu izrādīta pienācīga cieņa. Mazumtirgotāji, reaģējot uz šādu sociālo parādību, pirkumus bez atlaidēm vai akcijām piedāvā reti. Lojalitātes un klienta kartes, “akcijas”, “izpārdošanas” un pārējie instrumenti liek pircējam domāt par sevišķi izdevīgu pirkumu, tomēr vienlaicīgi rada šaubas, vai piešķirtā atlaide patiesībā nav “aizplīvurots” uzcenojums.
Finanšu vadība
08:00, 29. Jūl. 2016
Arī valsts iestādēs ir virkne pakalpojumu, par kuriem no to izmantotājiem tiek pieprasīta samaksa. Interesanti, cik brīvi valsts iestādes var rīkoties, nosakot maksas pakalpojumu cenas? Vai tām ir kādi griesti? Un kādas nepilnības šajā jomā tiek konstatētas visbiežāk?
Finanšu vadība
08:00, 6. Jūl. 2016
Šķiet, pat skolēni zina pieprasījuma likumu – ja pārējie apstākļi ir nemainīgi, tad cenas paaugstināšana rada pieprasījuma samazināšanos un otrādi. Ja nebūtu "pārējo apstākļu", tad uzcenojums būtu piedāvājuma optimizācija un visas cenas tiktu noteiktas biržās vai pārrunu ceļā. Tomēr "pārējie apstākļi" pastāv.
Finanšu vadība
08:00, 1. Jūl. 2016
