Vai īpašnieks var pārskaitīt naudu savam uzņēmumam, lai to ieguldītu attīstībā? Kādus nodokļus skar šis darījums?

Kā es varu būt pārliecināts par preces brenda autentiskumu, ja prece iegādāta, piemēram, Ķīnā? Vai ir likumīgi šādu preci izplatīt? Piegādes kompānija apgalvo, ka prece ir īsta. Vai izplatīšanas tiesības ir tikai oficiālajam dīlerim?

Jau no pagājušā gada 1.jūlija Komerclikums pieprasa notariāli apliecināt personas parakstu uz vairākiem Uzņēmuma reģistra (UR) iesniedzamajiem pieteikumiem un tiem pievienojamajiem dokumentiem. Notariālas formas prasības ir izpildītas, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, UR amatpersona vai, ja attiecīgais dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Kopš 01.01.2014. nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir spēkā uzņēmēju vidū sen gaidītais regulējums attiecībā uz nodokļu piemērošanu ārkārtas dividendēm, neraugoties uz to, ka ārkārtas dividenžu izmaksa kā tāda Komerclikumā vēl nav noteikta (t.i. grozījumi Komerclikumā attiecībā uz ārkārtas dividenžu izmaksu, vēl nav pieņemti). Tomēr šādā situācijā nodokļu maksātāji jau savlaicīgi var paredzēt, kādas nodokļu sekas gaidāmas, plānojot ārkārtas dividenžu izmaksu, sagatavoties darbībām pirms ārkārtas dividenžu izmaksas, kā arī izmantot iespēju precizēt likumos nepateikto, vēršoties ar jautājumiem pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem.

Katram uzņēmumam reizēm rodas nepieciešamība pēc ātras liela apjoma grāmatvedības datu pārbaudes. Iemesli var būt dažādi – plānotā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaude, akcionāriem ir aizdomas par iespējamu krāpšanos, manipulējot ar grāmatvedības uzskaites datiem, kā arī citos gadījumos, kad jāpārbauda ir viss, bet tam vairs neatliek laika.

Grāmatvedības standarti nosaka, ka atkarībā no aktīva veida ik gadu vai katrā finanšu pārskata sagatavošanas datumā, kad ir norādījumi par iespējamo aktīva vērtības samazināšanos, ir jāveic aktīva vērtības samazināšanās pārbaude. Galvenais vērtības samazināšanās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka grāmatvedības uzskaitē norādītā aktīva vērtība nav augstāka par šī aktīva patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas (pārdošanas vērtība) vai šī aktīva lietošanas vērtību.

1.jautājums: Vai drīkst iepriekšējo gadu uzkrāto peļņu izmaksāt gada vidū? 2.jautājums: Kā mazkapitāla sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) grāmatot pamatkapitāla palielināšanai novirzīto summu 25% apmērā no peļņas?

Pamatojoties uz Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumiem, kas spēkā no 19.07.2013., rodas jautājums par 6. panta 31.daļu, kas nosaka alkoholisko dzērienu degustāciju aizliegumu ārpus nodalītās tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonas – vai tādējādi alkoholisko dzērienu degustācijas ir atļautas lielveikalu gājēju pārvietošanās teritorijā, kinoteātru telpās u.c. vietās, kuras neatrodas mazumtirgotājiem izsniegto licenču darbības zonas teritorijā?

Tuvojoties 2013.gada beigām, arvien vairāk laika uzņēmumi velta budžeta izstrādei nākamajam gadam. Viens no pamatjautājumiem finanšu plānošanā ir – kādus budžeta mērķus noteikt, un kā saistīt īstermiņa un ilgtermiņa plānus uzņēmumā? Pamēģiniet ieviest uz uzņēmuma vērtību orientētu budžetu!

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieks par savām parāda saistībām Ls 50 000 apmērā atdod uzņēmumam sev piederošās pamatkapitāla daļas, kuru nominālvērtība ir Ls 150 000. Līdz ar to parāds Ls 50 000 ir segts, un SIA iegūst savā īpašumā uz 1 gadu pamatkapitāla daļas par Ls 150 000. Kādi grāmatojumi būtu jāveic, dzēšot parādu šādā kārtībā?

Vai mikrouzņēmuma (MU) īpašniekam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā darba ņēmējam, ja viņš nesaņem darba algu?

Šajā rakstā ir aprakstīts, kas ir tirgus vērtība un tirgus cena, kādas ir praksē visbiežāk izmantotās tirgus vērtības noteikšanas metodes, katras metodes plusi un mīnusi, kā arī visbiežāk pieļautās kļūdas, vērtējot ar konkrēto metodi.

Vērtējot uzņēmumu, pirmkārt, ir nepieciešams saprast, kādam mērķim tiek veikta vērtēšana un kāds vērtības līmenis jānosaka, jo no tā būs atkarīga noteiktā vērtība.

Saeima 17.10.2013. pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu Par valsts budžetu 2014.gadam un ar to saistītos 38 likumu grozījumus, tajā skaitā gandrīz visos nodokļu likumos. Daudzas nodokļu likumu grozījumos ietvertās normas jau izraisījušas plašu rezonansi, piemēram, iecere uzlikt pienākumu maksāt t.s. darba algas nodokļus no minimālās algas par vismaz vienu valdes locekli, ja kapitālsabiedrībai nav algotu darbinieku un tās apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedzis EUR 7000, vai nodoms uzlikt minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa maksājumu EUR 50 apmērā, ja nav algotu darbinieku vai pašnodarbinātais neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Palielinoties starptautiskajai preču apritei pasaulē, likumsakarīgi aug arī nepieciešamība pēc ātrākas un ērtākas šo preču plūsmas apkalpošanas. Lai efektīvāk organizētu gan komersantu, gan atbildīgo valsts iestāžu darbu, ir izveidota īpaša atvieglojumu un vienkāršojumu sistēma preču plūsmas kontrolei pāri Eiropas Savienības (ES) robežai. Viena no būtiskākajām tās sastāvdaļām noteikti ir atzītā komersanta statusa izveide saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem. Sākotnēji šāda statusa izveides nepieciešamība tika nostiprināta Pasaules Muitas organizācijas izveidotajā SAFE standartu sistēmā drošībai un vienkāršojumiem starptautiskajā tirdzniecībā, savukārt ES tā ir noteikta ar grozījumiem Muitas kodeksā, kas stājās spēkā 2008.gadā.