Līdzīgi kā tas bija pagājušajā gadā, arī šā gada 1.augustā stājas spēkā kārtējie grozījumi Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – likums). Šajā publikācijā tiek piedāvāts ieskats par atsevišķiem grozījumiem, ko paredz 2013.gada 20.jūnijā pieņemtais likums.

Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Šajā publikācijā apskatīsim vienu no izplatītākajiem reorganizācijas veidiem – komercsabiedrību apvienošanu, kā arī šī procesa būtiskākos juridiskos, nodokļu un grāmatvedības aspektus.

Publiski ir izskanējuši dažādi viedokļi par šo jautājumu, vairums no kuriem atbalsta likuma interpretāciju, no kuras izriet, ka valdes loceklis ir uzskatāms par ar uzņēmumu saistītu personu tad, ja tam ir vairākums balsstiesību sabiedrības pārvaldes institūcijās, t.i., dalībnieku sapulcē vai valdē.

Šī gada 4. jūlijā Valsts prezidents izsludināja Saeimas 20. jūnijā pieņemtos un tiesību zinātņu speciālistu vidū pretrunīgi vērtētos grozījumus Civillikumā, kas maina līdzšinējo līgumsoda regulējumu. Dažādu nozaru pārstāvju vidū pastāv vienprātība par to, ka šobrīd vērojama pārmērīgi augsta līgumsoda piemērošana, tomēr nav vienota viedokļa par to, kāds būtu labākais risinājums līgumsoda ierobežojumiem. Nav noslēpums, ka līgumsods kļuvis par sava veida biznesu, un tas arvien biežāk pilda iedzīvošanās un nevis zaudējumu atlīdzināšanas funkciju. Saeimas pieņemtie grozījumi ir mēģinājums noteikt mērenību līgumsodu piemērošanā.

Anglijā dibināts uzņēmums reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ārvalstu uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, reģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā. Kā jānotiek šādas pastāvīgās pārstāvniecības atvēršanai, reģistrēšanai, kas jāņem vērā, veicot saimniecisko darbību? Kādi nodokļi jāmaksā un kādi ir iespējamie riski?

19.06.2013. stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Noteikumi), kas paredz virkni būtiskas izmaiņas, tajā skaitā, izmaiņas attiecībā uz būvatļaujas izsniegšanas termiņu, plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņu pagarināšanu.

27.05.2013. Konkurences padome (KP) publicēja 2012.gada publisko pārskatu. Tajā iestāde ir atskatījusies uz iepriekšējā gada rezultātiem, kā arī norāda šī gada prioritātes. Kopumā KP 2012.gadā bija pieņēmusi 51 lēmumu, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumus 12 lietās. Mūs šoreiz interesēja aplūkot lietas, kurās KP ir konstatējusi aizliegtās vienošanās saistībā ar preces vai pakalpojuma cenas noteikšanu vai informācijas apmaiņu par to. Šīs publikācijas mērķis ir īsumā izskaidrot šādu pārkāpumu būtību un konkurences tiesību riskus.

Sakiet, lūdzu, vai pret valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību var ierosināt maksātnespējas procesu?

2013.gada 22.maijā Latvijas Vēstnesī tika publicēti un 2013.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Komerclikumā (turpmāk – Grozījumi), kuri ievieš diezgan būtiskas izmaiņas un paplašina to dokumentu loku, kuri apliecināmi notariālā kārtībā pirms iesniegšanas Uzņēmumu reģistram (UR).

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vienīgais grāmatvedis tiek atbrīvots no darba saskaņā ar Darba likuma 101.panta 9.daļu, tā vietā tiek noslēgts uzņēmuma līgums ar grāmatvedības firmu, kura turpmāk veiks visus uzņēmuma grāmatvedības darbus. Vai SIA - grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja drīkst izmantot grāmatvedības programmu, datorus, telpas, kopētāju, kas pieder uzņēmumam – grāmatvedības pakalpojumu saņēmējam?

Šā gada 1. jūlijā spēkā stāsies grozījumi Komerclikumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā.

2013.gada 1.martā stājās spēkā Euro ieviešanas kārtības likums, kas nosaka galvenās aprises pārejai uz eiro. Publiskajā telpā šobrīd tiek plaši diskutēti eiro ieviešanas praktiskie aspekti – kā norādīt preču cenas pārejas periodā, kādā veidā notiks bezskaidras naudas konvertācija uz eiro, un cik ilgi pēc eiro ieviešanas varēs apmainīt skaidru naudu no latiem uz eiro. Līdz ar eiro ieviešanu kapitālsabiedrībām būs jāveic izmaiņas arī savos korporatīvajos dokumentos, jo likums paredz, ka daļas vai akcijas nominālvērtība no 2014.gada būs eiro.

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir dividendes, kuras uzņēmumā aprēķinātas un neizmaksātas ir jau vairāk kā 10 gadus. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta 6.punktu dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā. Kā noteik šī pāriešana? Dividendes grāmato uz ienākumiem un apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) 15% (tā man skaidroja pa Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvo tālruni)? Vai vienkārši pārgrāmato no bilances kreditoru posteņa Dividendes uz, piemēram, pašu kapitāla posteni Rezerves vai posteni Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa? Ja īpašumu pārceļ uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, vai turpmākajos gados var piemērot likuma par UIN 6.panta 17.punktu?

Drīz būs pagājis gads kopš Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums), kas būtiski izmainīja saimnieciskās darbības apturēšanas kārtību un tās sekas kā pašam nodokļu maksātājam, tā arī viņa darījumu partneriem.

Ņemot vērā, ka iFinanses.lv redakcijā saņemti atšķirīgi pieredzējušu nodokļu ekspertu skaidrojumi jautājumā par saistītām personām, un konkrēti – vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 2. pielikumā, kur norādāmi darījumi ar saistītām personām, ir jānorāda darījumi starp individuālo komersantu (IK) un zemnieku saimniecību (ZS), kura ir UIN maksātāja, ja ZS īpašnieks un IK ir brāļi? – lūdzām Ņemot vērā, ka iFinanses.lv redakcijā saņemti atšķirīgi pieredzējušu nodokļu ekspertu skaidrojumi jautājumā par saistītām personām, un konkrēti – vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 2. pielikumā, kur norādāmi darījumi ar saistītām personām, ir jānorāda darījumi starp individuālo komersantu (IK) un zemnieku saimniecību (ZS), kura ir UIN maksātāja, ja ZS īpašnieks un IK ir brāļi? – lūdzām Finanšu ministrijai sniegt savu atbildi uz šo jautājumu, kā arī, ņemot vērā, ka likuma normas, kā noteikt, vai personas ir, vai nav saistītas savā starpā, ir neizprotamas lielum lielam lasītāju lokam, paskaidrot: 1. Kādēļ vispār bija un ir būtiski definēt likumā saistītos uzņēmumus vai personas, kādus riskus vai uzņēmējdarbības vides trūkumus ar šādu likumdevēja iniciatīvu paredzēts izskaust (vai uzlabot)? 2. Kā varētu raksturot saistīto uzņēmumu, t.sk., arī saistīto fizisko personu galvenās pamatpazīmes? Publicējam Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes atbildi.