Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, kas groza publiska izpildījuma definīciju; paredz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pienākumu savā mājas lapā izvietot likumā noteiktu informāciju; atlīdzības noteikšanā ievērot noteiktus kritērijus, kā arī Kultūras ministrijas tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju, lai efektīvāk veiktu uzraudzību pār mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību.

2013. gada 10. aprīlī spēkā stājās grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem tika precizēta struktūrvienības definīcija attiecībā uz interneta vietnēm. Jaunā struktūrvienības definīcija paredz, ka par struktūrvienību uzskata arī tīmeklī izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, kurām ir tīmekļa vietne un lietotāju reģistrācijas sistēma, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, kuras uzturētājs atrodas Latvijas Republikā vai ārpus tās.

Kopš 2011.gada 1.novembra spēkā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), ieviešot 8.panta 1.1 daļu, kurā teikts, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā, ka minētie grozījumi vēl arvien izraisa virkni jautājumu, iFinanses.lv redakcija ir lūgusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sniegt skaidrojumu – vai sabiedrība, kuras saimnieciskā darbība nav patērētāju kreditēšana, drīkst izsniegt aizdevumus saviem darbiniekiem, valdes locekļiem un īpašniekiem – fiziskām personām, ja šīm sabiedrībām nav izņemta attiecīga licence? Vai arī ar veiktajiem grozījumiem jāsaprot, ka darbinieku kreditēšana turpmāk ir liegta? Publicējam PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Anda Priedīša skaidrojumu.

Nauda pievelk naudu. Daudz naudas pievelk vēl vairāk naudas. Bet ko darīt, ja naudas nav? Tad jāmaina slotas pret automašīnām. Tā savas bagātības vairošanu sāk Krievijas kulta filmas Oligarhs galvenie varoņi. Arī Latvijā ir dzirdēti stāsti, kā uzņēmēji Latvijas neatkarības pirmajos gados no Austrumiem veduši metālu, naftu un citas preces, lai Eiropā tās mainītu pret sadzīves tehniku, tādējādi nopelnot pirmos miljonus.

Uzņēmumam taksācijas gadā bija ienākums no procentiem par izsniegto aizdevumu saistītai personai (fiziskā persona), proti, uzņēmums aizdeva savus naudas līdzekļus, par to saņemot procentu ienākumu. Šis ienākums tika aprēķināts pēc likmes 3% gadā. Kāds rādītājs ir jāpiemēro, nosakot šī darījuma tirgus vērtību - 1) banku piesaistīto noguldījumu likme (piemēram, 2%), jo šo naudu uzņēmums varētu saņemt, noformējot noguldījumu bankā, vai 2) banku izsniegto kredītu likme (piemēram, 4%), jo ar šo likmi kredītus izsniedz nefinanšu uzņēmumiem vai privātpersonām?

Man ir aktuāls jautājums par dividenžu aprēķināšanu un izmaksāšanu. Vai ir tā, ka dividendes par iepriekšējo gadu var aprēķināt (un attiecīgi izmaksāt) tikai pie attiecīgā gada pārskata apstiprināšanas neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam ir nauda to izmaksai? Un vai ir iespējams izmaksāt dividendes (sanāk, ka avansā) par pārskata gadu? Jo priekš kam tad kontu plānā ir konts Norēķini par pārskata gada dividendēm?

Mans uzņēmums paplašinās, un es nezinu, ko darīt ar amatiem pašam sev. Esmu vienīgais īpašnieks SIA (nav mikrouzņēmums), esmu valdes loceklis, galvenais grāmatvedis, pārdevējs (strādāju ar elektronisko kases aparātu), braucu ar uzņēmuma vieglo automašīnu darba darīšanās, kā arī vadāju preci ar uzņēmuma busu. Jautājums: kādu darba līgumu lai es ar sevi noslēdzu? Kā valdes locekli es sevi darbā neesmu pieņēmis. Visur, kur vajag uzņēmuma vadītāju parakstu – parakstos kā valdes loceklis (darba līguma nav, atalgojumu nesaņemu). Man ir darba līgums (stundu likme) par galvenā grāmatveža amatu. Tajā pašā darba līgumā esmu ielicis sev papildamatu – pārdevējs. Vai ar to pietiek? Sāku apsvērt, vai man nevajadzētu sevi pieņemt darbā arī par uzņēmuma vadītāju, kravas busa vadītāju, varbūt vēl kādu amatu sev jāiedala? Būtu ļoti pateicīgs, ja jūs šo jautājumu izskatītu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļa, ko viņi prasa no šādiem maziem uzņēmumiem? Varbūt varu ielikt minimālo algu un norādīt, ka par to daru pilnīgi visu?

Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. SIA strādā viens darbinieks - valdes loceklis, kas pats ir arī grāmatvedis. Valdes loceklis strādā savās mājās - 3 istabu dzīvoklī. Šī adrese komercreģistrā ir noformēta kā uzņēmuma juridiskā adrese. Darbs tiek veikts vienā istabā, šeit atrodas tikai plaukti ar mapēm, galds, dators, printers u.c. darbam nepieciešamais - viss nopirkts par SIA līdzekļiem. Vai ir tiesības norakstīt kādu daļu no summas rēķinā par dzīvokļa apkuri un komunālajiem pakalpojumiem uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumos, ja rēķins izrakstīts uz fizisko personu nevis uz uzņēmumu, jo katru dienu grāmatvedis strādā 7-8 stundas, izmanto elektrību, stacionāro telefonu utt.?

Ja autordarbi gada (vairāku gadu robežās) laikā ir regulāri, piemēram, video semināru vadīšana interneta vidē (mainās temati), ir nepieciešams autoratlīdzības līgums katram semināram atsevišķi vai pietiekt ar vienu līgumu uz nenoteiktu laiku? Vai pēc katra novadītā semināra ir nepieciešams pieņemšanas-nodošanas akts?

Uzņēmums pērk lietotu automašīnu no fiziskas personas, kas ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Kā uz šādu darījumu attiecas preces tirgus vērtība un darījumi ar saistītām personām?

Kopš 2012.gada novembra jauna komersanta, uzņēmuma, organizācijas vai līguma reģistrāciju var veikt elektroniski. Tāpat elektroniski var veikt izmaiņu, reorganizācijas, maksātnespējas, likvidācijas un līguma izbeigšanas reģistrāciju un dažādu izziņu saņemšanu. Par Uzņēmuma reģistra (UR) izveidotajiem e-pakalpojumiem un to izmantošanas iespējām vairāk lasiet šajā publikācijā.

Uzņēmums - kreditors nodod prasījumu citai personai, noslēdzot cesijas līgumu. Vai vecais kreditors pēc cesijas līguma noslēgšanas drīkst ar parādnieku vienoties par citiem līguma nosacījumiem, piemēram, mainīt procentu likmi? Un vai šādi grozījumi būs saistoši jaunajam kreditoram?

Ar 2013.gada 1. janvāri ir stājušās spēkā transfertcenu dokumentācijas prasības, saskaņā kuriem nodokļu maksātājiem, kas atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums) noteiktajiem kritērijiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma ir jāiesniedz Likuma 15.2 panta 2. daļā noteiktā informācija latviešu valodā viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

2013. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskus jauninājumus – par tiem vairāk lasiet šajā publikācijā.

Uzņēmums plāno iegādāties nekustamo īpašumu Rīgā - dzīvokli, lai to pēc tam izīrētu. Pārdevējs piedāvā līgumu, kurā atsevišķi norāda nekustamā īpašuma cenu – 15 000 Ls un kustamo mantu - mēbeles un elektrotehniku -5000 Ls, kopsummā 20 000 Ls.Vai šis būtu jāuzskata viss kopā par pamatlīdzekli - nekustamo īpašumu? Vai būs jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), jo pirkts tiks no fiziskas personas? Un vai šajā gadījumā pietiks ar līgumu? Vai arī būs vajadzīgs iepirkuma akts un izziņa par personīgo mantu?