Ar interesi gaidītais Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums) ir pieņemts un stāsies spēkā ar 1. septembri. Ņemot vērā šī nodokļa pievilcīgo likmi - 9% no apgrozījuma (sākotnēji no likuma izstrādātājiem bija piedāvāta nodokļa likme 20 % apmērā no apgrozījuma) -, MUN likuma kritērijiem atbilstošie uzņēmumi izvērtēs, vai šāds statuss tiem tomēr ir izdevīgs. Un zināmai kategorijai mikrouzņēmuma nodokli (MUN) maksāt tiešām var būt izdevīgi. Šajā rakstā apskatīšu, ko nozīmē kļūt par mikrouzņēmuma darbinieku.

Grāmatvedības uzskaitē viena no svarīgākajām lietām, kam jāpievērš uzmanība, ir grāmatvedības kontrole un drošības pasākumu ieviešana, kas sevī iekļauj gan riska vadības pasākumus, gan atbilstošu darbinieku pienākumu un atbildības sadali uzņēmumā. Tomēr lai cik arī atbildīgi darbinieki veiktu savus pienākumus, ne vienmēr ir iespēja izvairīties no dažāda veida riskiem, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaiti.

Darba likums (DL) nosaka, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, izņemot DL norādītos gadījumus, kad darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu. Jāuzsver, ka par iemeslu darba līguma noslēgšanai uz noteiktu laiku, var būt tikai DL minētie gadījumi. Visos citos gadījumos darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku.

 

Ar uzņēmuma likviditātes analīzes palīdzību mēs varam noteikt uzņēmuma spēju jebkurā laikā norēķināties par savām saistībām, kas ir īpaši svarīgi uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Uzņēmuma likviditāte parāda uzņēmuma spēju rast maksāšanas līdzekļus no saviem iekšējiem avotiem - īstermiņa aktīviem jeb apgrozāmajiem līdzekļiem.

Viens no izplatītākajiem ar komercdarbību saistītu izmaksu optimizācijas veidiem ir darbaspēka un ar to saistīto nodokļu samazināšana. Daudzi komersanti līdz ar to izvēlas noņemt atbildības slogu par savu darbinieku nodokļu maksājumiem no saviem pleciem, un pārnest to uz pašiem darbiniekiem. Šī raksta mērķis ir salīdzināt nodokļu slogu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem jeb saimnieciskā darba veicējiem, kā arī atbildēt uz jautājumu – vai vienmēr izvēle starp darba līgumu un uzņēmuma līgumu ir likumīgs uzņēmējiem piemērojamā nodokļu sloga samazināšanas mehānisms, un kādas ir iespējas šo nodokļu slogu samazināt.

Šī gada sākumā spēkā stājās Komerclikuma Komercdarījumu daļa, kas tika sen gaidīta gan juristu, gan komersantu aprindās. Komercdarījumu regulējums tika izstrādāts jau 1998. gada Komerclikuma projektā, ko tolaik apstiprināja Ministru kabinets (MK). Tomēr 2002. gadā, kad Saeima pieņēma Komerclikumu, šīs daļas nebija. Darbs aktīvi pie jaunās komercdarījumu daļas tika atsākts 2006. gadā, apzinoties, ka gan komerciālās apgrozības dinamiskums, gan paaugstinātas uzticības aizsardzības un atbildības pakāpes nodrošināšanas nepieciešamība bija radījusi vajadzību pēc īpaša regulējuma virknei komercdarījumu. Viens no svarīgākajiem darījumu veidiem, ko regulē Komerclikums, ir komerciālais pirkums. Iespējams, ka šis darījumu veids ir viens no izplatītākajiem komerciālajā apgrozībā. Kas komersantiem būtu jāzina par komerciālo pirkumu un tā regulējumu Komerclikumā?

Turpinot šā gada martā aizsākto tēmu par darījumiem starp saistītām personām un šo darījumu cenu noteikšanas principiem, šī raksta mērķis ir sīkāk analizēt darījumu cenu noteikšanas metodes.

Pakalpojumu līgumi, it īpaši līgumi par vadības un konsultāciju pakalpojumiem, ir izplatītākie līgumi, kas tiek slēgti starp saistītiem uzņēmumiem. Tradicionāli vadības un konsultāciju līgumi tiek noslēgti starp mātes un meitas uzņēmumu vai starp mātes uzņēmuma īpaši izveidotu sabiedrību uzņēmumu grupā ietilpstošo sabiedrību apkalpošanai (piemēram, juridisko, grāmatvedības un finanšu vadības pakalpojumu sniegšanai). Vienlaicīgi šādiem līgumiem ir salīdzinoši augsts risks, jo izmaksas, kas saistītas ar šo līgumu izpildi, var nebūt atskaitāmas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām.

Šī raksta mērķis, pirmkārt, ir atgādināt, kas ir uzskatāmas par saistītām personām Latvijas nodokļu likumu izpratnē. Tātad – kuras personas varētu nosacīti saukt par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "mērķauditoriju", attiecīgi dodot tiesības koriģēt darījumos starp saistītām personām gūto peļņu atbilstoši tirgus cenām. Otrkārt, analizēt izplatītākos gadījumus, kad ir jāievēro transferta cenu noteikumi, un kādas ir galvenās problēmas un riski, kas jāņem vērā darījumos starp saistītām personām.

Šī raksta mērķis ir aprakstīt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, kas ir aktuāli, lemjot par atlīdzības izmaksu komercsabiedrības valdes locekļiem – rezidentiem un nerezidentiem. Svarīgākie jautājumi, uz kuriem tiks rastas atbildes šajā rakstā ir – kādos gadījumos pietiek ar vienkāršu pilnvarojumu, kas izdots valdes loceklim, un kādos gadījumos ir jāslēdz darba līgums? Kā arī vai ar valdes locekli var slēgt uzņēmuma līgumu? Otrkārt, tiks apkopoti svarīgākie nodokļu maksāšanas aspekti atkarībā no valdes locekļa – nodokļu maksātāja, statusa, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), īpaši akcentējot izmaiņas, kuras stājās spēkā un ir piemērojamas ar 01.01.2010.

Pēdējo laiku tendences liecina, ka pieaug mantiska rakstura strīdi, kurus strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā. Savu interešu aizsardzībai ieinteresētā puse var meklēt savu aizskarto tiesību apmierinājumu, vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, piemēram, tiesā. Taču, ņemot vērā, ka valsts tiesās ir palielinājies iesniegto prasību skaits, to izskatīšana ir kļuvusi lēnāka, līdz ar ko dažkārt personai nav iespējams gūt savu tiesību aizsardzību saprātīgā laikā, zaudētāju lomā nostādot komersantus. Šis iemesls personas mudina izvēlēties savu tiesību aizsardzībai citu institūciju – šķīrējtiesu.

Šī raksta mērķis ir akcentēt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, ar kuriem saskaras autoratlīdzību saņēmēji. Pirmkārt, šajā rakstā tiks atgādināts, par kādiem pakalpojumiem vai darbu var slēgt autoru līgumu jeb kas ir autora līguma priekšmets. Otrkārt, tiks analizēti divi iespējamie autora – nodokļu maksātāja statusi, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Nemateriālie aktīvi daudzās uzņēmējdarbības nozarēs mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi uzņēmuma finanšu vadībā un plānošanā. Latvijas Republikas likumdošanā nemateriālo aktīvu uzskaitei grāmatvedībā, nav pietiekamas vienotas teorētiskas bāzes. 38. starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) definē nemateriālos aktīvus: Nemateriālais aktīvs ir identificējams ne naudas aktīvs, kam nav fiziskas formas un kas tiek turēts izmantošanai ražošanā vai preču vai pakalpojumu piegādē, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem.