Turpinot š. g. 11. janvāra publikāciju “Kāpēc komersantiem ir svarīgi izvērtēt, vai to darījumi neparedz uzņēmuma pāreju”, šajā rakstā vairāk par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmuma pārejas gadījumā.

 

Lai pēc iespējas vispusīgāk atbildētu uz jautājumu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, atbildes tiks strukturētas atsevišķos jautājumu blokos, īsumā analizējot galvenos nodokļu riskus, kas ir jāņem vērā ārvalstu komersantiem – nerezidentiem, kuri iegulda gan finanšu resursus, gan arī nosūtot darbam uz Latviju ārvalstu nerezidenta nodarbinātu personālu, un tādējādi šī raksta nolūkiem tiek pieņemts, ka no šiem ieguldījumiem tiek gūta peļņa; un Latvijas nodokļu maksātājiem (rezidentiem), kuru kapitālā tiek ieguldīti finanšu resursi, un tādējādi rodas saistības pret nerezidentu.

Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā ir ievērojami palielinājies to personu skaits, kuri ierobežotu līdzekļu rezultātā nespēj vai dažkārt, izmantojot šo (krīzes) periodu, nevēlas līguma noteiktā termiņā izpildīt savas uzņemtās saistības, savlaicīgi veicot apmaksu par izmantotajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm. Tā kā samaksa netiek veikta, tad tiek radīti zaudējumi un tiek apdraudēta pakalpojumu sniedzēju vai preču pārdevēju (turpmāk tekstā – kreditoru) finansiālā drošība un iespēja uzņemties jaunas saistības. Līdz ar to rodas jautājums, ko darīt gadījumā, ja parādnieks izvairās no līguma saistību izpildes, tas ir, samaksas veikšanas, un kā spēt aizsargāties no šādiem gadījumiem?

Latvijā uzņēmēji gadiem ilgi smagi strādā, lai nostiprinātu sava uzņēmuma atpazīstamību un konkurētspēju, taču bieži vien nepievērš pienācīgu vērību, lai to juridiski nostiprinātu, piemēram, piereģistrējot savu preču zīmi. Praksē bieži nākas risināt problēmas un strīdus, kuri nemaz nebūtu, ja uzņēmēji laikus parūpētos par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Šajā rakstā vispirms tiek īsi aprakstīti uzņēmējiem visaktuālākie intelektuālā īpašuma veidi un visefektīvākie to aizsardzības līdzekļi. Otrā šī raksta daļa tiek veltīta darba devēju tiesībām uz to darbinieku radīto intelektuālo īpašumu.

Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie biznesa vērtību ietekmējošie faktori, kā arī apskatīta investīciju lēmumu pieņemšana – lēmumu pieņemšanas daļas, projekta saimnieciskā lietderīguma noteikšana un iespējamie investīciju veidi uzņēmumā.

Rakstā tiek apskatīta nedzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšana komercdarbībā, analizējot svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar nomas maksu, pušu atbildību un pienākumiem, kā arī vēršot uzmanību uz nomas līguma termiņiem un līguma izbeigšanās gadījumiem.

Bartera līgums kā viens no līguma veidiem ir zināms jau ļoti sen. Tieši Antīkajā pasaulē un viduslaikos ļoti nozīmīgumu lomu tirdzniecības darījumos ieņēma preču maiņa, līdz ar to arīdzan maiņas līgumi. Šādos darījumos naudas funkciju pildīja attiecīgā prece, tādējādi realizējot tā saukto naturālo maiņu. Šodien ekonomiskās situācijas ietekmē bartera darījumi ir atguvuši savu aktualitāti.

Šis gads vairumam komersantu ir nozīmīgu pārbaudījumu laiks, kad spēju pastāvēt un nodarboties ar komercdarbību noteicis tas, cik racionāli un drosmīgi, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, globālās ekonomikas recesijas laikā komersanti pieņem lēmumus un pakārto savu darbību esošajai situācijai. Apstāklis, ka šī gada pirmajos 7 mēnešos tiesās ir iesniegti 1370 maksātnespējas pieteikumi, kamēr pagājušajā gada šajā pašā laika posmā tikai 778, liecina, ka daudziem komersantiem nav izdevies pārdzīvot ekonomiskās nestabilitātes periodu.

Realizējot idejas, ieceres un attīstot uzņēmējdarbību, arvien pieaug nepieciešamība noslēgt darījumus starp uzņēmējsabiedrībām, individuālo komersantu un privātpersonām, tādēļ svarīgi, lai šie darījumi iegūtu likumā paredzēto formu un juridiski pamatotu saturu. Gadījumos, kad līgums ir pareizi sagatavots un precīzi atspoguļo katras puses tiesības un intereses, tā nosacījumu izpildē pusēm nav šaubu vienai pret otru, un tādēļ darījuma realizēšana noris viegli un bez jebkādas aizķeršanās, jo katra no pusēm apzinās savas uzņemtās saistības un pielīgtās tiesības.

Atbilstoši Civillikumam, ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai pusei par zināmu atlīdzību, ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Katra uzņēmuma darbības mērķis ir uzņēmuma vērtības palielināšana, un katrs uzņēmējs, uzsākot savu biznesu, cer saņemt pēc iespējas lielāku peļņu. Biznesa dzinējspēks ir konkurence un, tai pieaugot, ikvienam vadītājam ir jāspēj rīkoties „gudri” , t.i., pieņemot būtiskus biznesa lēmumus, jāprot pielietot uzņēmuma finansēšanas metodes, kas palielina uzņēmuma vērtību.

Franšīzes izmantošanai Latvijā līdz 2009.gadam nebija speciāli izstrādātas tiesību bāzes. Franšīzes kā komercdarījuma veida speciālais normatīvais regulējums pirmo reizi Latvijā parādījās Komerclikumā ar 19.12.2008. likumu "Grozījumi Komerclikumā", papildinot Komerclikumu ar atsevišķu D daļu "Komercdarījumi".