SARUNA AR PERSONĪBU
Jebkurš jauns regulējums biznesam ir sāpīgs
Lai noskaidrotu, kādas ir Latvijas un Baltijas juridisko pakalpojumu tirgus tendences, uzņēmēju vajadzības, ekonomiskās aktivitātes atšķirības, regulējuma radītie izaicinājumi un arī mākslīgā intelekta loma advokātu darbā, uz sarunu aicinājām zvērinātu advokāti, advokātu biroja “COBALT” vadošo partneri Daci Silavu-Tomsoni, kura 2025.gadā kļuvusi par “COBALT” Baltijas padomes priekšsēdētāju. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Latvija lielo ekonomiku dzirnakmeņos
Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta gan Eiropas, gan globālajos tirgos, un lielākās eirozonas valstis kā galvenie ekonomikas dzinēji nosaka pieprasījumu pēc Latvijas eksportētajām precēm un pakalpojumiem, kā arī ietekmē investīciju plūsmas. Kā globālās ekonomikas tendences ietekmē Latvijas ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju? Autore: Laura Čistjakova.
NODOKĻI
Iepriekš uzsākti darījumi ar kapitāla aktīviem
No 2025.gada 1.janvāra ir mainījusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 20% uz 25,5% ienākumam no kapitāla pieauguma. Lai nodrošinātu pāreju uz jauno nodokļu režīmu, tika ieviesti pārejas noteikumi, kas paredz nosacījumus iepriekš uzsāktiem, bet nepabeigtiem darījumiem ar kapitāla aktīviem. Uz kuriem aktīviem un situācijām šie pārejas noteikumi attiecas? Kā šie darījumi jādeklarē? Skaidrojam! Autors: Arnolds Mikāns.
Vaicā lasītājs: Pakalpojums saņemts. Jāmaksā PVN?
Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Gada maksa par saņemtajiem pakalpojumiem ir 1000 eiro. Abi uzņēmumi nav reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt pievienotās
vērtības nodokli? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar nodokli neapliekamu darījumu nodrošināšanai? Autore: Ņina Podvinska.
Kad jāpiemēro IIN 33% likme?
Lai vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, 2024.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka no 2025.gada 1.janvāra piemērojamas tikai divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – 25,5% un 33% iepriekšējo trīs nodokļa likmju (20%, 23% un 31%) vietā. Šoreiz uzmanību pievēršam tieši 33% likmei, skaidrojot, kuros gadījumos tā ir jāpiemēro. Autores: Alise Papina un Ilze Berga.
Vai maksājumi dalībniekiem apliekami ar UIN?
Kopš esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma ieviešanas ir pagājuši seši gadi, kuru laikā jau ir izskatītas vairākas tiesvedības par šī nodokļa režīma normu piemērošanu. Tās izceļ problemātiku, uz ko norāda Valsts ieņēmumu dienests, un ļauj ielūkoties, kā tiek analizēti darījumi. Šoreiz apskatām Administratīvās rajona
tiesas 2024.gada 29.janvāra spriedumu lietā A420298022 par tā sauktajām caurplūstošajām (pass-through) dividendēm un izsniegtajiem aizdevumiem dalībniekiem – fiziskām personām. Autore: Ivonna Balode.
GRĀMATVEDĪBA
Krājumu iegādes izmaksas grāmatvedībā
Sagatavojot gada pārskatu, uzņēmumiem ir pareizi jānovērtē uzņēmuma krājumi, lai varētu noteikt bilances aktīvu vērtību. Attiecīgi krājumiem kā vienam no apgrozāmo līdzekļu posteņiem gada pārskatā jābūt novērtētiem zemākajās iegādes izmaksās. Līdz ar to apskatām, kā aprēķināt krājumu iegādes izmaksas un kā grāmatot iegādātos krājumus. Autore: Laila Kelmere.
Vaicā lasītājs: Kurš maksās par transportu?
Ja darbinieks tiek nodarbināts citā Eiropas Savienības valstī, vai saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut lidmašīnas vai citas transporta izmaksas, kas saistītas ar darbinieka nokļūšanu darbavietā? Autore: Baiba Grandāne.
INVESTĪCIJAS
Kā izvēlēties akcijas?
Ieguldīšana akciju tirgū, īpaši ja runa ir par atsevišķu uzņēmumu akcijām, var šķist kā ceļojums pa nezināmu džungļu taku. Sākumā ir neskaitāmi jautājumi, un tas ir normāli. Akciju tirgus apgūšana prasa laiku un pacietību. Tomēr ieguldīšana šķiet vēl izaicinošāka, ja runa ir par personīgi nopelnītu naudu, un iespējamās neveiksmes
var radīt ne tikai finansiālus, bet arī emocionālus zaudējumus. Autors: Aleksis Riguns.
KOMERCDARBĪBA
Vai amatpersonas lēmumam var uzticēties?
Komersantam Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersona deva piekrišanu izlaist preces apritei brīvajā zonā, taču, kad komersants to darīja, tika veikts papildu nodokļu uzrēķins, kā arī noteikts sods. Turklāt muitas iestāde pamatoja, ka nekāda saskaņojuma nav bijis. Un tad rodas jautājumi – kā tas ir iespējams? Vai amatpersonai nav saistoši pašas pieņemtie lēmumi? Vai komersants drīkst paļauties vai viņam pašam pēc tam ir jāpārbauda Valsts ieņēmuma dienesta lēmums? Autore: Elīna Lapsa.
Atziņas no strīda par "Līvu" preču zīmi
2024.gada otrajā pusē publiskajā telpā izskanēja grupas “Līvi” dibinātāja un bijušā dalībnieka centieni aizliegt pārējiem grupas biedriem izmantot nosaukumu “Līvi” koncertos, izdodot jaunu mūziku un citur. Tas kalpoja par vēl vienu atgādinājumu tam, cik svarīgi preču zīmi reģistrēt savlaicīgi, bet, vai bijušais grupas dalībnieks drīkst iesniegt prasību reģistrēt grupas nosaukumu kā preču zīmi un kas notiks tālāk? Skaidrojam! Autori: Marta Vitkovska un Jānis Loze.
Nomas līgums ar izpirkumu
Slēdzot darījumus, ir ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par darījuma summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos – kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī situācijas, kurās darījumu partneri izvēlas citus norēķinu veidus, piemēram, dalītie maksājumi. Autore: Ilga Neretniece.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Vai Latvijā jāievieš saīsinātais darba laiks?
Izstrādāti pēdējā laikā apjomīgākie grozījumi Darba likumā, kas skar s virkni jautājumu, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu un to darbiniekiem. Izmaiņas sagaidāmas gan virsstundu apmaksas, gan algu izmaksas kārtībā, bet viens no karstākajiem jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu. Ko par plānotajām izmaiņām saka uzņēmēji? Pieredzē dalās Ingrīda Rone, “CleanR Grupa” Personāla un administratīvā direktore, Ginta Eisaka, “Bonava Latvija” personāla vadītāja, Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla departamenta direktore, un Aivis Brodiņš, SIA “Alma Career Latvia” vadītājs. Autore: Baiba Krastiņa.
ELEKTRONIZĀCIJA
Ārvalstīs sagatavots dokuments un tā paraksts
Ja uzņēmuma sadarbības partneris, valdes loceklis vai īpašnieks atrodas ārvalstīs, elektroniski sagatavotie dokumenti iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā tiek parakstīti ar ārvalstīs izsniegtu e-parakstu. Taču, izmantojot šādu parakstu, jāņem vērā vairākas būtiskas nianses. Kādas? Skaidrojam! Autore: Viktorija Pogodina.
Varbūt labāk nedarīt? Darīt!
Ieradums atlikt darāmo uz vēlāku laiku jeb prokrastinācija ir problēma, kas rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ir bailes no neveiksmes, nav skaidras motivācijas vai plāna, ir daudz uzmanības novērsēju – sociālie tīkli vai izklaidējošas lietotnes. Šo problēmu var risināt ar tehnoloģiju palīdzību. Kādas tehnoloģijas var būt labs palīgs cīņā ar prokrastināciju? Apskatām! Autore: Liene Auziņa-Jurgeviča.
DARBINIEKI
Būtisks pārkāpums vai prettiesiska rīcība?
Praksē nav izslēgtas situācijas, kad darbinieka veiktie pārkāpumi var atbilst vairāku Darba likuma 101.panta 1.daļā norādīto normu tiesiskajiem sastāviem. Piemēram, var pastāvēt zināma likuma 101.panta 1.daļas 1.punkta un 2.punkta “konkurence”. Šādā gadījumā var rasties grūtības noteikt atbilstošo vienpusēja uzteikuma
pamatu kāda darbinieka pārkāpuma dēļ. Kas darba devējam jāievēro, lai pareizi kvalificētu pārkāpumu un izvēlētos atbilstošo uzteikuma pamatu? Vai iespējams vienlaicīgi piemērot tos abus? Autore: Iveta Ceple.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Joki darbavietā – kur ir robeža?; Nepareizi deklarētās sociālās iemaksas; Kas ir bezskaidras naudas norēķini?; Vai e-rēķins var aizstāt preču piegādes dokumentu?; Rēķins – preču piegādes dokuments?
PĒTĀM!
Vai valdes loceklim pienākas labumi?
Ja uzņēmumā ar darbiniekiem tiek slēgts darba koplīgums, tad viņiem pienākas visi darbinieku labumi, kas tajā minēti. Vai valdes loceklim, ar kuru nav noslēgts darba līgums, arī pienākas šie labumi? Pētām! Autori: "iFiT" un Gita Oškāja.
