SARUNA AR PERSONĪBU
Radīt pievienoto vērtību Latvijai
Novembris ir patriotisma mēnesis Latvijā, tāpēc uz sarunu aicinājām uzņēmēju, Latvijas patriotu, kas kopj latviskās tradīcijas, – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Unda” valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Artūru Bubišu. Viņš pats saka, ka patriotisms ir ļoti svarīgs gan viņam, gan visam uzņēmumam kopumā – to ar senču iedibināto tradīciju saglabāšanu viņi vēlas nodot arī nākamajām paaudzēm. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Pasaules ekonomika "Ieiet sliedēs"
Lai arī uz pēdējās desmitgades fona procentu likmes joprojām saglabājas augstas un aizvien pieaug ģeopolitiskā spriedze, globālā tautsaimniecība pamazām sāk atdzīvoties no iepriekšējo gadu paguruma. Agri vai vēlu tas atspoguļosies arī Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājos. Autors: Mārtiņš Apinis.
NODOKĻI
Nodokļi ilgtspējas ziņojumos
Kā zināms, daļai no uzņēmumiem ilgtspējas ziņojums kā vadības ziņojuma sastāvdaļa būs obligāts jau 2025.gadā. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumiem ilgtspējas ziņojumos jāsniedz informācija arī par nodokļiem? Autore: Ina Spridzāne.
Svētku izdevumi uzņēmumā
Tuvojoties gada nogalei, uzņēmumi jo īpaši aktivizējas savu produktu popularizēšanā, organizējot reklāmas kampaņas, un dažādu dāvanu saviem klientiem un sadarbības partneriem sagatavošanā. Reklāmas izdevumu nošķiršana no reprezentācijas izdevumiem un reprezentācijas izdevumu nodalīšana no citiem nesaimniecisko izdevumu veidiem ir neskaidra, jo normatīvie akti nesniedz viennozīmīgu un izsmeļošu šo izdevumu uzskaitījumu. Autore: Dana Muceniece.
GRĀMATVEDĪBA
Gada pārskatu sagatavošanas izmaiņas
Pavisam nesen, 2024.gada 17.oktobrī, stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas, kas attiecināmas jau uz pārskatu par 2024.gadu. Papildus tam spēkā stājies arī Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Ņemot vērā, ka daļa grāmatvežu un vadītāju jau pamazām sāk gatavoties gada pārskata sagatavošanai, svarīgākās izmaiņas aplūkot ir vēl jo būtiskāk. Autore: Modrīte Johansone.
Vaicā lasītājs: Kā grāmatot pamatlīdzekli?
Sabiedrība “A” noslēgusi aizdevuma līgumu ar “Altum” par 70 000 eiro pamatlīdzekļa izveidei. Līgumā ir paredzēta “A” līdzdalības maksa – 1000 eiro. Pamatlīdzekļa izveidi veic sabiedrība “B”, kas izraksta avansa rēķinu par pamatlīdzekļa izveides daļu – 51 000 eiro apmērā. “A” samaksā 1000 eiro, bet pārējo apmaksā “Altum” uz aizdevuma līguma pamata. Pabeidzot pamatlīdzekļa izveides darbus, “B” izsniedz pieņemšanas-nodošanas aktu un rēķinu par atlikušo summu – 20 000 eiro. “Altum” apmaksā šo summu, kas pēc līguma noteikumiem ir aizdevuma neatgriežamā daļa, un samazina kopējo aizdevuma summu. Kā šo darījumu pareizi iegrāmatot? Autore: Laila Kelmere.
Vaicā lasītājs: Kad čekos rekvizītus var rakstīt ar roku?
Ja uzņēmums nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, viņš gadījumā, ja čekā nav visu attaisnojuma dokumentam obligāto rekvizītu, tos var ierakstīt pats ar roku, un šāds čeks ir derīgs kā attaisnojuma dokuments grāmatvedībā. Bet ja uzņēmums ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, šis Ministru kabineta noteikumu punkts nav attiecināms, un šāds dokuments nav uzskatāms par “attaisnojuma dokumentu” – tā skaidrojis Valsts ieņēmumu dienests savā metodiskajā materiālā “Kases čeks grāmatvedībā”. Uzskatu, ka šī ir nodokļa maksātāju diskriminācija. Tam, ka attaisnojuma dokuments, kurā rekvizīti ir ierakstīti ar roku, nav uzskatāms par “nodokļa rēķinu”, formāli varētu piekrist. Bet tas, ka šādu dokumentu pievienotās vērtības nodokļa maksātājs nedrīkst izmantot par attaisnojuma dokumentu uzņēmumā vispār – nav saprotams. Priekšnodokli atskaitīt jau nav pienākums! Ko saka eksperti? Autore: Ph.D. Aļona Irmeja.
TIESU PRAKSE
PVN 0% likmes piemērošanai jābūt pamatotai
Vai preču nodošana citai personai, nevis tai, kas norādīta rēķinā, var būt pamats pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes atteikumam? Apskatām Senāta 2023.gada 7.novembra spriedumu lietā SKA-184/2023 un mēģinām rast atbildi. Autore: Kristīne Skrastiņa.
"Google" 2,4 miljardu lieta
2024.gada 10.septembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-48/22 P, noraidot “Google”, LLC un tās meitasuzņēmuma “Alphabet”, Inc. apelācijas sūdzību par 2021.gada 10.novembra Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-612/17. Tādējādi uzņēmumiem būs jāsamaksā Eiropas Komisijas 2017.gadā uzliktais naudas sods 2,4 miljardu eiro apmērā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu par “Google Shopping” pakalpojuma piedāvāšanu. Autori: Reinis Papulis un Patrīcija Utināne.
Centieni risināt dalītā īpašuma īpašnieku problēmas
Situācijas, kad zeme un ēka kā atsevišķi īpašumi pieder dažādiem īpašniekiem, rada daudz praktisku un juridisku diskusiju jau vairāk nekā 30 gadus. 2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās
laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem kārtējo reizi ir mēģināts rast ieilgušās problēmas risinājumu. Vai tas ir izdevies? Autore: Inga Bite.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Videi un maciņam draudzīga enerģija
Atjaunojamā enerģija – saules un vēja parki – kļūst aizvien populārāki. Uzņēmēji un entuziasti ir sajūsmā, bet tie, kuru apkaimē tiek uzstādīti parki, – ne vienmēr. Tāpēc novembrī jautājām uzņēmējiem, kā saules un vēja parki ietekmēs iedzīvotājus un uzņēmumus, kāda nozīme atjaunojamajai enerģijai ir Latvijas ilgtspējīgā attīstībā un kādus izaicinājumus uzņēmēji saredz. Pieredzē dalās Alnis Bāliņš, SIA "European Energy Latvia" vadītājs; Toms Nāburgs, uzņēmuma "Sunly" izpilddirektors Latvijā; Gatis Macāns, biedrības "Asociācija – Saules Enerģija Latvijai" izpilddirektors; Romāns Ivanovs, AS "Ķekava Foods" tehniskais direktors, un Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs. Autore: Kristiāna Rancāne.
VADĪBA
Finanšu direktors ārpakalpojumā
Pēdējos gados uzņēmējdarbības vidē arvien biežāk parādās termins “finanšu direktors ārpakalpojumā”, kas piedāvā ne tikai grāmatvedības vai nodokļu atbalstu, bet arī stratēģisku finanšu vadību un lēmumu pieņemšanas atbalstu uzņēmumu izaugsmei. Lai gan ārpakalpojuma grāmatvedības risinājumi ir plaši izplatīti, uzņēmumi arvien vairāk apsver iespēju izmantot ārpakalpojuma finanšu direktora pakalpojumus. Kā šis pakalpojums darbojas? Autors: Viesturs Briežkalns.
Kā paziņot par izmaiņām līgumā?
Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu? Autore: Zelma Lapiņa.
ELEKTRONIZĀCIJA
Vaicā redakcija: Kā strādāt ar e-rēķiniem?
Žurnāla “iFiT” oktobra numurā pētījām sagatavotās izmaiņas Grāmatvedības likumā, ar kurām paredzēts ieviest strukturētos elektroniskos rēķinus daļai uzņēmumu jau no 2025.gada 1.janvāra. Vairāki jautājumi palika neatbildēti, piemēram, kā noformēt e-rēķinus par preču piegādēm un kā zināt, kuras ir tās budžeta iestādes, ar kurām rēķinu aprite strukturētā formātā būs obligāta. Šobrīd Finanšu ministrija sniegusi skaidrojumus.
Elektronisko dokumentu jaunie noteikumi
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk vienā normatīvajā regulējumā ir apvienotas, precizētas un skaidrotas normas par publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību. Apskatām, kādas izmaiņas attiecas uz elektroniskajiem dokumentiem. Autore: Ilga Robežniece.
DARBINIEKI
Jaunā parādu piedziņa
Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī, paredz skaidrākus un taisnīgākus ieturējumu noteikumus, nodrošinot parādniekiem minimālo ienākumu saglabāšanu, vienlaikus ļaujot efektīvāk īstenot piedziņas procesus. Grozījumi ir mērķēti uz ēnu ekonomikas mazināšanu un taisnīgāku attieksmi pret parādniekiem, kas bieži vien slēpj savus patiesos ienākumus, tādējādi apgrūtinot piedziņas procesu. Apskatām praktiski, kā mainās ieturējumu apjomi pēc izmaiņām. Autors: Artūrs Radzivilčuks.
Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku
Lai cik ļoti darba devējs gribētu tikt vaļā no kāda darbinieka, atbrīvošanai ir jābūt tiesiskam pamatam un jāievēro Darba likumā noteiktā procedūra. Ja darbinieks būs neapmierināts ar atlaišanu, viņš var izvirzīt prasību tiesā. Tiesvedība parasti nav ne ātra, ne patīkama. Ja tiesa atzīst, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas prettiesiski, tiek skatīts jautājums par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Autors: Kaspars Rācenājs.
Darba laika kalendārs 2025.gadam
Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas palīdz efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Autore: Inga Zāle.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Ja darbinieks "iesprūst" lidostā; Ieturējumi, ja darbinieks strādā nepilnu mēnesi; PVN, pārdodot preci ārpus ES; Debitoram maksātnespēja. Kā atgūt nodokļus?; Komandējums? Darba brauciens? Nosūtīšana?
PĒTĀM!
Ar patapinātu auto uz darbu!
Transportlīdzekļa izmantošana uzņēmumā ir viena no tēmām, par kurām jautājumi “iFiT” redakcijā tiek saņemti regulāri. Saņemot lasītāja jautājumu: “Vai drīkst patapināt personīgo transportlīdzekli, lai brauktu uz darbu? Kādu nodokļu nomaksa jāveic par patapināto transportlīdzekli?”, nolēmām šo tēmu izpētīt plašāk. Pētām! Autore: Linda Gulbe-Štorha.
