Autorizēties
iFiT februāris 2026
Pie lasītājiem dodas 5. februārī
Tēmas šajā numurā:
SARUNA AR PERSONĪBU
Mēs neskriesim ar pieri sienā
Valsts ieņēmumu dienestam jābūt servisa iestādei, aplokšņu algu izmaksu ir ļoti grūti pierādīt, bet ar nodokļu parādniekiem tomēr ir vēlme auklēties. Par šo un daudzām citām aktualitātēm intervijā stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Intervē: Andrejs Vaivars.
EKONOMIKA
Darbinieki un algas 2026.gadā
2026.gads Latvijas darba tirgū iezīmēs pārejas posmu no straujas pielāgošanās uz strukturētāku attīstību. Iepriekšējos gados darba tirgu būtiski ietekmēja pandēmijas sekas, ģeopolitiskā nestabilitāte un straujā digitalizācija, toties 2026.gadā arvien lielāka nozīme būs ilgtspējai, produktivitātei un darbinieku kompetencēm. Autors: Māris Silinieks.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Cik maksāt par virsstundām?
Šobrīd Saeimā norit darbs pie grozījumiem Darba likumā. Līdztekus citām izmaiņām tie paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku virsstundu darba piemaksu. Kādas iespējas uzņēmumiem pavērs šādi grozījumi un kādi ir iespējamie riski? To februārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem. Pieredzē dalās: Evija Šalte, SIA “Nextra Latvia” vadītāja, personāla vadības eksperte, Arta Kočāne, SIA “SEVEN ASTRO” vadītāja, valdes locekle, Alise Andersone, SIA “Creative Upfront” līdzīpašniece un vadītāja, Anete Neilande, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperte, Liene Dupate-Ugule, SIA “MAXIMA Latvija” komunikācijas vadītāja, un Indulis Ieviņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” vadītājs. Autore: Kristiāna Rancāne.
NODOKĻI
Komentāri par darbu no mājām citā valstī
2025.gada noslēgums starptautisko nodokļu pasaulē tostarp paliks atmiņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicētajiem jaunajiem nodokļu konvenciju komentāriem. Tā kā nodokļu konvenciju komentāri tiek mainīti vai papildināti salīdzinoši reti, šim notikumam ir vērts pievērst uzmanību. Būtiskākais jaunums – komentāri par pastāvīgās pārstāvniecības veidošanos, ja fiziska persona strādā attālināti no mājām citā valstī. Šo jautājumu izskatīsim padziļināti. Autore: Aina Okseņuka.
Uzņēmuma tiesības optimizēt nodokļu slogu
2025.gadā jautājumi par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu reprezentatīviem automobiļiem padziļināti tika vērtēti visās trijās tiesu instancēs no neparasta skatpunkta. Izskatīsim lietu, kurā vērtēts, vai uzņēmums drīkst atskaitīt priekšnodokli, ja automašīnai uzstādīta pretaizdzīšanas sistēma, kas pārsniedz reprezentatīva auto vērtību. Autore: Alīna Ruskova.
Procentu maksājumiem mazāk ierobežojumu
Lai samazinātu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu par aizņēmuma procentu izdevumiem, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi. Tomēr līdzšinējais regulējums netika līdzi finanšu sektora attīstībai – tas joprojām paredzēja procentu atskaitīšanas ierobežojumus daudziem mūsdienīgiem nebanku finansējuma veidiem. Tagad šai problēmai rasts risinājums. Autores: Ilze Berga un Ivonna Balode.
GRĀMATVEDĪBA
Kas jāzina par jauno finanšu pārskatu standartu
No 2027.gada 1.janvāra finanšu pārskatu sagatavošanai būs obligāti jāpiemēro jauns starptautisko finanšu pārskatu standarts. Lai gan laika vēl ir daudz, tomēr jau šobrīd svarīgi izpētīt jaunā standarta prasības, jo ir vairākas būtiskas izmaiņas, kas uzņēmumiem jāzina jau 2026. gadā, gan plānojot budžetu, gan arī veidojot kontu plānu. Izskatām būtiskākās izmaiņas. Autore: Jeļena Mihejenkova.
Pamatoti reprezentācijas izdevumi
Reprezentācijas izdevumi un ar tiem saistītā pamatojošā dokumentācija vienmēr ir bijis diezgan sarežģīts jautājums vairāku iemeslu dēļ, piemēram, klasifikācija, nodokļu piemērošana, atbilstošs noformējums un rekvizīti. Par visu pēc kārtas. Autore: Ildze Alksnīte.
Vaicā lasītājs: Kā maksāt nodokļus par īpašumu?
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašnieks dāvinājumā saņem dzīvojamo māju. Pēc vērtētāja novērtējuma šo dzīvojamo māju iegulda sabiedrības pamatkapitālā. Tad šo māju pārdod. Šajā darījumā rodas vairāki jautājumi. • Sabiedrības īpašnieka īpašumā māja ir bijusi mazāk par gadu. Vai viņam jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis? Ja jā, tad kura būtu bāzes summa? • Vai ir jāsamazina sabiedrības pamatkapitāls, pārdodot māju? • Ja tiek samazināts pamatkapitāls, vai jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis? Autors: Igors Kukjans.
KOMERCDARBĪBA
Apdrošināšanas strīds
Komercdarbības apdrošināšana ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas ļauj mazināt vai neciest finansiālos zaudējumus, ja komersanta darbība tiek pilnīgi vai daļēji pārtraukta iepriekš neparedzētu apstākļu, piemēram, nepārvaramas varas vai citu apdrošināšanas risku dēļ. Tomēr praksē nereti rodas strīdi starp apdrošinātajiem komersantiem un apdrošinātājiem par to, vai un kādā apmērā šādos gadījumos zaudējumi ir atlīdzināmi. Aplūkojam Senāta spriedumu, kurā vērtēti apdrošināšanas tiesību jautājumi. Autores: Inita Apšeniece un Laura Loreta Muciņa.
Negodīgas cenas dārgi maksā
Konkurences padome 2025.gada 31.oktobrī pieņēma pirmo lēmumu par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Sodu par aizlieguma lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumos veikt vienpusējus grozījumus pārkāpumu saņēma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MAXIMA Latvija”. Kā izpaudās pārkāpums, un ko no tā var mācīties? Autori: Elīza Roshofa un Jānis Sarāns-Reneslācis.
Neiegūtā peļņa ir jāpierāda
Vai valsts iestādes pretlikumīga rīcība dod tiesības uz zaudējumu – neiegūtas peļņas – atlīdzināšanu? Kā pierādāma cēloņsakarība starp iestādes prettiesisku lēmumu un personai radītajiem zaudējumiem neiegūtās peļņas veidā, lai saņemtu zaudējumu atlīdzināšanu? Izskatām Senāta spriedumu! Autori: Agris Bitāns un Roberts Gailītis.
ELEKTRONIZĀCIJA
Ceļā uz strukturētu datu apmaiņu
Līdz šim, atkarībā no uzņēmuma lieluma, darbības veida un dažādiem individuāliem kritērijiem, daļai uzņēmēju mašīnlasāms rēķina formāts nebija svešs, tikmēr citi e-rēķinus pazina tikai teorētiski. Šogad ir sperts vēl viens solis pretī digitalizācijai un modernākai dokumentu apritei. Apskatīsim, kādas izmaiņas grāmatveža darbā ievieš e-rēķinu apriti regulējošie normatīvie akti. Autore: Marta Vētra.
MI rīki darbam ar grāmatvedības datiem
Sarunās par mākslīgo intelektu grāmatvedībā gandrīz vienmēr parādās viens un tas pats jautājums – kurš rīks ir labāks? Kurš automatizē vairāk, kurš strādā ātrāk, kurš sola mazāk manuāla darba? Šī saruna ir saprotama, bet tā reti noved pie būtiskām pārmaiņām. Ne tāpēc, ka rīki būtu slikti, bet tāpēc, ka jautājums nav formulēts pareizi. Autore: Ilze Palmbaha.
DARBINIEKI
Vaicā lasītājs: Vai darbiniekiem jāzina likumi?
Vai un kādos gadījumos darba devējam iekšējos noteikumos darbiniekiem jāaizliedz tas, kas jau ir aizliegts ar likumu? Piemēram, ar darba telefonu veikt nelegālas darbības, ar darba automašīnu pārsniegt braukšanas ātrumu, lejupielādēt nelicencētu programmatūru. Autore: Inese Kalnāja.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Cik kompensācijas var izmaksāt?; Avansa un koriģējošie rēķini; Kā lemt par dividendēm?; Vai darbiniekam jāizsniedz rīkojums?
PĒTĀM!
Vai aizdevuma līgumam jābūt rakstiski?
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1panta 1.daļā noteikts, ka “ienākumam [..] pielīdzina aizdevumu, ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.” Vai šādam aizdevuma līgumam ir noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Pētām, analizējot lasītāja jautājumu! Autors: Matīss Kodoliņš.
MIA logo
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
Neesi reģistrējies?