Veicot uzņēmējdarbību, it sevišķi loģistikas nozarē, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem juridiskiem normatīvajiem aktiem, kas rada jautājumus. Kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot? Vai jāpielieto vairāki normatīvie akti? Vai likumdošanas piemērošana starptautiskajiem pārvadājumu strīdiem atšķiras no vietējo strīdu risināšanas? Viens normatīvajiem aktiem, ar kuru uzņēmējdarbības ietvaros sastopas darījuma slēdzēji, ir CMR konvencija.
Saistību tiesības 06:00, 19. Jūl. 2023
Veicot uzņēmējdarbību, ikviena fiziska vai juridiska persona kaut reizi no darījuma partnera ir saņēmusi vēstuli ar grāmatvedības sagatavotu salīdzināšanas aktu ar lūgumu to apstiprināt. Protams, katra uzņēmēja grāmatvedības sistēma ir sakārtota un pielāgota konkrētai sfērai, un ne visi uzņēmumi apmainās ar salīdzināšanas aktiem par veiktajiem darījumiem, it sevišķi, ja darījumi ir veiksmīgi un kavētu maksājumu nav. Vai grāmatvedības salīdzināšanas aktu sagatavošana un nosūtīšana ir obligāta, un kādēļ tie vispār ir nepieciešami?
Dokumenti 06:00, 12. Jūl. 2023
Uzņēmumu reģistrs (UR) atvēris jaunas 15 datu kopas Latvijas Atvērto datu portālā. Tādējādi šobrīd kopumā atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā UR atvēris 25 datu kopas, tostarp Eiropas Komisijas definētās augstvērtīgās datu kopas.
Svarīgi 09:00, 13. Jūl. 2023
Vai rēķina summa jānorāda ar vārdiem? Vai atvaļinājumu drīkst kompensēt ar naudu? Nomas un īres līgums – kāda atšķirība? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmuma ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!
Svarīgi 13:39, 2. Mai. 2023
Viens no nodokļu maksātāju pienākumiem ir noteiktā termiņā un pilnā apmērā maksāt nodokļus savai valstij. Tomēr, ja uzņēmuma grupas struktūra ir sarežģīta un notiek darījumi saistītu personu starpā, kas ir reģistrētas dažādās valstīs, vai nodokļu maksātājs gūst ienākumu citā valstī, rodas pienākums nodot atskaites un maksāt nodokļus ne tikai savā valstī, bet arī tajā, kur ir reģistrēta saistītā persona vai veidojas ienākums.
Saistītās personas 06:00, 15. Feb. 2023
Ikdienas uzņēmējdarbības vidē viens no jautājumiem, kas skar ikvienu biznesa jomas pārstāvi, ir parāda piedziņas efektīvi risinājumi. Lai gan parādu atgūšanas joma ir plaša, tomēr nepastāv ideālais modelis, kas garantētu rezultātu. Tomēr strīdu izskatīšanas praksē ir novērotas situācijas, kad, veicot konkrētas secīgas darbības, kreditoram ir iespēja gan atgūt parādu, gan noregulēt attiecības ar parādnieku.
Klausies
Komerctiesības
06:00, 20. Jan. 2023
Tuvojas gada beigas, un uzņēmumi sāk domāt par gada atskaišu sagatavošanu un padarīto darbu apkopošanu, lai saprastu, kas ir izdarīts un ko vēl vajadzētu paspēt. Gada pēdējos mēnešos tiek sakārtoti arī debitoru jautājumi, lai grāmatvežu gada atskaišu un bilances gatavošanas laikā ir pilnīga kārtība. Pārskatot debitoru neizpildītās saistības, rodas jautājums, ko iesākt ar zaudētajiem debitoru parādiem? Vai iespējams atgriezt iemaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) pilnā apmērā no šī darījuma ar bezcerīgo debitoru?
Svarīgi 08:48, 30. Nov. 2022
Dzīvē nereti jāsaskaras ar situācijām, kad parādnieks termiņā nav veicis maksājumu. Lai arī dažkārt vainojama ir parādnieka aizmāršība, tomēr visbiežāk tas liecina vai nu par parādnieka nevēlēšanos, vai arī par tā nespēju attiecīgo maksājumu veikt. Kā panākt, lai parāds tomēr tiek samaksāts?
Saimnieciskā darbība 09:26, 21. Mai. 2021
Iepriekšējā rakstā aplūkojām darījumus ar nerezidentiem no nodokļu skatpunkta. Turpinot rakstu sēriju, šoreiz par juridiskajiem aspektiem – kā Latvijas komersantam sagatavot darījumu dokumentāciju, lai izvairītos vai vismaz ierobežotu riskus, kas var radīt papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas.
Saistītās personas 07:00, 4. Dec. 2020
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Tiesības 07:00, 23. Okt. 2020
Sabiedrības bilancē ir nesadalīta peļņa, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim. Dalībnieki plāno to sadalīt dividendēs līdz 2019.gada 31.decembrim, izmantojot iespēju piemērot iedzīvotā ienākuma nodokļa (IIN) likmi 10% apmērā, līdz gada beigām to ieturēt un iesniegt “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. Bet sabiedrībai nav finansiālu iespēju šajā pašā periodā dalībniekiem šīs dividendes izmaksāt. Vai esam pareizi sapratuši, ka sliktākajā gadījumā saskaņā ar Komerclikumu neizmaksātās dividendes pēc 10 gadiem pāries sabiedrības īpašumā kā “Pārējie ieņēmumi”?
Saimnieciskā darbība 07:00, 3. Sep. 2019
Ikdienā komersanti noslēdz neskaitāmi daudz darījumu, maksājumus visbiežāk veicot 1 valūtā, tāpēc valūtas kursa svārstības tiešā veidā tos neietekmē. Tomēr Latvijas uzņēmēji arvien vairāk atklāj jaunus tirgus ārpus Eiropas Savienības (ES), tādējādi Latvijas preces nonāk Āzijas, Latīņamerikas un pat Āfrikas tirgū. Šādos darījumos svarīgi neaizmirst par valūtas kursu svārstību radīto risku.
Līgumi 07:00, 27. Jūn. 2018
Slēdzot civiltiesiskus līgumus, puses var brīvi vienoties par strīdu izskatīšanas kārtību. Ņemot vērā katras situācijas specifiku, puses var izvēlēties, vai strīdu risināšanu uzticēt vispārējās jurisdikcijas tiesai vai, ja tiesību akti izvēli neierobežo, vienoties par atbilstošu šķīrējtiesu. Vienošanās par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā (šķīrējtiesas klauzula) tiek uzskatīta par patstāvīgu vienošanos, līdz ar to arī vienošanās par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā spēkā esamība tiks vērtēta atsevišķi no noslēgtā civiltiesiskā līguma.
Citi 15:23, 12. Feb. 2015
Šķīrējtiesas pilnvaras lūgt tiesvedības izdevumu nodrošinājumu ir viens no jautājumiem, kas izraisījis vislielākos strīdus un nesaprašanās dažādās Eiropas Savienības valstu un citās jurisdikcijās. Aplūkosim, kādas ir atšķirības starp dažādu valstu šķīrējtiesu režīmiem un vadošo šķīrējtiesu institūciju reglamentiem un kādas sekas praksē var rasties šo atšķirību dēļ!
Citi 14:46, 14. Mai. 2015
Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, 01.01.2015. stājies spēkā Šķīrējtiesu likums. Jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, informē Uzņēmumu reģistrs (UR).
Likumdošana 09:49, 7. Jan. 2015
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2015.gada jūnijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu pie katra no grozījumiem:
Svarīgi 13:55, 16. Jūl. 2015
Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Šķīrējtiesu likumu, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 11:49, 12. Sep. 2014
Saeimas Preses dienests informē par iedzīvotājiem būtiskām izmaiņām likumos, kas stājas spēkā 01.01.2015.
Likumdošana 16:58, 29. Dec. 2014
Ministru kabineta 25.novembra sēdē apstiprināts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kurā iekļautos pasākumus plānots īstenot līdz šā gada beigām un 2015.gadā uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā, jaunā būvniecības procesa ietvaros, nekustamā īpašuma reģistrācijā, grāmatvedības un nodokļu jomā, e-pakalpojumu jomā, investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildē, informē Ekonomikas ministrija.
Svarīgi 12:51, 27. Nov. 2014
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas satraucošas ziņas par iespējamiem reiderisma un vārda brīvības ierobežošanas gadījumiem, kuros ir izlemts par prasības nodrošināšanu. Tam sekoja arī ātra rīcība - 11.09.2014. Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 01.11.2014.
Saimnieciskā darbība 13:54, 11. Nov. 2014
Šī gada 22.maijā pēc vairāku gadu darba pie likumprojekta tika pieņemts Mediācijas likums. Likuma mērķis ir veicināt civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprināt mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai.
Citi 12:15, 28. Jūl. 2014
Stabilitāte un normatīvas bāzes sistēmiskais raksturs ārvalstu investīciju sfērā, kā arī dažādu mehānismu esamība ārvalstu investīciju aizsardzības veikšanai, kalpo par priekšnoteikumu ārvalstu kapitāla papildus plūsmai. Mūsdienās investori aktīvi izvērtē starptautisko līgumu noteikumus un atkarībā no situācijas izvēlas jurisdikciju, kura nodrošina labvēlīgu starptautisko tiesību normu piemērošanu. Par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem labvēlīga investīciju aizsardzības režīma iegūšanai kalpo konkrēta investora attiecīga valsts piederība.
Citi 09:54, 31. Jan. 2014
Kāda ir zaudēto debitoru norakstīšanas kārtība un deklarēšana pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un gada pārskata izpratnē?
Pievienotās vērtības nodoklis 11:02, 28. Okt. 2013
Uzņēmums nav izpildījis savas saistības ar banku, un ir šķīrējtiesas lēmums par parāda piespiedu piedziņu no uzņēmuma, kurā ietilpst arī tiesvedības izdevumi. Vai šie izdevumi uzņēmumam ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi? Ja jā - vai ir jāpiemēro koeficients 1,5?
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 12:46, 7. Mai. 2012
Paredzams, ka nākotnē dažādu valstu nodokļu iestāžu savstarpējās nesaskaņas transferta cenu jautājumos var pieaugt, izraisot dubultu aplikšanu ar nodokli starptautiskajiem uzņēmumiem, kā rezultātā tie riskē zaudēt ievērojamas summas. Tādējādi valstu valdības saskaras ar steidzamu nepieciešamību panākt lielāku starptautisko saskaņu attiecībā uz transferta cenu jautājumiem.
Saistītās personas 11:14, 13. Jan. 2012
Salīdzinoši nesen Saeimā ticis iesniegts Parāda atgūšanas likumprojekts, kurš pašlaik pieņemts pirmajā lasījumā. Šajā publikācijā sniegts ieskats šī likumprojekta būtiskākajos noteikumos un mēģināts prognozēt, kādas izmaiņas sagaidāmas pēc likumprojekta stāšanās spēkā. Publikācija ir balstīta uz likumprojekta redakciju publikācijas tapšanas laikā. Lasītājiem ir jāņem vērā, ka līdz likuma pieņemšanai tajā var tikt izdarīti labojumi, tādēļ pēc likuma pieņemšanas lasītājiem ir nepieciešams iepazīties ar likuma galīgo tekstu.
Saistību tiesības 13:31, 10. Jan. 2012
Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu nosaka likuma Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums) 12.pants. Tādējādi, ja šajā pantā būs noteikts par attiecīgi saņemto pakalpojumu aprēķināt nodokli, tad tas ir jādara. Ja nebūs noteikts, tad PVN nav jāaprēķina.
Pievienotās vērtības nodoklis 12:32, 29. Nov. 2010
Parādi jeb neizpildītas maksājumu saistības šī brīža ekonomiskajos apstākļos nav retums. Tie ir sastopami gan lielos apjomos, gan gluži pāris latu apmēra, tā arī - gan nodrošināti, gan nenodrošināti. Kreditors šādā situācijā var uzsākt parādu piedziņas procesu, labprātīgā vai piespiedu ceļā, uzsākot tiesas procesu. Tomēr šāds process nereti var prasīt būtiskus kreditora resursus un pastāv risks, ka tas nesniegs vēlamo rezultātu. Turklāt jāņem vērā, ka kreditora resursu novirzīšana šādām darbībām kā parādu piedziņa, var kavēt kreditora pamata saimnieciskās darbības norisi, kuras acīmredzamais iemesls ir resursu pārdale uzdevumiem, kas nav saistīti ar kreditora pamatdarbību.
Saistību tiesības 15:58, 1. Apr. 2010
Pēdējo laiku tendences liecina, ka pieaug mantiska rakstura strīdi, kurus strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā. Savu interešu aizsardzībai ieinteresētā puse var meklēt savu aizskarto tiesību apmierinājumu, vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, piemēram, tiesā. Taču, ņemot vērā, ka valsts tiesās ir palielinājies iesniegto prasību skaits, to izskatīšana ir kļuvusi lēnāka, līdz ar ko dažkārt personai nav iespējams gūt savu tiesību aizsardzību saprātīgā laikā, zaudētāju lomā nostādot komersantus. Šis iemesls personas mudina izvēlēties savu tiesību aizsardzībai citu institūciju – šķīrējtiesu.
Līgumi 13:03, 8. Feb. 2010
No alternatīvajiem jeb ārpus tiesas strīdu risināšanas veidiem, ar to tradicionāli saprotot pārrunas, mediāciju, samierināšanu un šķīrējtiesu, Latvijā ir jau sen ieviests un darbojas šķīrējtiesas institūts. Mediācijas institūts mūsu valstī ir salīdzinoši jauns alternatīvais strīdu risināšanas veids, kas pagaidām mērķtiecīgi attīstās pārsvarā nevalstiskajā sektorā. Veicinot sabiedrības izpratni par mediāciju, šajā rakstā tiks sniegts vispārējs pārskats par mediāciju procesu, kā arī apskatītas galvenās izmaiņas, kas sagaida civilstrīdu izskatīšanas sistēmu tuvākajā laikā.
Citi 12:05, 27. Jan. 2010
Saeimā pieņemtā jaunā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi" stāsies spēkā 01.01.2010. Komersantiem bija dots pietiekami daudz laika, lai pienācīgi iepazītos ar jauno komercdarījumu regulējumu, kā arī sagatavotos jaunajām tiesiskajām izmaiņām. Šajā rakstā tiks aplūkoti galvenie komercdarījumus raksturojošie principi, kas komersantiem turpmāk būtu jāņem vērā, slēdzot un izpildot dažāda veida komercdarījumus.
Komerctiesības 12:47, 8. Dec. 2009
Šī brīža ekonomiski saspringtajā laikā katrs jo īpaši cīnās par savu vietu un labumu, kas rezultējas neskaitāmos tiesas procesos un ar tiem saistītiem papildu izdevumiem. Darba strīdi nereti rodas nevis sakarā ar normatīvo aktu pārkāpumiem, bet gan ar nepareizi noslēgtiem līgumiem un nepilnīgiem darba kārtības noteikumiem.
Tiesības 15:43, 4. Nov. 2009
01.01.2010. spēkā stāsies jaunā daļa Komerclikumā (KCL), kas tiks veltīta komercdarījumu regulējumam. Pašlaik komersantiem ir dots gandrīz gads (no 07.01.2009., kad tika izsludināti grozījumi), lai pienācīgi sagatavotos jaunajām tiesiskajām izmaiņām.
Komerctiesības 09:27, 1. Sep. 2009
