"iFinanses" marta lasītāko rakstu TOP3 ir visai raibs, iespējams tik pat raibs kā lasītāju sastaptais pirmais šī gada taurenītis.
Svarīgi 12:00, 11. Apr. 2024
No 2024.gada 1.janvāra mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka augstākās izglītības studijām, netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī tiks atbrīvota no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tomēr atvieglojuma piemērošanai jāievēro vairāki noteikumi.
Klausies
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
06:00, 4. Mar. 2024
Vai inflācijas atplūdi šogad turpināsies? Investīcijas tehnoloģijās – ceļš uz ilgtspēju? Vai paraksts e-rēķinā ir obligāts? Darbinieks no Ukrainas – rezidents vai nerezidents? Darbinieka rīcība ārpus darba laika – pamats uzteikumam? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmumam ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!
Svarīgi 15:00, 2. Feb. 2024
Atsauce rēķinā – tikai formalitāte? Kad jāveic priekšnodokļa korekcija? Neētiska rīcība – morāls kaitējums? Viens pārkāpums – divi sodi? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmumam ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!
Svarīgi 10:00, 1. Sep. 2023
Darbinieks 2021. gada 9. septembrī iesniedzis atlūgumu, norādot, ka vēlas pārtraukt darba attiecības no 2021. gada 9. oktobra. No 10. septembra Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēta darbnespējas lapa A, savukārt no 20. septembra turpinās darbnespējas lapa B. Pašlaik slimības lapas statuss ir atvērts. Vai darba devējs tiesīgs pārtraukt darba attiecības no 2021. gada 9. oktobra (kā minēts darbinieka atlūgumā), lai gan darbnespējas lapa B nav noslēgta?
Tiesības 10:22, 24. Okt. 2021
Daudzi darba devēji saskaras ar situāciju, ka kādam no darbiniekiem nav vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāta, netiek uzrādīts negatīvs testa rezultāts. Pamatoti var rasties jautājums, vai darba devējam ir tiesības šādu darbinieku atstādināt no darba? Varbūt labāks risinājums ir dīkstāve? Un kā šajā laikā pieņemt jaunus darbiniekus? Atbildes rodamas Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā.
Likumdošana 09:50, 12. Okt. 2021
Šā gada 16.jūnijā Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz beidzamo gadu laikā nozīmīgākās izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Grozījumi stājas spēkā 2022.gada 1.augustā. Izskatām būtiskāko!
Tiesības 06:00, 8. Aug. 2022
Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas padarīts. Kādos gadījumos darbiniekam noteikt akorda algu? Vai akorda algas gadījumā ir jāuzskaita arī nostrādātais darba laiks, un kā to darīt?
Darba samaksa 09:04, 12. Jan. 2022
Izbeidzot darba attiecības ar darbinieku, darba devējiem ir pienākums ievērot noteiktu procedūru, kā arī šis process darba devējam rada arī noteiktus izdevumus. Kad darba devējam rodas pienākums maksāt atlaišanas pabalstu? Kādā apmērā? Un vai darba devējam ir tiesības šādu atlaišanas pabalstu nemaksāt?
Tiesības 07:00, 18. Sep. 2020
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Darba tiesības 07:00, 21. Aug. 2020
Vai darba devējam ir tiesības izvēlēties, vai līgums būs terminēts vai uz nenoteiktu laiku? Kādos gadījumos drīkst slēgt līgumu uz noteiktu laiku? Kādas ir sekas, ja darba devējs līgumu nepamatoti noslēdzis uz noteiktu laiku? Atbildes uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem par darba līgumiem, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku, šajā rakstā.
Tiesības 07:00, 10. Mai. 2021
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Tiesības 07:00, 23. Okt. 2020
Kāpēc slēgt koplīgumu? Kas to var ierosināt un kā to noslēgt? Vai par koplīgumu ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai iestādei? Atbildes atradīsiet šajā rakstā!
Tiesības 07:00, 25. Sep. 2020
2018.gada 14.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-213/2018, kurā tiesa deva vērtējumu par Darba likuma (DL) 101.panta 3.daļas un DL 110.panta 3.daļas savstarpējo piemērojamību, kā arī par DL 58.pantā iekļautā darbinieka atstādināšanas institūta maksimālo ilgumu darbiniekiem, kuri ir arodbiedrību biedri.
Darba tiesības 07:00, 23. Nov. 2018
Pēc audita pārbaudes vienā no uzņēmuma nodaļām konstatēti pārkāpumi. Izveidota komisija audita atzinuma slēdziena analīzei. Komisija secināja, ka pieļauti vairāki darba kārtības un amata apraksta pārkāpumi, kā arī konstatētas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā daļā atzinums nodots Prokuratūrai, kas to nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš uzsācis pārbaudi. Vai amatpersonu var disciplināri sodīt par darba kārtības un amata apraksta pārkāpumiem, nesagaidot lēmumu, vai personas darbībās konstatēti smagāki pārkāpumi?
Tiesības 07:00, 20. Sep. 2019
Kā korekti izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai ne darbiniekam, ne darba devējam nepaliktu rūgtums – tas ir jautājums, kas nereti rodas personāla daļas pārstāvjiem un vadītājiem. Jāatzīmē, ka nereti atvadīties no darbinieka ir daudz grūtāk, nekā pieņemt jaunu.
Personāla vadība 07:00, 30. Aug. 2019
Ziemas sezonā jau ierasti aktuālāks kļūst jautājums par darbinieku slimošanu un darbnespējas lapu izsniegšanu. Noskaidrosim, kā konstatē darbnespēju, kādas ir darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumi, kā apstrīdēt darbnespējas lapas un kādas problēmas var rasties darba devējiem.
Tiesības 07:00, 31. Jan. 2020
Otrdien, 27. augustā, Ministru kabinetā ir apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, nosakot administratīvo atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.
Likumdošana 10:31, 9. Sep. 2019
20.04.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-213/2018, ar kuru atzina - ja darba līgums tiek uzteikts saistībā ar darbinieka rīcību pretēji labiem tikumiem, darba devējam ir jānorāda uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas pamato šo faktu, kā arī jādod darbinieka rīcības objektīvs izvērtējums un pamatojums šādas rīcības atzīšanai par pretēju labiem tikumiem.
Darba tiesības 07:00, 29. Aug. 2018
Darbiniekam ir uzkrājies neizmantotais atvaļinājums par vairāk nekā diviem gadiem. Vai darba devējam ir tiesības nosūtīt šo darbinieku atvaļinājumā, ja darbinieks pats to nevēlas? Pretējā gadījumā, ja darbinieks aiziet no darba, uzņēmumam būs jāizmaksā liela kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu gadījumā, un tas mums nav izdevīgi.
Atvaļinājums 07:00, 23. Mai. 2019
Zinātniskā institūcijā darbinieks strādā par ekonomistu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu viņu uz sešiem gadiem ievēl par pētnieku / vadošo pētnieku / zinātnisko asistentu. Darbiniekam darba līgumā iekļauti divi amati, tostarp viens amats uz nenoteiktu laiku ir pamatdarbs, bet otrs – vēlēts amats uz noteiktu laiku – ir papildu darbs. Vai šādā gadījumā jāraksta divi amata apraksti? Vai arī ir iespējams tos apvienot vienā amata aprakstā?
Lietvedība 09:01, 5. Jūn. 2019
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 58.pantu atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstisku rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu. Kad darba devējs drīkst noteikt šādu aizliegumu, un kā rīkoties abām pusēm?
Tiesības 07:00, 18. Jūn. 2018
2018.gada 28.septembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja lietu Nr.SKC-552/2018 darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas Darba likuma piemērošanā situācijā, ja darbinieks nav piekritis darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
Darba tiesības 07:00, 16. Jan. 2019
Mūsdienās cilvēku ikdiena nav iedomājama bez sociālajiem tīkliem, piemēram, "Facebook", "Twitter" u.c. Šajās vietnēs pieejama dažāda informācija un tiek pavadīts daudz laika. Kādus sociālo tīklu lietošanas ierobežojumus darba devēji drīkst noteikt darbiniekiem? Kad darbinieku viedoklis sociālajos tīklos var tikt uzskatīts par uzņēmuma vai iestādes oficiālo viedokli?
Tiesības 07:00, 9. Mai. 2018
Darbinieks tiek atbrīvots uz Darba likuma 47.panta 1.daļas pamata, t.i., pārbaudes laika neizturēšana. Rīkojums izdots 23.novembrī, kas ir piektdiena (darbiniekam noteiks nepilnais summētais darba laiks), 24. un 25.novembris darbiniekam brīvs, 26.novembris - darba diena. Kurš datums - 25. vai 26.novembris - jānorāda rīkojumā kā diena, kurā izbeigtas darba tiesiskās attiecības?
Tiesības 07:00, 23. Jan. 2019
Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.
Tiesības 09:52, 12. Dec. 2018
30.08.2017. stājās spēkā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-1320/2017, ar kuru noteikts, ka turpmāk darba devējs nedrīkstēs pārsūdzēt darbinieka uzteikumu, kura pamatā ir Darba likuma (DL) 100.panta 5.daļa, jeb uzteikumu svarīga iemesla dēļ.
Darba tiesības 08:00, 27. Dec. 2017
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz grozījumi Darba likumā, kas stājas spēkā šī gada 28.novembrī.
Likumdošana 15:14, 19. Nov. 2018
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā.
Likumdošana 15:33, 1. Nov. 2018
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz izmaiņas Darba likumā, kas 23.oktobrī trešajā lasījumā atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 14:03, 24. Okt. 2018
Veicot uzņēmuma reorganizāciju, nepieciešams veikt arī vairākas darbības, kas saistītas ar uzņēmuma darbiniekiem. Ir jāatrisina jautājums, kuri darbinieki tiks atlaisti, kuri paliks strādāt jaunajā uzņēmumā, tāpat arī jāparūpējas par gala norēķiniem, atskaišu iesniegšanu un citiem jautājumiem.
Saimnieciskā darbība 08:00, 17. Nov. 2017
Pašvaldības iestādes darbinieka darba līgumā noteikts, ka pusslodzi viņš strādā par mikroautobusa vadītāju un pusslodzi par palīgstrādnieku. Tā kā mikroautobusa pakalpojumi vairs nav nepieciešami, šo amata vietu – mikroautobusa vadītājs (pusslodze) – nolemts likvidēt. Kā atbrīvot darbinieku no mikroautobusa šofera pienākumiem? Kāda kompensācija izmaksājama darbiniekam?
Tiesības 10:00, 15. Nov. 2017
Darbinieks iesniedzis darba līguma uzteikumu. Kā rīkoties darba devējam, ja šis darbinieks nākamajā dienā pēc uzteikuma iesniegšanas nokārto slimības lapu uz 6 mēnešiem? Vai uzteikuma termiņš - mēnesis - ir jāpagarina par darbinieka slimības laiku?
Tiesības 14:29, 22. Sep. 2017
Viena no izplatītākajām problēmām darba vidē, ar kuru sastopas lielākā daļa strādājošo, ir smēķēšana. Jautājums ir aktuāls kā smēķētājiem, kuri vismaz pāris reizes darba dienas laikā vēlas “izskriet uzpīpēt”, tā arī nesmēķētājiem, kuri negrib nonākt smacīgā cigaretes dūmu mākonī. Kādas ir smēķētāju un nesmēķētāju tiesības darbavietā, un kādi – darba devēja pienākumi?
Personāla vadība 07:00, 5. Okt. 2018
Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks viņam noteiktajā darba dienā neierodas darbā un viņu nav iespējams sazvanīt?
Tiesības 09:18, 19. Okt. 2017
Pastāv vairākas iespējas, kā nodrošināt darbiniekiem lielākus labumus, nekā paredzēts Darba likumā u.c. darba attiecības regulējošos normatīvajos aktos. Viens no tiem ir noslēgt darba koplīgumu. Šobrīd darba koplīguma noslēgšana ir kļuvusi aktuālāka, jo atbilstoši jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam par personāla ilgtspējas izdevumiem uzskatāmi arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kas nav personificējami. Tāpat koplīgumu jautājumu aktualizē ģenerālvienošanās būvniecības nozarē.
Tiesības 07:00, 3. Aug. 2018
Darbiniekam noteikts pārbaudes laiks. Kādu dienu viņš neierodas darbā, neatbild uz telefona zvaniem un e-pastiem. Kā šādā situācijā rīkoties darba devējam? Vai drīkst uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārbaudes laikā nav sasniedzams? Vai ir pietiekami ar vadītāja rīkojumu, ka darbinieks nav izturējis pārbaudes laiku?
Tiesības 11:53, 29. Aug. 2017
22.05.2018. Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Darba likumā (DL), precizējot piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību, darba līguma uzteikšanas kārtību arodbiedrības biedriem, kā arī pabalsta izmaksu gadījumā, ka darbinieks uzsaka līgumu svarīga iemesla dēļ.
Likumdošana 23:00, 27. Mai. 2018
Darbinieks pēc paša vēlēšanās beidz strādāt 28.februārī un uzraksta atlūgumu, norādot, ka vēlas pārtraukt darba attiecības pēc paša vēlēšanās ar 1.martu. Vai nesanāk tā, ka par pēdējo darba dienu ir uzskatāms 1.marts? Tā kā rīkojums nav jāsastāda šajā gadījumā, jo darbinieks aiziet pēc paša vēlēšanās, tad šis atlūgums ir vienīgais dokuments, pēc kura veikt gala norēķinus. Kā pareizi norādīt datumu atlūgumā - pēdējo darba dienu, kad vēl strādā, vai pirmo darba dienu, ar kuru nestrādā?
Tiesības 07:47, 12. Apr. 2018
Lai gan Darba likumā (DL) darba devējam noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem labvēlīgus darba apstākļus, diemžēl ne vienmēr šis pienākums uzņēmumu ikdienā tiek īstenots. Darbinieki dažādās jomās un amata līmeņos var saskarties ar neētisku un diskriminējošu, bet smagākos gadījumos pat pazemojošu un vardarbīgu vadības vai kolēģu attieksmi.
Darba tiesības 09:00, 2. Mai. 2017
Likumsakarīgi, ka darbinieki zina par savu darba vietu informāciju, kas nav domāta plašākai sabiedrībai un kas dažkārt sniedz uzņēmumam konkurences priekšrocības. Bet allaž aktuāls bijis jautājums: kas notiek ar šo informāciju, kad darba tiesiskās attiecības beidzas? Kā pasargāt uzņēmumu?
Tiesības 08:00, 7. Mar. 2018
Darbinieks pieņemts darbā 13.novembrī. 11.novembrī viņam piedzima bērns. Darbinieks jaunajā darba vietā pieprasa paternitātes atvaļinājumu, lai gan bērns viņam piedzima, kad darbinieks vēl nebija darba attiecībās ar darba devēju. Vai darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt?
Tiesības 08:00, 23. Jan. 2018
Darba likumā (DL) paredzēts aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, ja viņš izmanto savas tiesības darba tiesisko attiecību ietvaros. Pavisam nesen lielu ievērību izpelnījās Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta 14.11.2017. spriedums lietā Nr.SKC-762/2017, kurā tiesa lēma, ka darba uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, ja tā iemesls ir darbinieka atteikšanās pieņemt algu "aploksnē".
Darba tiesības 09:00, 12. Jan. 2018
Viens no gadījumiem, kad darba devējs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ir darbinieku skaita samazināšana. Tā var notikt tikai situācijā, kad darba devējs uzņēmumā veic neatliekamus saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus, ar kuriem tas var pietiekami pamatot nepieciešamību veikt darbinieku skaita samazināšanu. Jāievēro, ka darbinieku skaita samazināšana nav pamats izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja pēc būtības darba devējs nav apmierināts ar darbinieka uzvedību vai spējām.
Tiesības 08:00, 29. Mar. 2017
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Darba tiesības 08:00, 23. Nov. 2017
Vai darba devējam ir tiesības vai pienākumi pieprasīt paskaidrojumus? Kad un kā paskaidrojumi pieprasāmi? Vai darbiniekam ir pienākums paskaidrojumus sniegt?
Lietvedība 08:00, 11. Okt. 2017
Darba devējs pieņēma darbā darbinieku, kas uzsāka darbu pirmdien. Pēc 1.darba dienas bija saprotams, ka darbinieks nav kvalificēts un neprot veikt konkrēto darbu, turklāt jau radījis zaudējumus. Darba devējs arī saņēma sūdzību no klienta, kas rada negatīvu ietekmi viņa reputācijai. 2.darba dienā situācija pasliktinājās, un darba devējs nolēma pārtraukt darba attiecības ar konkrēto darbinieku. Darba devējs sagatavoja rīkojumu par darba attiecību pārtraukšanu pārbaudes laikā. Saskaņā ar normatīvo regulējumu darbiniekam jāstrādā vēl 3 dienas, līdz ar to pēdējā darba diena būtu piektdiena. Vai šajās dienās darbinieku var nenodarbināt?
Darba samaksa 08:00, 11. Sep. 2017
Kas jāzina darba devējam, pastāvīgi nodarbinot personas Igaunijā? Kā slēgt darba līgumu, kas jāņem vērā, izmaksājot algas, un, visbeidzot, kā pārtraukt darba attiecības?
Tiesības 08:00, 25. Aug. 2017
Šovasar, 13. un 27.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti un pieņemti lēmumi uz Saeimu paralēli virzīt 2 Darba likuma (DL) grozījumu likumprojektus. Tajos paredzētas līdzšinējās kārtības izmaiņas, kas vienlaikus ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku tiesības un intereses.
Tiesības 08:00, 14. Aug. 2017
Ar darbinieku ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku līdz 30.06.2017. Nedēļu pirms termiņa beigām darbinieks saslimst. Vai darba līgums "automātiski" tiek pārtraukts dienā, kas norādīta līgumā? Vai arī līgums beidzas tad, kad darbinieks atgriežas no slimības perioda? Kā tas būtu jānoformē?
Darba laiks 08:00, 16. Jūn. 2017
Augstākās tiesas Civillietu departaments 09.06.2016. pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-1817/2016, kurā ir vērtēti darba devējiem 2 būtiski jautājumi. Pirmkārt, tiek analizēts darba devēja pienākums pamatot darbinieku skaita samazināšanu. Otrkārt, Civillietu departaments, nosūtot lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesai, vērš uzmanību arī uz uzņēmuma pārejas tiesiskā regulējuma iespējamo piemērojamību konkrētajā situācijā.
Darba tiesības 08:00, 9. Sep. 2016
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 12.01.2016. spriedums lietā "Barbulesku pret Rumāniju" ir raisījis virkni diskusiju. Šajā lietā ECT vērtēja darbinieka privātās dzīves neaizskaramības un darba devēja tiesību pārbaudīt, vai darbinieks ievēro iekšējo darba kārtību un neizmanto darba devēja resursus, tai skaitā datoru, internetu u.tml., personīgām vajadzībām robežas. Saskaņā ar šo spriedumu noteiktos gadījumos ir pieļaujams, ka darba devējs pārbauda, vai darbinieks uzņēmuma IT sistēmu izmanto tikai darba pienākumu izpildei. Tomēr šī sprieduma atziņas ir vērts analizēt vērīgāk, jo darba devēja tiesības nav tik absolūtas, kā varētu šķist.
Darba tiesības 08:00, 17. Aug. 2016
Ir sagatavoti iespaidīgi grozījumi Darba likumā (DL), ar kuriem paredzēts pilnveidot atsevišķas DL normas, tostarp par stundas algas likmes aprēķināšanu, konkurences ierobežojumiem, tiesībām slēgt līgumu ar vairākiem darba devējiem, virsstundu darba apmaksu u.c. Grozījumi apstiprināti 27.06.2017. Ministru kabineta (MK) sēdē.
Likumdošana 12:23, 30. Jūn. 2017
Darbinieks atbrīvots no darba ar 01.03.2017. Darbiniekam bija noteikts normālais darba laiks. No 16.05.2016. sākās slimošanas periods, kurā darbinieks vairs nestrādāja. Vai, aprēķinot atlaišanas pabalstu un atvaļinājuma kompensāciju, jāņem vērā 6 mēneši no 2016.gada maija vai aprīļa? Vai saskaņā ar Darba likuma (DL) 75.panta 3.daļu, summējot darba dienas pēdējos 6 kalendāra mēnešos, tās jāskaita no šī gada februāra?
Darba samaksa 08:00, 4. Apr. 2017
Darbinieks neiztur pārbaudes laiku, un darba attiecības pēc darba devēja iniciatīvas tiek pārtrauktas, paziņojot to darbiniekam ar rīkojumu. Ir ievēroti Darba likumā (DL) noteiktie termiņi – par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņots 3 dienas iepriekš. Nākamajā dienā pēc iepazīšanās ar rīkojumu un arī turpmākajās dienās darbinieks nav darbā. Vai šādā gadījumā darba attiecības tiek automātiski pārtrauktas noteiktajā datumā arī tad, ja darbinieks neierodas darbā?
Tiesības 08:00, 6. Jūn. 2016
Šī gada 23.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Darba likuma (DL) grozījumu likumprojekts. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Tomēr jau šobrīd ir vērts ielūkoties plānotajos grozījumos, lai darba devēji varētu laikus reaģēt uz izmaiņām.
Tiesības 08:00, 5. Apr. 2017
23.02.2017. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Darba likumā (DL), paredzot būtiskas izmaiņas virsstundu piemaksu, darbinieku atstādināšanas, blakus darba, uzteikuma un citu darba tiesību jautājumu regulējumā.
Likumdošana 09:49, 24. Feb. 2017
Darba likuma (DL) 47.panta 1.daļā noteikts, ka darbinieks un darba devējs pārbaudes laikā var pārtraukt darba attiecības, 3 dienas iepriekš par to paziņojot otrai pusei. Kura ir pēdējā diena šādam uzteikumam - pārbaudes laika pēdējā diena vai tomēr 3 dienas pirms pārbaudes laika pēdējās dienas? Ja pārbaudes laika pēdējā dienā tiek paziņots, ka darba attiecības netiks turpinātas, tad 3 dienas tiek strādātas jau pēc pārbaudes laika beigām. Vai šādā gadījumā būtu jāslēdz vienošanās?
Tiesības 09:00, 10. Feb. 2017
Uzņēmuma darbiniece ir 3.grupas invalīde (invaliditāte pagaidām piešķirta uz gadu), bet invaliditātes cēlonis darbnespējas lapā norādīts kā "cits cēlonis" – proti, invaliditāte nav iegūta šajā darba vietā. Darbiniece periodiski (jau vairāk kā 1 gadu 3 gadu periodā) atrodas uz darbnespējas lapas. Vai uzņēmums ir tiesīgs atbrīvot šādu darbinieci, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļas 11.punktu, ja darbiniece ilgstoši slimo?
Tiesības 09:00, 20. Apr. 2016
21.12.2016. Eiropas Savienības tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā Nr.C-201/15 (Spriedums) par kolektīvo atlaišanu. Spriedumā analizēti būtiski jautājumi uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Darba tiesības 08:00, 1. Mar. 2017
Darbinieki, darba samaksa un tai piemērojamie nodokļi ne vienmēr tiek asociēti ar pašnodarbinātajiem, jo pašnodarbinātās personas ienākumus nevar saņemt darba algas veidā. Tomēr ne vienmēr tas tā ir. Saimnieciskās darbības veicējs drīkst nodarbināt līdz 5 algotiem darbiniekiem, bet individuālā komersanta darbinieku skaits nav ierobežots.
Grāmatvedība 08:00, 20. Jan. 2017
Darba likums (DL) paredz tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot 1 mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls. Kas ir uzskatāms par svarīgu iemeslu? Un kurai pusei jāpierāda, ka šāds darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots?
Darba tiesības 14:56, 2. Apr. 2015
Darba likums (DL) paredz detalizētu darba attiecību izbeigšanas regulējumu - iespējamos un atļautos uzteikuma pamatojumus, procesuālās darbības, kas darba devējam un darbiniekam jāveic pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas, uzteikuma termiņus un uzteikuma apstrīdēšanas iespējas. Taču DL 100.panta 5.daļa darbiniekam paredz tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot 1 mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls.
Tiesības 10:18, 29. Jūl. 2014
Uzsākot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir tiesības noteikt darbiniekam pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem. Šajā pārbaudes laikā abām pusēm ir noteikta vienkāršota uzteikuma procedūra. Kādi dokumenti un vienošanās ir nepieciešamas, kādi termiņi jāievēro, un kādas summas jāizmaksā? Un kuros gadījumos arī pārbaudes laikā darbinieku nedrīkst atlaist?
Tiesības 10:45, 24. Sep. 2015
Kā noformēt darbinieka aiziešanu pēc paša vēlēšanās? Vai obligāti ir jāizdod vadības rīkojums, vai arī pietiek ar darbinieka iesniegumu?
Lietvedība 11:00, 22. Sep. 2015
Kā pareizi noformēt darbinieku algu samazināšanu? Algas tiek samazinātas saimnieciskās darbības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Zināms, ka jāsagatavo grozījumi līgumā, tomēr no Darba likuma (DL) 97.panta nav saprotams, vai par šīm izmaiņām ir jābrīdina 1 mēnesi iepriekš? Cik ilgi vēl jāsaglabā iepriekšējā alga? Kā rīkoties, ja darbinieks izmaiņām nepiekrīt? Vai darbiniekam ir tiesības neparakstīt līguma grozījumus?
Tiesības 08:57, 25. Jūl. 2016
Vai darba līgumā jānorāda deklarētā vai faktiskā adrese? Ja norāda tikai deklarēto, pastāv iespēja, ka vēlāk pa pastu sūtītā informācija adresātu nesasniegs, jo adresāts dzīvo citur.
Lietvedība 08:00, 25. Apr. 2016
Uzņēmuma līdzīpašnieks ir arī uzņēmuma valdes loceklis. Kādas ir iespējas pārtraukt darba attiecības ar valdes locekli (pieņemts darbā uz darba līguma pamata), ja darbinieks pats to nevēlas? Paldies!
Līgumi 21:45, 14. Apr. 2016
Darbinieka darbnespēja ilgst nepārtraukti jau vairāk nekā 6 mēnešus. Darbnespējas lapā kā saslimšanas cēlonis ir norādīts "cits cēlonis". Vai darba devējam šajā gadījumā ir tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļas 11.punktu (ievērojot uzteikuma termiņu 10 dienas), kaut gan darbinieks turpina slimot? Vai arī jāgaida, kad darbinieks beigs slimot, atgriezīsies darbā, un tad pirmajā darba dienā pēc slimošanas jāuzteic darbs, pamatojoties uz minēto DL pantu?
Tiesības 08:34, 28. Apr. 2015
Darbinieks uzsāk darbu 16.03.2015. Pēc nedēļas darbinieks pazūd, uz telefona zvaniem neatbild un nevienam nav ziņojis par veselības traucējumiem vai slimības lapu esamību. Darba līgumā ir noteikts pārbaudes laiks 3 mēneši. Vai var uzteikt darba līgumu darbiniekam saskaņā ar Darba likuma (DL) 47.panta 1.daļu? Vai jāmaksā atlaišanas pabalsts, un vai ir nepieciešams darbinieka paraksts uz uzteikuma (jāpiebilst, ka darbinieks nav atrodams)?
Tiesības 07:38, 30. Apr. 2015
Ikdienā, sniedzot klientiem juridisko palīdzību darba tiesību jomā, nereti jāsaskaras ar situācijām, kad darba devēju noslēgto darba līgumu, darba kārtības noteikumu, rīkojumu vai citu dokumentu noteikumi ir pretrunā Darba likuma vai citu normatīvo aktu regulējumam, un tā prettiesiski tiek pasliktināts darbinieku stāvoklis.
Tiesības 09:00, 18. Mar. 2016
Par pārkāpumu ir jāsaņem sods. Tomēr, kā izvērtēt, cik smags ir pārkāpums, kādu sodu darbiniekam drīkst piemērot un kā "pareizi" sodīt? Ko paredz Darba likums?
Tiesības 09:00, 4. Feb. 2016
Šī gada 1.janvārī spēkā stājās izmaiņas Darba likumā (DL). Lai gan kopumā grozījumu ir daudz, darba līgumu saturā un noslēgšanas kārtībā ir mainījušās tikai dažas būtiskas lietas. Noskaidrosim, kādas ir izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku apmācību izdevumu segšanu.
Tiesības 10:16, 12. Feb. 2015
Uzņēmumus pārvalda un attiecībās ar trešajām personām parasti pārstāv valde, bet dažkārt valdes locekļi nevar vai nevēlas ikdienā pārstāvēt sabiedrību. Viens no risinājumiem ir iecelt prokūristu. No juridiskā viedokļa to var izdarīt uz dažādu tiesisko attiecību pamata, tāpēc gan uzņēmuma vadītājam, gan grāmatvedim jāzina, kādas ir iespējas, būtiskākās to atšķirības un kā līguma veids ietekmē pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Līgumi 11:31, 5. Aug. 2015
01.06.2015. spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" (MK noteikumi Nr.827). Tie samazina ziņu apjomu, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par darba ņēmējiem, kā arī vienkāršo procedūru darba ņēmējiem, kuri Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) pieprasa paternitātes pabalstu.
Likumdošana 17:19, 3. Jūn. 2015
Šā gada 27.martā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ar spriedumu lietā Nr.SKC-1683/2014 ir mainījis līdz šim esošo praksi un izpratni par darba samaksas jēdzienu, kas savukārt ietekmē arī Darba likuma (DL) 78.panta piemērošanu un Civilprocesa likumā (CPL) paredzēto sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Kā jaunā AT judikatūra ietekmē darba devējus un darbiniekus?
Darba tiesības 09:07, 18. Jūn. 2014
Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka Civilprocesa likuma (CPL) norma par izpildīta sprieduma atcelšanu lietās par darba samaksas piedziņu neatbilst Satversmei, informē ziņu aģentūra BNS.
Svarīgi 18:32, 18. Apr. 2015
Vai, izbeidzot darba attiecības ar darbinieku pēc Darba likuma (DL) 100.panta 4.daļas, ar darbinieku jāslēdz rakstveida vienošanās? Darbinieks uzrakstīja iesniegumu, lai viņu atbrīvo no darba nākamajā dienā, t.i., pirms uzteikuma termiņa beigām, un, nesagaidījis iesnieguma izskatīšanu, aizbrauca no valsts. Atbrīvojām viņu no darba pēc tās pašas DL 100. panta 4. daļas. DL 114. pantā, kas paredz darba tiesisko attiecību izbeigšanu saskaņā ar darba devēja un darbinieka vienošanos, skaidri norādīts, ka šī vienošanās slēdzama rakstveidā. DL 100. panta 4. daļā šādas norādes nav.
Lietvedība 17:59, 1. Jūl. 2013
01.01.2015. spēkā stājušies apjomīgi grozījumi Darba likumā (DL). 12.02.2015. publikācijā "Kam jāmaksā par darbinieku apmācībām?" rakstījām par izmaiņām, kas attiecas uz darbinieku apmācību izdevumu segšanu. Šoreiz – par uzteikuma paziņošanu un darba līgumu ar valdes locekli.
Tiesības 08:08, 11. Mar. 2015
Darbinieks, veicot darba pienākumus, bieži piekļūst informācijai, kuras nonākšana svešās "rokās" darba devējam var radīt nevēlamas sekas. Jo plašāks ir darbinieku loks, kuriem informācija pieejama, jo lielāks risks, ka tā var tikt izmantota pretēji darba devēja interesēm. Tāpēc darba devējs ir ieinteresēts sevi no šādiem riskiem pasargāt.
Saimnieciskā darbība 10:03, 20. Feb. 2015
Šis ir turpinājums 14.07.2014. publicētajam rakstam Nodarbināšana ārvalstīs – juridiskie un nodokļu aspekti. Kā būtiska problēma tika uzsvērta darba devēju juridiskās formas izvēle darba līgumā darbinieka nodarbināšanai ārvalstīs, proti, vai darbinieks izpildīt darbu ārpus savas ierastās darbavietas jāsūta komandējumā, darba braucienā vai nosūtījumā. Šajā saistībā svarīgs ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 30.09.2014. spriedums lietā Nr.C28469512, SKA-2425/2014 par darba samaksas piedziņu. Atkārtoti jāuzver, ka gan Rīgas apgabaltiesas, gan Augstākās tiesas spriedumi minētajā lietā ir aplūkojami kritiski, nevērtējot faktisko apstākļu un nosūtījuma / komandējuma kritērijus.
Darba tiesības 08:43, 30. Dec. 2014
Iepriekšējā publikācijā aplūkojām daļu no apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā (DL) - izmaiņas darba attiecību nodibināšanā un izbeigšanā, nodarbinātības ierobežojumos un darbinieku disciplināratbildības regulējumā.
Tiesības 10:17, 29. Dec. 2014
12.11.2014. izsludināti apjomīgi grozījumi Darba likumā (DL), kuri stāsies spēkā 01.01.2015. Šie grozījumi ietekmēs gan darba devējus, gan ņēmējus, jo tie skar dažādus ar darba tiesībām saistītus jautājumus: darba attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, maksājumu un ieturējumu aprēķināšanas noteikumus, darba un atpūtas laika uzskaites organizēšanu u.c. Šajā un nākamajā publikācijā aplūkošu būtiskākos jauninājumus.
Tiesības 10:11, 22. Dec. 2014
Bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 156.panta 1.daļu, kurā noteikts, ka ikvienam darbiniekam saistībā ar bērna dzimšanu vai adopciju ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Taču bieži rodas jautājumi, pēc cik ilga laika darbinieks atgriezīsies darbā un ar ko jārēķinās darba devējam?
Atvaļinājums 09:17, 5. Nov. 2014
Šī gada 14.maijā Satversmes tiesa ierosināja lietu, lai izvērtētu Civilprocesa likuma (CPL) 635.panta 6.daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta 1.teikumam, kurš paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmes tiesas spriedumam būs principiāla nozīme, jo tas sniegs skaidrību, vai darba devējam ir tiesības atgūt no darbinieka tam izmaksāto darba samaksu, ja tā piedzīta ar pirmās instances tiesas spriedumu, kurš vēlāk ir atcelts. Lai izprastu Satversmes tiesas sprieduma nozīmību, sniegšu īsu skaidrojumu - kas ir sprieduma pagrieziens un kādas ir tā īpatnības darba tiesību strīdos, un kā Satversmes tiesas spriedums var ietekmēt sprieduma izpildīšanas pagrieziena kārtību darba strīdos.
Darba tiesības 12:30, 11. Jūl. 2014
Vai darbinieka personas lietā obligāti jābūt personas kartītei? Un, ja jābūt, tad kurš normatīvais akts (noteikumi, likumi, instrukcijas) to reglamentē?
Lietvedība 12:15, 16. Jūl. 2013
Katram darba devējam var rasties konfliktsituācija ar kādu no darbiniekiem, un bieži vien pēc darbinieka iniciatīvas šī lieta nonāk tiesā, lai tā sniegtu savu vērtējumu un atrisinātu domstarpības. Darba devējam ir jāatceras, ka pierādīšanas nasta lielākoties gulst uz viņa pleciem un tieši viņam būs jāpierāda, ka darbinieka tiesības netika pārkāptas. Minēto apliecina arī jaunākā Augstākās tiesas (AT) prakse darba tiesību jomā.
Darba tiesības 13:34, 19. Mar. 2014
Parakstot darba līgumu, darbinieks bieži vien ievēro tikai algas apmēru, darba laiku, bet nepievērš lielu uzmanību citiem svarīgiem jautājumiem, kas turpmāk var izraisīt konfliktu starp darbinieku un darba devēju, kas izšķirams tiesā. Rakstā apskatīšu gadījumus, kad pusēm ir bijusi atšķirīga izpratne par atsevišķiem darba līguma punktiem, kā arī norādīšu uz dažu darba devējiem būtisku noteikumu atrunāšanu tieši darba līgumā.
Tiesības 08:10, 12. Feb. 2014
Vai, izbeidzot darba attiecības pēc Darba likuma 100.panta 1.daļas, papildus jāsagatavo vienošanās pie darba līguma?
Lietvedība 14:36, 26. Nov. 2012
Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Šajā publikācijā apskatīsim vienu no izplatītākajiem reorganizācijas veidiem – komercsabiedrību apvienošanu, kā arī šī procesa būtiskākos juridiskos, nodokļu un grāmatvedības aspektus.
Finanšu vadība 13:04, 29. Jūl. 2013
Samērā biežas ir situācijas, kad nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā, kas noslēgts starp darbinieku un darba devēju.
Tiesības 10:42, 4. Jūn. 2013
Vasara ir atvaļinājumu laiks, tāpēc jautājums par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu ir aktuāls gandrīz katrā uzņēmumā. Šajā publikācijā lasiet, kādu līgumu slēgt ar fizisku personu, ja uzņēmumam vajadzīgs darbinieks, kas aizvieto prombūtnē esošo darbinieku divas, trīs dienas mēnesī? Slēgt darba līgumu vai uzņēmuma līgumu? Vai iespējams noslēgt vienošanos tikai uz konkrēto dienu? Un kādu noteikt darba samaksu?
Tiesības 10:09, 26. Jūn. 2012
Labdien! Kā rīkoties šādā situācijā: darbiniece pieņemta darbā 2011.gada maijā, līgumā nosakot pārbaudes laiku 3 mēneši. Pēc nostrādāta mēneša darbiniece informēja darba devēju par grūtniecību un iesniedza darba nespējas lapu. No 2011.gada jūnija līdz 2012.gada februārim darbiniecei bija pārejoša darbnespēja, kam sekoja bērna kopšanas atvaļinājums līdz 2013.gada februārim. Vai pēc darbinieces atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma turpinās pārbaudes laiks? Ja tā, vai darba devējs ir tiesīgs atbrīvot darbinieci, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 47.panta 1.daļu, vai darba devējam ir aizliegts atbrīvot, pamatojoties uz DL 109.panta 1.daļu?
Tiesības 08:53, 17. Apr. 2013
Sabiedrības uzmanību ik pa laikam piesaista arodbiedrību reklāmas kampaņas, kurās daži no saukļiem aicina iesaistīties arodbiedrībās (šobrīd Latvijā ir reģistrētas 176 arodbiedrības (Uzņēmumu reģistra dati uz 25.11.2011)) un piegriezt skrūves darba devēju patvaļai. Nenoliedzot arodbiedrību būtisko lomu sociālā dialoga īstenošanā un darbinieku tiesību aizstāvībā, šīs publikācijas mērķis ir pievērst uzmanību faktam, ka pašreiz Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tieši pretējas situācijas – arodbiedrību patvaļu pret darba devējiem.
Darba tiesības 15:53, 2. Jan. 2012
Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus noteic vairāki Darba likuma panti, un viens no 2011.gada nozīmīgākajiem dokumentiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas jomā ir atzīstams Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums "Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem (2010/2011)". Šī publikācija neatkārtos jau publicētas un iztirzātas atziņas, bet aktualizēs tipiskākās darba devēju kļūdas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ņemot par pamatu Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi. Publikācijas otrajā daļā tiks dots ieskats dažādās tiesisko attiecību formās starp darba devēju un darbinieku, tajā skaitā tiks dots skaidrojums par atšķirībām starp darba līgumu, uzņēmuma līgumu un autoratlīdzības līgumu.
Darba tiesības 12:30, 29. Dec. 2011
Darba devējus bieži nodarbina jautājums, vai attiecīgais darbinieka pārkāpums, saistībā ar kuru darba devējs plānojis uzteikt darba līgumu, ir pietiekami būtisks Darba likuma (DL) izpratnē. Tāpat aktuāls ir jautājums, cik sīki uzteikumā norādāmi darba līguma izbeigšanas iemesli un ar tiem saistītie faktiskie apstākļi, un kādus argumentus darba devējs varēs izmantot arī vēlāk, ja darbinieks cels prasību tiesā. Turklāt ne vienmēr ir acīmredzams, vai darba devēja iecerētā uzņēmuma restrukturizācija tiešām būtu uzskatāma par darbinieku skaita samazināšanu DL izpratnē.
Tiesības 14:35, 29. Jūn. 2010
Attiecības starp darba devēju un darbiniekiem ir dinamiskas un laiku pa laikam pienāk brīdis, kad tās ir jāizbeidz pēc vienas vai otras puses iniciatīvas. Ekonomikai grūtos laikos darbinieku atlaišana parasti ir darba devēja iniciēta un izriet no organizatoriskām pārmaiņām uzņēmumā. Darbinieku atlaišana ir strikti reglamentēts process, kuru neievērojot, lieta var nonākt līdz tiesai. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis tiesās izskatāmo darba strīdu skaits. Tā rezultātā tiesu praksē ir radušās jaunas, kā arī ir precizētas jau iepriekš zināmās atziņas, ar ko ieteicams iepazīties kā darba devējiem, tā darbiniekiem. Šoreiz aplūkotas dažas no tām.
Darba tiesības 10:46, 18. Apr. 2011
Uzņēmuma pāreja jau labu laiku vairs nav jauns jēdziens komercdarbības vidē. Sākotnēji mērķtiecīgi izvairoties no šī jēdziena piemērošanas, vēlāk bikli mēģinot saprast, vai tas, ko es daru, ir uzņēmuma pāreja vai tomēr nav, Latvijas komersanti pakāpeniski ir akceptējuši, ka ar uzņēmuma pārejas iespējamību ir jārēķinās.
Saimnieciskā darbība 12:33, 10. Mai. 2011
Turpinot š. g. 11. janvāra publikāciju “Kāpēc komersantiem ir svarīgi izvērtēt, vai to darījumi neparedz uzņēmuma pāreju”, šajā rakstā vairāk par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmuma pārejas gadījumā.
Saimnieciskā darbība 08:28, 12. Jan. 2010
Pirms darba algu noteikšanas darba devējam ir rūpīgi jāizvērtē visi darbi (amati, profesijas), un jāizvēlas optimālākā padarītā darba uzskaites forma, lai darba procesu uzņēmumā (iestādē) organizētu tā, lai ieinteresētu visus darbiniekus strādāt operatīvi un kvalitatīvi un sasniegtu labus kopējos darba rezultātus.
Darba samaksa 14:50, 12. Aug. 2010
Turpinot portālā aizsākto tēmu par darba līguma uz noteiktu laiku tiesisko raksturu, autore šajā rakstā analizēs tiesiskos aspektus gadījumos, kad atsevišķas iekšējas izmaiņas uzņēmumos skar darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tādiem darba līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 44.panta 1.daļas 3.punktu. Minētā DL norma regulē promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks.
Darba tiesības 09:31, 5. Aug. 2010
Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums) kopš ekonomiskās lejupslīdes sākuma ir kļuvis par darba devēju (izņēmums nav arī valsts iestādes) plaši izmantotu līdzekli personāla izmaksu optimizēšanai. Tāpēc no juridiskā viedokļa svarīgi noskaidrot, pirmkārt, vai šāda darba devēju rīcība atbilst likumam, un, otrkārt, kāda ir šī atvaļinājuma piešķiršanas kārtība. Šī raksta tapšanas brīdī autoram nav zināms neviens Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas tieši skartu jautājumu par atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanu piešķiršanas tiesiskumu kādā konkrētā situācijā.
Atvaļinājums 11:09, 29. Jūl. 2010
Lai nodrošinātu līdzekļu optimizāciju un turpmāku biznesa funkcionēšanu, komersanti bieži vien lemj par uzņēmuma atsavināšanu vai aktīvu atsavināšanu, tāpēc šajā rakstā vēlos uzsvērt abu gadījumu atšķirību.
Saimnieciskā darbība 11:10, 28. Jūn. 2010
Uzņēmumu darba praksē nereti ir jautājums – kādos gadījumos jānoslēdz papildu vienošanās pie darba līguma, bet kādos noformējami rīkojumi? Kad rīkojums ir obligāts, un kad – izvēles dokuments?
Lietvedība 20:14, 1. Jūn. 2010
Šī gada 25.martā spēkā stājas būtiski grozījumi Darba likumā (DL) (Saeimā apstiprināti 4. martā), svarīgākie no kuriem izklāstīti turpmāk.
Darba tiesības 14:00, 9. Mar. 2010
Jautājums par personāla dokumentiem – kādiem tiem jābūt, cik eksemplāros, kur tiem jāatrodas, cik ilgi jāglabājas, un tamlīdzīgi, ir bijis aktuāls visos laikos, un nezaudē savu aktualitāti joprojām. Mēģināsim apskatīt vispārpieņemtos nosacījumus, paturot prātā, ka dzīvojam un strādājam 21. gadsimtā, kad ikdienā arvien vairāk lietojam elektroniskos dokumentus, tai skaitā elektroniskās grāmatvedības un finanšu uzskaites programmas, personāla uzskaites programmas un lietvedības sistēmas.
Lietvedība 16:31, 11. Feb. 2010
Darba koplīgumu nozīme darba tiesiskajās attiecībās nav pietiekami novērtēta mazajos un vidējos uzņēmumos, tie ir vairāk raksturīgi lielajiem uzņēmumiem. Iespējams, ka tā pamatā ir nepietiekamas ziņas un izpratne par darba koplīgumu būtību un nozīmi sociālajā dialogā. Darbinieki atturas ierosināt darba koplīguma noslēgšanu, baidoties pasliktināt attiecības ar darba devēju vai pat zaudēt darbu, darba devēji atturas ekonomisku apsvērumu dēļ, norādot uz nespēju nodrošināt darbiniekiem plašākas sociālās garantijas, turklāt vairums sociālo partneru - darbinieku un darba devēju, to uzskata tikai par lieku formalitāti.
Lietvedība 09:27, 17. Dec. 2009
Pastāvošajā ekonomiskajā situācijā Latvijā arvien aktuālāki ir darba strīdi un domstarpības starp darbiniekiem un darba devējiem, kas lielākoties saistīti ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Turklāt šobrīd darba strīdu izšķiršanā aizvien biežāk tiek iesaistīta Valsts darba inspekcija un tiesa, jo darbinieks un darba devējs vairs nespēj rast vienošanos savstarpējās pārrunās. Šī raksta mērķis ir norādīt būtiskākos darba līgumā iekļaujamos noteikumus, kā arī vērst uzmanību uz nozīmīgām līguma niansēm, kurām bieži vien uzmanību pievērš nevis līguma sagatavošanas procesā, bet tikai strīda karstumā.
Tiesības 12:20, 26. Okt. 2009
Šī brīža ekonomiski saspringtajā laikā katrs jo īpaši cīnās par savu vietu un labumu, kas rezultējas neskaitāmos tiesas procesos un ar tiem saistītiem papildu izdevumiem. Darba strīdi nereti rodas nevis sakarā ar normatīvo aktu pārkāpumiem, bet gan ar nepareizi noslēgtiem līgumiem un nepilnīgiem darba kārtības noteikumiem.
Tiesības 15:43, 4. Nov. 2009
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā viena no tendencēm ir darba tiesisko attiecību izbeigšana. Nepareiza dokumentu sagatavošana pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas var būt cēlonis tam, ka vēlāk darbinieks ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un darba devējam jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt nepilnīgu atlīdzību izmaksa darbiniekam var radīt darba devējam nevēlamus tiesas procesus un vēlāk arī attiecīgo maksājumu, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt darba devējus un darbiniekus ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, kā arī ar atlīdzībām un naudas summām, kas pienākas darbiniekam pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas.
Personāla vadība 10:15, 1. Okt. 2009
