Gada nogalē uzņēmumi aktīvi darbojas ar savu finanšu plānu sagatavošanu nākamajam darba gadam. Uzdevums ir izaicinošs, jo jāspēj prognozēt ne tikai sava uzņēmuma tālākā darbība, bet arī ārējie apstākļi, kas to ietekmēs. Tāpēc 8. novembrī sanācām kopā žurnāla “iFinanses” rīkotajā konferencē “Finanšu prognozes 2023” un pārspriedām būtiskāko, kas jāņem vērā uzņēmējiem, plānojot 2023. gada budžetu.
Inflācija, kas uzņēmējus šobrīd satrauc visvairāk, nu jau četrus mēnešus ir nemainīga, un, lai gan cenu līmenis vēl kāpj, pavasarī vai vasarā arī tas stabilizēsies, pauda A/S Luminor Bank, galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Cenu līmeņa stabilizāciju virza, pirmkārt, enerģijas un izejvielu cenas – globālajos tirgos naftas un tās produktu cenas nav augstākajā punktā, situācija ir puslīdz stabila. Savukārt Eiropas un Baltijas tirgos situācija strauji uzlabojas – lai gan gāzes cenas joprojām ir ļoti augstas un iepriekšējā līmenī varētu atgriezties vien 2026. gadā, elektrības cenas krīt. Šobrīd redzami skaidri signāli, ka inflācija samazināsies, tāpēc P. Strautiņš teic, ka ir pamats cerēt, ka pārskatāmā nākotnē piedzīvosim arī cenu līmeņa samazināšanos. Slikto ziņu vilnis varētu būt sasniedzis kulmināciju, jo īpaši – runājot par inflāciju, uzskata P. Strautiņš.
Ņemot vērā energoresursu sadārdzinājumu, uzņēmumiem šogad izstrādāti dažādi valsts atbalsta mehānismi, ar kuriem iepazīstināja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore. Piemēram, atbalsts juridiskām personām (izņemot valsts un pašvaldību iestādes) – 100% sadales tarifa kompensācija. Līdz pat nākamā gada beigām būs pieejams atbalsts uzņēmumiem, kas jūt Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas – tie var griezties finanšu institūcijā “Altum” un uz labvēlīgākiem nosacījumiem saņemt aizdevumus vai garantijas. Komersantiem paredzēts arī atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai – dažādu iekārtu iegādei, teritorijas sakārtošanai, rūpniecisko iekārtu modernizēšanai, lai palielinātu jaudas. Ja apstrādes rūpniecības uzņēmumiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešami elektroauto, arī šāda investīcija būs iespējama ar valsts atbalstu. Tāpat varēs saņemt aizdevumus atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanai, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai. LIAA piedāvās iespēju saņemt grantus 5000 – 200 000 eiro apmērā jaunu biznesa ideju īstenošanai vai jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Nākamajos gados tiks atvērti arī vairāk biznesa inkubatori – kopumā 25 visā Latvijā.
Nodokļu jomā lielas izmaiņas šogad nav veiktas – būtiskākās izmaiņas, kuras šogad stājās spēkā attiecībā uz likmēm un regulējumiem, pieņemtas jau iepriekšējos gados (piem., akcīzes nodokļa likmes, MUN regulējums). Tomēr Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins vērsa uzmanību nodokļu jautājumiem, kas tiek risināti globāli un ES līmenī, un vidējā termiņā ietekmēs arī Latvijas uzņēmumus, piemēram, Starptautiskā vienošanās par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu un Zaļais kurss. Latvijas nodokļu politikā fundamentālas reformu, visticamāk, nebūs, tomēr kādas izmaiņas var sagaidīt tuvākajā laikā līdz ar jaunās valdības izveidošanu, tāpēc I. Šņucins aicināja sekot līdzi, kā veidosies jaunās valdības plāni.
Pateicamies visiem lektoriem par vērtīgajām prezentācijām – Pēterim Strautiņam, Jānim Miķelsonam, Imantam Lipskim, Andrim Bitem, Erlandam Krongornam, Ilzei Lorei, Emīlam Kausam, Mārim Saulājam, Ilmāram Šņucinam, Dainim Vodolaginam, Sabīnei Vuškānei un Mārim Būmanim.
Paldies arī konferences atbalstītājiem – SEB un ELVA.
