Lūdzu, skaidrot, kā piemērot terminu diennakts komandējumu dienas naudai (MK noteikumu Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (MK noteikumi Nr.969) 1.pielikums), lai pareizi samaksātu darbiniekam komandējuma izdevumus! Piemēram, komandējums darbiniekam no Rīgas uz Vāciju sākās pirmdien plkst. 14:00 (izlido no Latvijas) un beidzas trešdien plkst.2:00 (ielido Latvijā). Darba laiks uzņēmumā ir no plkst. 9.00 līdz 18 (pārtraukums 1 h). Saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 1.pielikumu komandējuma dienas naudas likmes ir par diennakti. Kā pareizi noformēt komandējumu: 1) cik dienas rakstīt rīkojumā? 2) kā, ievērojot MK noteikumu 969 nosacījumu par izdevumu diennakts normām dienas naudai, būtu apmaksājams šāds komandējums?

Organizācijā grāmatvedis, datorspeciālists, konsultante finanšu jautājumos un apkopēja strādā uz uzņēmuma līguma pamata (jo tas nav pamatdarbs, un citā darba vietā ir noslēgti līgumi par pilnu slodzi), un šie cilvēki nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV). Ņemot vērā to, ka likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (par IIN) ir iestrādāts, ka ar 01.01.2013. uzņēmuma līgumus varēs slēgt tikai ar tādām fiziskām personām, kuras ir reģistrētas VID par SDV, taču šobrīd plāno pieņemt arī tādu normu, ka fiziskās personas varēs nereģistrēties VID par SDV, ja netiks piemēroti saimnieciskās darbības izdevumi, jautājums ir - vai 2013.gadā varēs slēgt uzņēmuma līgumu, ja fiziskā persona nebūs reģistrēta VID kā SDV?

Vai, izbeidzot darba attiecības pēc Darba likuma 100.panta 1.daļas, papildus jāsagatavo vienošanās pie darba līguma?

Kā pareizi jāuzskaita darba laiks mazumtirdzniecībā , ja, piemēram, veikals strādā no pulksten 10 līdz 20, arī sestdienās un svētdienās? Kas jāatrunā darba līgumā (normāls, summētais darba laiks)?

Kā pareizi darba līgumā noteikt darbinieka darba laiku un darba vietu, ja: 1) darbinieks strādā vienu dienu 8 stundu darba dienā, citas dienas 3 vai 4 stundas dienā (atkarīgs no darba apjoma un cik ātri darbinieks izpilda uzdotus uzdevumus), bet kopā mēnesī ir nepilns darba laiks? 2) uzņēmuma gan juridiskā, gan faktiskā adrese ir Liepājā. Tagad uzņēmuma darbinieka pastāvīgā adrese ir Rīgā (līdz šīm bija Liepājā), un darbinieks pilda vadības uzdotos uzdevumus Rīgā, bet kā minimums vienu reizi nedēļā brauc uz Liepāju (atved preci, dokumentus)?

Kā liecina pētījumu kompāniju veiktās aptaujas, vidējais atalgojuma pieaugums Latvijas uzņēmumos 2011. gadā bijis 3 – 6 % robežās. Līdzīgus skaitļus min arī Latvijas banku ekonomisti un LR Ekonomikas ministrijas speciālisti, norādot uz vidēji 4 % atalgojuma pieaugumu šogad. Viņu prognozes turpmākajiem periodiem: vidējā alga 2013. gadā pieaugšot par 5,5%, bet 2014. gadā par 6,5 %.

Lai pilnveidotu darba laika plānošanas un uzskaites procesus, darba devējiem tiek ieteikts jaunais Darba laika kalendārs 2013.gadam, ko var uzskatīt par metodisku materiālu. Kalendārs palīdzēs veikt darbinieku darba un atpūtas laika plānošanu, maiņu un summētā darba laika grafiku izstrādāšanu un darbinieku faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti, kā arī iekšējo kontroli šajos jautājumos.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) saimnieciskās darbības vietā atrodas ēka, kurā atrodas telpas, kas sākotnēji tika izveidotas kā ģērbtuves darbiniekiem, sapulču telpas, telpas viesu izmitināšanai. Šobrīd ir plānots šīs telpas nedaudz pārkārtot un izveidot kā darbinieku nakšņošanas vietu gadījumiem, kad steidzamu darbu gadījumā nav iespējams darbiniekiem atgriezties dzīvesvietā.

Vai darbinieks uz darba līguma pamata var strādāt kopsummā vairāk par vienu slodzi, piemēram, SIA A - 0,5 slodze (no 15:30 līdz 19:30), SIA B - 0,8 slodze (no 9:00 līdz 15:00) un SIA C – 0,2 slodze)? Vai fiziskai personai ir kādi ierobežojumi šajā sakarā?

Līdz ar grozījumu MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (MK noteikumi Nr.827), kuri paredz iesniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī par fiziskām personām, kas strādā uz uzņēmuma līguma pamata un nav reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, stāšanos spēkā 12.10.2012., neskaidrības ir radušās ar autoratlīdzības līgumiem – vai VID jāziņo arī par personām, kuras strādā uz autoratlīdzības līguma pamata?

Darba likuma 4.panta 2.daļa nosaka: Ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, lai uz noteiktu laiku norīkotu darbinieku veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Kā šo normu attiecināt uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un to darbiniekiem?

Lūdzam skaidrot Darba likuma 130.panta un 53.panta piemērošanu attiecībā uz darbinieku, kuram noteikts summētais darba laiks. Darbiniekam piemēroti šādi nosacījumi:

Sastādot maiņu grafiku novembrim, rodas jautājums: 18.11. šogad ir svētdienā; darba laika kalendārā ir 21 darba diena un 19.11. ar īpašu atzīmi - tātad 19.11. ir pārceltā svētku diena. Samaksa par darbu svētkos būs tam darbiniekam, kuram ir maiņa 18.11. vai 19.11.? Un kā tas attiecas uz pārējiem (normāla darba laika) darbiniekiem - vai ir jāraksta kāds rīkojums par 19.11.?

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par to, kā pareizi uzskaitīt darba laiku tālbraucēju šoferiem. Šis jautājums ir specifisks tā dēļ, ka attiecīgajā profesijā strādājošie darba rakstura dēļ ilgu laika periodu pavada izbraukumos ārpus savas dzīvesvietas. Līdz ar to šādā situācijā no darba tiesību perspektīvas iezīmējas vairāki jautājumi, piemēram, vai viss laiks, kuru šoferis pavada izbraukumā, ir uzskatāms par darba laiku, vai viss izbraukuma laiks uzskatāms par komandējumu, un vai šajā laikā jāievēro Darba likumā paredzētie obligātie atpūtas laika noteikumi, utt.

Darba likums nosaka vienotas pamatprasības visiem darba devējiem darba laika organizācijas, darba laika uzskaites un darba samaksas noteikšanas jautājumos. Tomēr darbu veidi, un līdz ar to arī darba laika organizācija un izpildes kontrole atšķirsies, jo darbs birojā vai pārtikas ražotnē ievērojami atšķirsies no darba mežistrādē, celtniecībā vai lauksaimniecībā.