Kā pareizi aprēķināt vidējo izpeļņu, ja darbinieks stājies darba attiecībās aprēķina mēnesī (tātad nav ienākumu par iepriekšējiem periodiem) un pēc 17 kalendārām dienām, no kurām nostrādātas 10, iesniedzis darbnespējas lapu A (periods no 17.05.2012-27.05.2012)? Vai šajā gadījumā par pamatu aprēķinam ņemt valstī noteikto minimālo algu, vai nostrādātās dienas / stundas un aprēķināto algu līdz slimības dienai?

Labdien! Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu 2012. gada maijā, ja sabiedrība 2011. gadā bija mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, bet no 2012. gada 1. janvāra kļuva par parasto nodokļu maksātāju? Darbinieka mēneša alga 2011. gadā bija 500 Ls (bruto/neto), bet šobrīd – 700 Ls bruto.

Pēc lasītāju lūguma šajā publikācijā ir sniegts skaidrojums par darba algas aprēķināšanu komandējuma laikā, ja komandējums darbiniekam ir bijis arī brīvdienā, par pamatu skaidrojumam ņemot konkrētu lasītāja jautājumu.

Labdien! Vēlējos pajautāt par šādu situāciju: fiziska persona uz patapinājuma līguma pamata nodevusi automašīnu uzņēmumam lietošanā ar nosacījumu, ka uzņēmums maksās līzinga maksājumus privātpersonas vietā. Vai par šo mašīnu uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN)? Un vai līzinga maksājumu segšana ir fiziskās personas ienākumi un ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)?

Nodibināta ir jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas nodarbojas ar autoservisa pakalpojumiem. Es kārtoju visus lietvedības dokumentus, un man radās jautājums par darba līgumiem, amata aprakstiem, iekšējiem kārtības noteikumiem. SIA īpašnieks strādā kā darbinieks par autoatslēdznieku, un ir vēl viens darbinieks, kas arī strādā šajā amatā. Rakstot amata aprakstu, pēc profesijas standarta ir jābūt vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenim. Vai tas nozīmē, ja tāda nav, tad nedrīkst strādāt? Kārtojot personas lietu šiem darbiniekiem, vai ir vajadzīgs uzrādīt arī izglītības dokumentus?

Par vidējās izpeļņas aprēķināšanu darbiniekam samērā detalizēti jau ir rakstīts iepriekšējās publikācijās, tādēļ šoreiz tiks aplūkoti konkrēti iFinanses.lv lasītāja jautājumi un sniegtas atbildes uz tiem.

Agrāk dati par darbinieku tika ievākti ar personāla uzskaites kartiņu palīdzību. Šādās kartiņās bija norādīts darbinieka ģimenes stāvoklis, bērnu skaits, izmantotie atvaļinājumi, utt. Šobrīd jautājums par to, kādus datus par darbiniekiem darba devējam ir jāievāc un kādus datus tas drīkst ievākt nav regulēts ar kādu konkrētu normatīvo aktu, taču prasības un ierobežojumi šādu datu ievākšanai izriet no vairākiem atsevišķu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Pateicoties informāciju tehnoloģiju attīstībai, ir mainījušās iespējas sniegt un saņemt dažādus pakalpojumus, turklāt palielinājušās iespējas sniegt un saņemt dažādus pakalpojumus interneta vidē. Tas rada gan iespējas uzņēmumiem un iestādēm, gan arī izaicinājumus nodrošināt drošību sniegto pakalpojumu ietvaros, tajā skaitā arī attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību.

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošas personas risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātas personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī ar papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātas personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Šajā publikācijā un tās turpinājumā lasiet par sociālo apdrošināšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Latvijas darba tirgu būtiski ietekmēs ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē.

Vairumam iFinanses.lv lasītāju jau ir zināms, ka kopš 2010.gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiek aplikts arī iznomātā personāla ienākums, kuru apmaksā Latvijas rezidents. Lai arī attiecīgais likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) pants tika ieviests turpat pirms diviem gadiem, prakse rāda, ka vēl joprojām viedokļi par IIN piemērošanu minētajam ienākuma veidam ir dažādi, jo katra no pusēm, proti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un nodokļu maksātājs, personāla nomas darījuma būtību interpretē atbilstoši savai izpratnei vai, iespējams, izdevīgumam. Tādēļ šīs publikācijas mērķis ir veikt attiecīgās likuma par IIN normas analīzi un, pamatojoties uz to, sniegt autora izpratni par personāla nomas būtību.

Tuvojas izskaņai 2011.gads un darba devējiem ir jāsāk domāt par jauno plānošanas periodu – 2012. gadu, un savlaicīgi tam jāgatavojas, jāaizanalizē visi nepieciešamie resursi uzņēmuma darbības nodrošināšanai un attīstībai, un tas ir attiecināms gan uz materiālajiem resursiem (izejvielas, materiāli, energoresursi, iekārtas u.c.), gan arī cilvēkresursiem (motivēts un kvalificēts personāls).

Kā zināms Darba likums nosaka visai striktus ierobežojumus darba laika organizācijai. Piemēram, Darba likuma 131. pants nosaka, ka normālais darba laiks ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, 136. pants - ka pieļaujamais virsstundu darba ilgums nevar pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā, 142. pants - ka diennakts atpūtas minimālajam ilgumam jābūt 12 stundas pēc kārtas, 143. pants - ka nedēļas atpūtas minimālajam ilgumam jābūt 42 stundas pēc kārtas, utt.

Jau iepriekš rakstīts par gadījumiem, kuros darba devējam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darbiniekam ir jāizmaksā vidējā izpeļņa, ja tas neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, un viens no šādiem gadījumiem ir pārejoša darbinieka darba nespēja (slimība). Šoreiz ar konkrētiem piemēriem parādīts, kā jāaprēķina slimības nauda atkarībā no darbiniekam noteiktā darba laika (normālais, nepilnais, summētais) un kādās nedēļas dienās iekrīt darba nespēja.

Šajā publikācijā pievērsīšos piemaksu un prēmiju noteikšanas jautājumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem atbilstoši pēdējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – likums), kas tika pieņemti 16.06.2011. un stājās spēkā ar 01.08.2011.