Darba likums garantē darbiniekam tiesības saņemt nolīgto samaksu par veikto darbu. Šīs tiesības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, piemēram, darba devējam izmantojot Darba likuma 21. nodaļā paredzētās tiesības veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Rakstā tiks apskatīts likumā noteiktais regulējums un tā piemērošanas prakse, aplūkojot gadījumus, kad šādi ieturējumi ir pieļaujami, to veikšanas kārtību un apmēru.

Darba devējus bieži nodarbina jautājums, vai attiecīgais darbinieka pārkāpums, saistībā ar kuru darba devējs plānojis uzteikt darba līgumu, ir pietiekami būtisks Darba likuma (DL) izpratnē. Tāpat aktuāls ir jautājums, cik sīki uzteikumā norādāmi darba līguma izbeigšanas iemesli un ar tiem saistītie faktiskie apstākļi, un kādus argumentus darba devējs varēs izmantot arī vēlāk, ja darbinieks cels prasību tiesā. Turklāt ne vienmēr ir acīmredzams, vai darba devēja iecerētā uzņēmuma restrukturizācija tiešām būtu uzskatāma par darbinieku skaita samazināšanu DL izpratnē.

Šā gada 6. februārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 20. novembra noteikumos Nr. 942 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiek mainīta ziņu par darba ņēmēju iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Šī brīža ekonomiski saspringtajā laikā katrs jo īpaši cīnās par savu vietu un labumu, kas rezultējas neskaitāmos tiesas procesos un ar tiem saistītiem papildu izdevumiem. Darba strīdi nereti rodas nevis sakarā ar normatīvo aktu pārkāpumiem, bet gan ar nepareizi noslēgtiem līgumiem un nepilnīgiem darba kārtības noteikumiem.

Pastāvošajā ekonomiskajā situācijā Latvijā arvien aktuālāki ir darba strīdi un domstarpības starp darbiniekiem un darba devējiem, kas lielākoties saistīti ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Turklāt šobrīd darba strīdu izšķiršanā aizvien biežāk tiek iesaistīta Valsts darba inspekcija un tiesa, jo darbinieks un darba devējs vairs nespēj rast vienošanos savstarpējās pārrunās. Šī raksta mērķis ir norādīt būtiskākos darba līgumā iekļaujamos noteikumus, kā arī vērst uzmanību uz nozīmīgām līguma niansēm, kurām bieži vien uzmanību pievērš nevis līguma sagatavošanas procesā, bet tikai strīda karstumā.

Nereti nākas dzirdēt, ka darba devēji uzrauga, kādas interneta vietnes darba laikā apmeklē darbinieks, kā arī, lai būtu drošs, ka darba laikā netiek slinkots, pārbauda darbinieka e-pastus. Raksta mērķis ir dot skaidrojumu, vai darba devēji vienmēr likumīgi uzrauga darbinieku interneta lietošanas paradumus un caurskata darba e-pastus.

Viens no salīdzinoši biežāk uzdotajiem jautājumiem dažādās auditorijās par darba tiesiskajām attiecībām ir par to, vai darbiniekam drīkst uzdot veikt papildu darbu, un kuros gadījumos par to pienākas papildu samaksa.

Viena no aktuālākajām problēmām, ar kuru šobrīd saskaras Valsts darba inspekcija (VDI) un Labklājības ministrija (LM), ir strādājošo neizpratne par bezalgas atvaļinājumiem. Vai darbinieks drīkst atteikties no došanās ilgstošā atpūtā, ar ko viņam draud aiziešana bezalgas atvaļinājumā un vai darba devējam ir iespējas cīnīties ar tiem strādājošiem, kuri savas tiesības uz bezalgas atvaļinājumu izmanto negodprātīgi?