Man ir jautājums par vidējās izpeļņas aprēķināšanu. Darbinieks tika pieņemts darbā 19.01.2015., un 27.07.2015.-09.08.2015. darbinieks dodas atvaļinājumā. Vai šajā gadījumā skaitās, ka darbinieks nostrādājis mazāk nekā 6 mēnešus? Par kuru laika periodu jāņem dati (saņemtā alga un nostrādātās stundas) vidējās izpeļņas aprēķināšanai, lai aprēķinātu atvaļinājuma naudu, pirms darbinieks dodas atvaļinājumā: 19.01.2015.-30.06.2015. vai 01.02.2015.-26.07.2015.?

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 24.augusta līdz 21.septembrim. Tas sastāv no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma (28 kalendārās dienas) un 1 dienu ilga papildatvaļinājuma par bērnu. Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu – kopā par visu atvaļinājumu, ņemot datus par pēdējiem 6 mēnešiem (februāris-jūlijs)? Vai tomēr aprēķins jāveic atsevišķi par ikgadējo atvaļinājumu (februāris-jūlijs) un atsevišķi par papildatvaļinājuma 1 dienu (marts-augusts)?

Pēdējie apjomīgie grozījumi Darba likumā (DL) stājās spēkā 01.01.2015. Ar šiem grozījumiem novērstas vairākas pretrunas un nepilnības, kas likumā pastāvēja līdz šim, bet joprojām ir situācijas, kurās arī jaunais regulējums ir nepilnīgs un praksē sagādā grūtības.

Darbiniekiem ir noteikts summētais darba laiks ar stundas likmi. Darba līgumā noteikts, ka darba devējs nodrošina vismaz 32 darba stundas nedēļā. Papildus darbinieki saņem ikmēneša prēmiju par darba rezultātiem (tiek aprēķināta par faktiski nostrādāto laiku; ja darbinieks nav nostrādājis plānotās stundas, tad prēmija proporcionāli tiek samazināta). Man ir vairāki jautājumi.

Vidējās izpeļņas aprēķināšana, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, ir viens no grāmatvežu "cietajiem riekstiem". Kas aprēķinos uzskatāms par darba dienām? Vai jārēķina stundas vai dienas vidējā izpeļņa? Un vai var paļauties uz grāmatvedības programmas aprēķiniem? Skaidrojums ir sniegts, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu.

Man ir jautājums par atvaļinājuma naudas aprēķināšanu sporta skolas pedagogiem. Viņiem alga tiek maksāta pēc tarifikācijas, piemēram, mēnesī katru nedēļu jānostrādā 9 stundas, tad mēneša darba alga ir 150 EUR. Vai ir pareizi, aprēķinot atvaļinājuma naudu, ņemt iepriekšējo 6 mēnešu kalendārās darba dienas un rēķināt dienas vidējo izpeļņu, vai tomēr vajadzētu ņemt nostrādātās dienas vai stundas?

Darbiniekam, sabiedriskā transporta vadītājam, noteikts summētais darba laiks un stundas likme. No 02.03.2015. darbinieks tiek atbrīvots, un viņam jāizmaksā 3 mēnešu vidējā izpeļņa. 2014.gada janvārī darbinieks sāka slimot, tātad janvārī ir gan strādājis, gan slimojis. 2014.gada februārī darbinieks nav strādājis, bet ir saņēmis 100 EUR prēmiju, un tālāk līdz šim brīdim viņš ir slimojis un nekādu atlīdzību nav saņēmis. No kura mēneša un par cik mēnešiem rēķināt mēneša vidējo izpeļņu?

Vidējā izpeļņa ir jāaprēķina visiem darbiniekiem, tas ir aktuāli katrā uzņēmumā, tāpēc turpinām raksta 1.daļā iesākto tēmu par vidējās izpeļņas aprēķinu specifiku un izmaiņām, kas stājušās spēkā šī gada 1.janvārī.

Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Vidēji mēnesī viņš strādā 19 dienas pa 1 stundai dienā, un darbiniekam ir noteikta minimālā stundas tarifa likme. 2015.gada februārī darbinieks dodas atvaļinājumā. Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu?

Darbinieku vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība ir noteikta Darba likuma (DL) 75.pantā. Šis ir viens no likuma pantiem, ko darba devēji izmanto visbiežāk, jo vidējā izpeļņa ir jāaprēķina visiem darbiniekiem ikgadējā atvaļinājuma, papildu atvaļinājuma, kā arī citos gadījumos. No šī gada vidējās izpeļņas aprēķināšanā ir vairākas izmaiņas.

31.01.2015. darbinieks tiek atbrīvots no darba saskaņā ar Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļas 9.punktu (darbinieku skaita samazināšana). Kā aprēķināt atlaišanas pabalstu atbilstoši DL 112.panta nosacījumiem (3 mēnešu vidējās algas apmērā), ja noteikta mēneša alga 810 EUR, bet darbinieks strādā 4 dienas nedēļā un saņem attiecīgi mazāk?

Nav liels noslēpums, ka mūsu Darba likums (DL) jautājumos par darba samaksas aprēķināšanu orientēts tikai un vienīgi uz normālo darba laiku. Kā veikt apmaksu citā veidā nodarbinātām personām, grāmatvežiem jārūpējas patstāvīgi pēc sava prāta un izpratnes. Protams, ir definīcijas, kas ir summētais, maiņu un nepilnais darba laiks, bet kaut kā nejauši aizmirsts paskaidrot, kādā veidā būtu jāveic attaisnotās prombūtnes (atvaļinājumi, slimības nauda, DL 74.pantā minētie gadījumi) apmaksa darbiniekiem, kas nodarbināti citādāk nekā normālo darba laiku.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums gadā nedrīkst būt īsāks par 4 kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, taču virkni neskaidrību darba devējiem joprojām rada atvaļinājuma naudas aprēķināšana summētā darba laika gadījumos.

Vai šogad, t.i., 2014.gadā, visos gadījumos, kad darbiniekam ir jāaprēķina vidējā izpeļņa, tajā ietilpst arī naudas balvas?

Darba likumā (DL) lietots apzīmējums pēdējie seši mēneši, kuru laikā saņemtais atalgojums iekļaujams vidējās izpeļņas aprēķinā. Vai ar to ir domāti 6 kalendārie mēneši no pirmā līdz pēdējam datumam? Piemēram, ja darbinieks dodas atvaļinājumā no 1.aprīļa, vai marta atalgojums ir iekļaujams pēdējo 6 mēnešu vidējās izpeļņas aprēķinā? Ko darīt, ja uz atvaļinājuma naudas aprēķina brīdi vēl nav zināmas visas atalgojuma izmaksas, kas pienākas darbiniekam šajā mēnesī? Vai drīkst neņemt vērā marta algu, bet rēķināt vidējo izpeļņu no iepriekšējo 6 mēnešu vidējās izpeļņas? Vai iestādē drīkst būt tāda situācija, ka daļai darbinieku vidējo izpeļņu rēķina no pēdējiem 6 mēnešiem (ja ir laicīgi zināma šī pēdējā mēneša alga), bet daļai – par periodu pirms pēdējā mēneša (ja alga uz pēdējo mēneša dienu vēl nav zināma)?