Turpinām skaidrot par vidējās izpeļņas aprēķinu dažādos gadījumos. Šoreiz uz praktiska piemēra pamata analizēsim situāciju, kad jāveic vidējās izpeļņas aprēķins, ja darbinieks iepriekšējos sešus mēnešus nav strādājis.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1096 Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi (MK noteikumi Nr. 1096) no 2011. gada 1. janvāra ir mainīts minimālās mēneša darba algas apmērs, un atbilstoši MK noteikumu Nr. 1096 2. punktam minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 200 Ls, bet minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 Ls. Šajā publikācijā tiks skaidrots, kā ir aprēķināma vidējā izpeļņa gadījumā, ja iepriekšējā gadā darbiniekam bija noteikta minimālā mēneša darba alga (180 Ls).

Turpinām š.g. 5.maija publikāciju „Vidējās izpeļņas aprēķināšana un izmaksa”, pievēršoties jautājumiem par vidējās izpeļņas aprēķinu ikgadējā atvaļinājuma, atvaļinājuma kompensācijas un atlaišanas pabalsta izmaksas gadījumā.

Savās iepriekšējās publikācijās esmu rakstījis par darba samaksas noteikšanas aspektiem, kā arī sīkāk iztirzāju atsevišķas darba samaksas sastāvdaļas (darba alga, piemaksa). Šoreiz parunāsim par gadījumiem, kad darbinieks attaisnojušu iemeslu dēļ nav strādājis, bet darba devējam viņam saskaņā ar likumu par šo laiku ir jāsaglabā darba samaksa vai vidējā izpeļņa, kā arī aplūkosim kā jāaprēķina vidējā izpeļņa. Šie gadījumi un aprēķina veikšanas algoritms ir atspoguļoti Darba likumā (DL).