Izdevumi darba aizsardzības prasību nodrošināšanai

Pieaugot krāpniecības gadījumu skaitam, uzņēmumi uzķeras uz viltus naudas pieprasījumiem un pārskaita naudu uz krāpnieku bankas kontiem. Vai šie maksājumi uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem? Lai gan iesniegums policijā ir sagatavots, naudas atgūšanas iespēja ir ļoti maza – aptuveni 1%.

No 2025.gada 1.janvāra likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paplašināts darba koplīgumā paredzēto darbinieku attaisnoto izdevumu veidu saraksts, kā arī ieviests jauns izdevumu normas noteikšanas princips. Tas paredz iespēju noteikto summu – 700 eiro – piemērot nevis statiski katram darbiniekam, bet aprēķināt kā vidējo vērtību uz vienu darbinieku. Kā koplīguma izdevumus norādīt grāmatvedībā?

Ko grāmatvedībā darīt ar nepareizi samaksāto naudu? Piemēram, telpu nomas rēķinā norādīti 79 eiro, taču samaksāti 80 eiro. Līdzīgas kļūdas var notikt arī ar nebūtiskām summām – piemēram, vienu centu. Ja pārmaksātā summa netiek pieprasīta atpakaļ (jo tā ir tik neliela, ka tās atgūšana būtu neefektīva), rodas jautājums – vai šādu pārmaksu drīkst uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, vai arī tā klasificējama kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi?

Uzņēmums veicis pirkumu interneta veikalā ar karti. Pasūtīto preci uzņēmums nav saņēmis, jo pakalpojuma sniedzējam iestājusies maksātnespēja. Kā šos izdevumus norādīt grāmatvedībā? Vai tie jānoraksta kā zaudējumi?

Ja darbinieks tiek nodarbināts citā Eiropas Savienības valstī, vai saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut lidmašīnas vai citas transporta izmaksas, kas saistītas ar darbinieka nokļūšanu darbavietā?

Veikals nodeva naudu inkasatoram, kurš pēc naudas pārbaudes – inkasācijas ‒ konstatēja, ka 2 eiro monēta izskatās dīvaini un nosūtīja naudu tālākai pārbaudei. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka nauda ir viltota. Uzņēmums saņēma paziņojumu no policijas, ka uzņēmums var pieteikties par cietušo personu. Uzņēmums, pamatojoties uz policijas vēstuli, šo naudu norakstīja ārkārtas izdevumos. Vai šie izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību?

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 6.daļai pie reprezentācijas izdevumiem pieskaita mazvērtīgus priekšmetus, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu uzņēmumu. Kas ir mazvērtīgs priekšmets un kas notiek, ja tā vērtība tiek pārsniegta?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 6.daļā noteikts, ka reprezentācijas izdevumi šā likuma izpratnē ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Lai saprastu, kas tie ir par izdevumiem, vispirms jāsaprot – kas ir “prestižs” un kas ir “sabiedrībā pieņemtie standarti”?

Uzņēmums nomā automašīnu no auto nomas uzņēmuma, kad Latvijā ierodas valdes locekļi no citām valstīm. Automašīna parasti tiek nomāta uz ilgāku laiku, piemēram, uz 3 nedēļām. Degvielas izdevumus valdes locekļi sedz no saviem līdzekļiem, neizmantojot uzņēmuma līdzekļus. Vai šie izdevumi par auto nomu būs attiecināmi uz izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību?

Ģenerāluzņēmējs ir nodevis objektu pasūtītājam 2024.gada maijā. Pirms pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas pasūtītājam tika iesniegta garantija par periodu no 2024.gada maija līdz 2029.gada maijam. Garantijas apdrošināšanas prēmija ir 2000 eiro. Pasūtītājs ir saņēmis un samaksājis visus būvniecības līgumā paredzētos rēķinus. Vai apdrošināšanas prēmija ir iekļaujama 2024.gada izdevumos pilnā apjomā (ievērojot līguma ienākumu saskaņošanas principu ar līguma izmaksām)? Kā pareizi attiecināt apdrošināšanas prēmijas izdevumos (civiltiesiskās atbildības, visu būvniecības risku, garantijas laika prēmijas), ja apdrošināšanas līguma darbības periods ir garāks par būvniecības līguma darbības periodu?

Darbinieks, kuram uzņēmums apmaksā mobilā telefona ikmēneša abonēšanas maksu, dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai šos izdevumus var attiecināt kā saimnieciskās darbības izdevumus un atskaitīt priekšnodokli?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki personāla ilgtspējas pasākumi, kuru izdevumus var uzskatīt par saistītiem ar saimniecisko darbību un kuri netiek iekļauti ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā. Cita starpā tie ir arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami. Kas ir šie koplīgumā paredzētie pasākumi?

Darbinieks dodas biznesa vakariņās ar partneriem – vai tie ir reprezentācijas izdevumi? Vai tāda ceļojuma, darba brauciena, kas notiek kopā ar sadarbības partneriem, izdevumi uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem?

Darba devējs sedz 200 eiro darbinieka telefona iegādei. Ja darbinieks vēlas iegādāties labāku telefonu, kas maksā vairāk nekā 200 eiro, tad darbinieks var piemaksāt starpību. Vai šādā gadījumā uzņēmumam un darbiniekam rodas kādi riski? Vai darbinieka piemaksu apliek ar pievienotās vērtības nodokli?