Līdz 01.02.2015. jāiesniedz deklarācija par skaidrās naudas darījumiem ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrē saimnieciskā darbība. Te ir noderīgi zināt skaidrās naudas darījumu definīciju, deklarēšanas pienākuma nianses un atbildību ievērot šo pienākumu.
Likums Par nodokļiem un nodevām (likums par NN) nosaka pienākumu deklarēt skaidrā naudā veiktus darījumus. Tas attiecas uz juridiskajām personām un fiziskajām personām, kuras ir individuālie komersanti vai reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV) Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Kas ir skaidrās naudas darījumi?
Darījums likuma par NN izpratnē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai. Minētā definīcija aptver plašu darbību spektru, tādēļ faktiski jebkuras pušu savstarpējās darbības uzskatāmas par darījumu.
Savukārt, papildinot darījuma vispārīgo definīciju, skaidrā naudā veikti darījumi ir tādas pušu attiecības, kuru ietvaros notikusi skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Turpmāk tekstā ietverts arī jēdziens darījuma operācija, kas definē 1 darījuma ietvaros veikto vienreizēju vai daudzkārtēju naudas līdzekļu saņemšanu vai izsniegšanu atbilstoši noslēgtajam darījumam.
Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar piegādātāju, aizdevuma saņemšana / izsniegšana, norēķins par nomas pakalpojumu, dāvinājums u.c.
Kam jādeklarē skaidras naudas darījumi?
Likuma par NN 30.pants nosaka skaidras naudas lietošanas ierobežojumus, savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.237 Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi (MK noteikumi Nr.237) paredz kārtību, kādā nodokļu maksātāji deklarē skaidrā naudā veiktos darījumus.
Jāņem vērā, ka minētajā likuma par NN normā paredzētais ikmēneša deklarēšanas pienākums attiecas uz tiem nodokļu maksātājiem, kuru savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu summa mēnesī pārsniedz 1500 EUR. Turpretī ikgadējais deklarēšanas pienākums attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuru ar fiziskajām personām (kuru saimnieciskā darbība nav jāreģistrē) veiktā 1 darījuma summa 1 operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 EUR. Turpmāk tekstā skaidrās naudas darījumos ar jēdzienu fiziskās personas saprotamas personas, kuras nav individuālie komersanti un kuras nav reģistrējušās VID kā SDV. Šajā rakstā aplūkosim to skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākumu, kas jāpilda ikgadēji.
Ikgadējais deklarēšanas pienākums
Saskaņā ar likuma par NN 30.panta 7.daļu deklarācija par nodokļu maksātāju skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar fiziskajām personām iesniedzama līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim. Deklarācijas veidlapa par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ietverta MK noteikumu Nr.237 pielikumā.
Kā minēts, nodokļu maksātāja darījums ar fizisko personu ir jādeklarē, ja darījuma summa 1 operācijā pārsniedz 3000 EUR. Līdz ar to gadījumā, ja fiziskā persona par pirkumu vai pakalpojumu norēķinās skaidrā naudā un darījuma summa pārsniedz 3000 EUR, preču pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam ir pienākums identificēt šo fizisko personu, lai vēlāk varētu veikt darījuma deklarēšanu, iesniedzot VID atbilstošo ikgadējo deklarāciju.
Jānorāda, ka deklarācijas veidlapā paredzētas atsevišķas nianses, kuras nodokļu maksātājiem būtu jāievēro. Proti, gadījumā, ja darījums veikts, daļēji izmantojot skaidru naudu, deklarācijā jānorāda tā darījuma daļa, kas veikta skaidrā naudā, ja šīs daļas summa 1 operācijā pārsniedz 3000 EUR. Tāpat jāņem vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.237 3.2punktu, deklarējot gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, nav nepieciešams pielikumā norādīt konkrētu mēnesi. Savukārt gadījumā, ja gada laikā nodokļu maksātājam ar 1 fizisko personu bijuši vairāki skaidrā naudā veikti darījumi, kas 1 operācijā pārsniedz 3000 EUR, šādi darījumi jāsaskaita un deklarācijā jānorāda to kopsumma.
Vienīgais izņēmums no pienākuma ikgadēji deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus ir tie skaidrā naudā veiktie darījumi, par kuriem nodokļu maksātājs jau iesniedzis VID paziņojumu atbilstoši likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 17.panta 11.1daļai, t.i., gadījumā, ja fiziskajai personai, piedaloties izlozē vai azartspēlē, tiek izmaksāts izložu vai azartspēļu laimests, kas 1 reizē vai, summējot visā azartspēles organizēšanas vietas, 1 apmeklējuma laikā pārsniedz 3000 EUR, paziņojums par izmaksāto laimestu VID iesniedzams līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim.
Īpaši gadījumi
 |
| Andris Dimants Foto: Elīna Kursīte |
Praksē mēdz rasties neskaidrības par atsevišķu pušu starpā veiktu darbību attiecināmību uz ikgadējo skaidrās naudas darījumu deklarēšanas pienākumu. Piemēram, nav skaidrs, vai avansa norēķini, darba algas, valūtas maiņa, dividenžu izmaksas darījumi, kas veikti skaidrā naudā, arī ir jādeklarē.
Par avansa norēķiniem, kas veikti skaidrā naudā, jānorāda - tā kā avansa norēķins visdrīzāk uzskatāms par naudas plūsmas organizēšanu, nevis darījumu, tas nebūtu deklarējams iepriekš norādītajā kārtībā. Tāpat arī skaidrā naudā izmaksātās darba algas nav uzskatāmas par darījumiem, uz kuriem attiecas skaidrās naudas darījumu deklarēšanas pienākums, jo par šiem darījumiem VID informācija jau ir pieejama (izmaksātājam pirms algas izmaksas jāietur gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī jāiesniedz VID atbilstošs ziņojums).
Līdzīgi ir ar skaidrā naudā veiktiem valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumiem valūtas maiņas punktos – tie nav uzskatāmi par darījumiem, uz kuriem attiecas skaidrās naudas darījumu deklarēšanas pienākums, jo tie ir pielīdzināmi kredītiestāžu pakalpojumiem. Tātad deklarācija par skaidrā naudā veiktajiem avansa norēķiniem un skaidrā naudā veiktiem valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumiem valūtas maiņas punktos, kā arī izmaksātajām darba algām nav jāiesniedz.
Savukārt par dividenžu izmaksu fiziskajai personai norādāms, ka šādi darījumi jādeklarē tikai tad, ja 1 operācijā skaidrā naudā dividendēs izmaksātā summa pārsniedz 3000 EUR.
Atbildība par deklarēšanas pienākuma neievērošanu
Administratīvā atbildība ir paredzēta par skaidras naudas darījumu nedeklarēšanu. Iepriekš minēti gadījumi, kad nodokļu maksātājam ir pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu ar fiziskām personām. Ja persona, pastāvot pienākumam deklarēt skaidras naudas darījumu, to neveic, VID var konstatēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.7pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu. Uz ikgadēji deklarējamajiem skaidras naudas darījumiem attiecas šī panta 5.daļa.
Jāuzsver, ka atšķirībā no administratīvajiem pārkāpumiem ierastā fiksētā naudas soda par skaidras naudas deklarēšanas noteikumu pārkāpšanu personai tiek piemērots sods procentuālā apmērā no nedeklarētās naudas summas. Ikgadēji deklarējamajiem darījumiem ar fiziskajām personām šis sods ir fiksēts 3% apmērā no nedeklarētās naudas summas neatkarīgi no tā, vai pārkāpējs ir fiziskā vai juridiskā persona (kā nodokļu maksātājs).
Līdz ar to par skaidras naudas darījuma 3001 EUR apmērā nedeklarēšanu personu var saukt pie administratīvās atbildības un uzlikt naudas sodu 90,03 EUR apmērā. Turklāt šajā gadījumā nav būtiski nekādi atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, jo likumdevējs nav paredzējis iestādei rīcības brīvību noteikt lielāku vai mazāku naudas soda procentu no nedeklarētā darījuma vērtības.
Papildus minētajam administratīvā atbildība ir paredzēta par skaidras naudas darījumu deklarēšanas kārtības neievērošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu. Par deklarācijas neiesniegšanu līdz nākamā gada 1.februārim pārkāpēju var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 159.7panta 4.daļu un uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 70 EUR līdz 280 EUR, bet juridiskajām personām - no 140 EUR līdz 700 EUR. Ja VID ieskatā termiņa nokavējums ir nebūtisks, VID ir tiesīgs izteikt pārkāpējam mutvārdu aizrādījumu, nesaucot to pie administratīvās atbildības.
Tomēr būtiski ir ņemt vērā, ka VID ir tiesīgs saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības līdz ar pirmo termiņa nokavēto dienu, tādēļ pārkāpējs nevar paļauties, ka, iesniedzot deklarāciju ar nelielu nokavēšanos, netiks saukts pie administratīvās atbildības. Nosakot soda apmēru, amatpersona ņem vērā vairākus apstākļus kopsakarā, to skaitā pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tādēļ soda apmērs par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējumu dažādos gadījumos var atšķirties.
Jānorāda, ka LAPK 159.7panta 4. un 5.daļā norādītie pārkāpumi ir viens otru izslēdzoši. Proti, persona, kura termiņā nav iesniegusi deklarāciju, nevar tikt saukta pie administratīvās atbildības, ja tomēr šo deklarāciju iesniedz. Tāpat arī persona nevar tikt saukta pie administratīvās atbildības par deklarācijas neiesniegšanu termiņā, ja tā deklarāciju nav iesniegusi vispār. Varētu uzskatīt, ka darījuma nedeklarēšana ir smagāks pārkāpums nekā deklarācijas novēlota iesniegšana, tomēr, salīdzinot pārkāpumu sankcijas, var secināt, ka atsevišķos gadījumos sankcija par darījuma nedeklarēšanu var būt pat mazāka nekā sankcija par deklarācijas novēlotu iesniegšanu.
Nodokļu maksātājiem būtu jāņem vērā, ka VID pārkāpumu var konstatēt arī tajā gadījumā, ja pastāv šķietami vairāki darījumi par summām, kuras ir mazākas par 3000 EUR, taču realitātē nodokļu maksātājs ir centies formāli nepārsniegt 3000 EUR slieksni, 1 darījumu sadalot vairākās mazākās daļās, lai izvairītos no deklarēšanas pienākuma.
