Š.g. 25.aprīlī spēkā stājas grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām (pieņemti Saeimā š.g. 22.martā), saskaņā ar kuriem likums ir papildināts ar jaunu normu - padziļinātās sadarbības programma:

Labdien! Uzņēmumam pieder teritorijas laukumi un ceļi, teritorijas nožogojums (metāla trubas ar žogu), teritorijas apgaismojums (laternas teritorijā ), aukstumapgādes tīkli, siltumtrase teritorijā, tvaika un kondensēta vadi, gāzes pievadi uzņēmuma teritorijā, ūdenstornis, artēziskā aka. Jautājums - vai par šīm inženierbūvēm ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)? Vai tās ir kaut kur jāreģistrē?

Kā zināms, 2011. gada 15. decembrī ir stājies spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, saskaņā ar kuru lielai Latvijas iedzīvotāju daļai no 2012. gada 1. marta līdz 2012. gada 1. jūnijam ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija jeb tā saucamā sākumdeklarācija. Par to, kam sākumdeklarācija ir jāiesniedz un kāda informācijas tajā ir jāatspoguļo, ir runāts un rakstīts pietiekami daudz. Taču saistībā ar sākumdeklarācijas ieviešanu daudziem rodas vēl daži svarīgi un pamatoti jautājumi, proti, kādas būs sekas šo deklarāciju iesniedzējiem?

Mūsdienu globalizācijas apstākļos uzņēmējs izvērtē, kā līdzdarboties ārvalstīs: ar vietējo (atkarīgo vai neatkarīgo) pārstāvi, pārdošanu interneta mājas lapā, dibinot filiāli vai meitas sabiedrību. Katram no šiem veidiem ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Pieņemot, ka uzņēmēja bizness plaukst, tiek dibināts ārvalstu meitas uzņēmums. Par šo uzņēmēju var būt Latvijas uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu ārvalstīs, vai arī ārvalstu uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu Latvijā.

2011. gada 13. oktobrī savā pēdējā sēdē 10. Saeima galīgajā lasījumā akceptēja izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām (Likums), kas paredz būtiskas izmaiņas nodokļu sodu sistēmā un nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas kārtībā. Lai arī pieņemtie grozījumi Likuma 24. pantā stāsies spēkā tikai 2012. gada 1. jūlijā (Likuma Pārejas noteikumu 138. punkts), tomēr vēlams ar tiem iepazīties savlaicīgi un apzināt atšķirības pašreizējā un jaunajā regulējumā.

Tuvojoties gada noslēgumam, arvien biežāk gan politiķu, gan nevalstisko organizāciju, gan arī pašvaldības ierēdņu retorikā tiek pieminēti ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) saistīti jautājumi. Citu starpā tiek aktualizēts arī jautājums par kadastrālo vērtību pārmērīgo ietekmi uz nodokļu maksātājiem aprēķinātā NĪN apmēru. Tādēļ atsevišķas pašvaldības (Jūrmala, Mārupe) pamatoti ceļ trauksmi par nesamērīgi lieliem nodokļu maksājumu rēķiniem. Spriedzi sabiedrībā nosaka arī fakts, ka NĪN pieaug, neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma tirgus vērtība pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Diemžēl jāsecina, ka uz NĪN maksājuma aprēķināšanu lielā mērā ir attiecināms teiciens, ka lietas ne vienmēr ir tādas, kā tās izskatās.

Bieži vien sabiedrības slēdz uzņēmuma līgumu ar fiziskajām personām. Tādēļ, lai būtu saprotams, vai šāda līguma forma ir izvēlēta pareizi un kā šādā situācijā ieturēt nodokļus, būtisks ir nosacījums, vai uzņēmuma līgums tiek slēgts ar fizisku personu, kura ir reģistrējusies vai kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja - nodokļu maksātāja. Turpmāk tiks aplūkots katrs no šiem gadījumiem atsevišķi.

Šā gada 12. maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Rezultātā citu nozīmīgu grozījumu starpā ir paredzētas izmaiņas arī 14. pantā attiecībā uz nodokļa maksātāja statusa noteikšanu pastāvīgās pārstāvniecības gadījumā. Izmaiņas skaidrotas ar to, ka nodokļu administrācija aizvien biežāk nodokļu pārbaudes laikā iegūst informāciju par nerezidentiem, kas veic saimniecisko vai komercdarbību Latvijas Republikā, nereģistrējoties kā ārvalstu filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība.

Ar 2011. gada 1. janvāri spēkā stājušies ir vairāki grozījumi nodokļu likumdošanā, kas tika pieņemti pagājušā gada decembrī. Būtiskākie jaunumi aprakstīti zemāk.

Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam (DRN likums vai likums) videi kaitīgas preces,kuras apliek ar nodokli,ir preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi (piemēram, ozona slāni noārdošas vielas) vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, akumulatori un baterijas, smēreļļas u.c.).

Dabas resursu nodokli (DRN) par iepakojumu materiāla svara vienību aprēķina, summējot saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (DRN likums vai likums) 7. pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm atkarībā no iepakojuma materiāla aprēķināto nodokļa summu par katru iepakojuma materiāla veidu, ieskaitot etiķetes (tajā skaitā primārais + sekundārais + terciārais (transporta) iepakojums).

Kā jau 2010. gada 17. septembra publikācijā „Dabas resursu nodoklis par iepakojumu un videi kaitīgām precēm” tika skaidrots, dabas resursu nodoklis (DRN vai nodoklis) jārēķina un jāmaksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas (LR) teritorijā pirmo reizi realizēto preču visa veida iepakojumu (no primārā līdz transporta), savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm ievesto un izmantoto vai izmantot uzsākto preču visa veida iepakojumu, pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ pirkumam pievienoto visa veida iepakojumu un pakalpojumu sniegšanas rezultātā izstrādājumiem pievienoto visa veida iepakojumu, kas gala rezultātā nonāk pie gala patērētāja.

Šajā rakstā tiks apskatīta dabas resursu nodokļa (DRN vai nodoklis) piemērošana iepakojumam un videi kaitīgām precēm, kas gan ir tikai daļa no DRN objektu grupām. Tomēr jautājumi par nodokļa piemērošanu šīm objektu grupām parasti ir visvairāk uzdotie.

Darba devēji darbiniekiem papildu darba algai var piešķirt arī dažādus labumus – piemēram, organizēt darbinieku ēdināšanu, iekārtojot birojos virtuves telpu vai pasūtot ēdienus uz darba vietu, segt kādus darbinieka izdevumus, kas viennozīmīgi ir personificējami un veido darbinieka papildu labumu, piemēram, apmaksājot darbinieka dzīvokļa komunālos maksājumus, kā arī šogad aktualitāti guvušo labumu - iespēju lietot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām, u.c. labumus. Savukārt izdevumi par tēju, kafiju u.tml., kurus ir pieejams lietot darbiniekiem, praksē gadījumos, ja sabiedrības (uzņēmuma) darbības specifika saistīta ar klientu pieņemšanu un t.ml., iegādājas no reprezentācijai atvēlētiem līdzekļiem. Tādējādi darba devējiem rodas izdevumi, kurus ir svarīgi īpaši izvērtēt un dokumentēt, vadoties no nodokļu aplikšanas viedokļa.

Izvērtējot darbinieku un ar tiem saistītās administratīvās izmaksas un ņemot vērā biznesa īpatnības, kā alternatīvu var izskatīt darbinieku nomu. Darbinieku nomu mēdz izmanto arī uzņēmumu grupas uzņēmumi, nodarbinot darbiniekus grupas ietvaros.