Turpinām š.g. 16.augusta publikāciju Izmaiņas dabas resursu nodokļa atbrīvojumu piemērošanā iepakojumam un videi kaitīgām precēm, šajā daļā par izmaiņām videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanā.

Izstrādājot dabas resursu nodokli (DRN) par iepakojumu un videi kaitīgām precēm, ievērots princips piesārņotājs maksā. Nodoklis veidots arī kā motivējošais instruments, lai veicinātu ražotāju atbildības īstenošanu un stimulētu nodokļa maksātājus par iepakojumu un videi kaitīgām precēm pārdomāti organizēt izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu vai pārdomāti iesaistīties tajā, jo tikai šādas pieejas gadījumā viņi var pretendēt un saņemt atbrīvojumus no nodokļa samaksas.

Kāda dabas resursu nodokļa (DRN) likme par 1 kg jāpiemēro koka paletei 96 kg, ar kuru ir atvestas rezerves daļas no Vācijas saimnieciskai darbībai? Un kad jāiesniedz atskaite un jāmaksā DRN?

Pieaugot starptautiskajai preču tirdzniecībai, izmantojot pasta sūtījumus, kā arī ņemot vērā lasītāju uzdotos jautājumus par preču piegāžu noformēšanu, ja preces komerciālos nolūkos tiek saņemtas vai nosūtītas pa pastu, piedāvājam ieskatu preču muitošanas regulējumā, nosūtot vai saņemot preces pa pastu.

Atbilstoši 2012.gada 13.decembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likuma Par nodokļiem un nodevām (Likums) 18.pantā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākums ir nodrošināt informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem (izņemot fiziskas personas, kuras nav saimnieciskās darbības veicēji), kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 100 Ls, t.i., Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto robežsummu pretendenta vai kandidāta izslēgšanai no dalības iepirkumā.

Pagājušā gada nogalē (2012. gada 15. novembrī) Saeima akceptēja Finanšu ministrijas vadītajā ekspertu darba grupā, kurā bija pārstāvētas lielākās pašvaldības, kā arī nevalstiskās organizācijas, tapušos grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN likums). Grozījumi stājās spēkā ar 2013. gada 1. janvāri vai pēc attiecīgās pašvaldības, kurā atrodas nekustamais īpašums, saistošo noteikumu pieņemšanas par NĪN likmi vai likmēm, vai nodokļa atvieglojumiem.

Kāds ir sods par laikā neiesniegtām deklarācijām? Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības biedēt ar šādu pantu: Ja nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai darba devēja ziņojumu atbilstoši likumā noteiktajam iesniegšanas termiņam, tad tiks piemēroti Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 159.panta nosacījumi (159.9 pants Nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām). Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai uzliek naudas sodu - fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem?

Nodokļu administrācijas kompetencē ietilpst nodokļu kontroles pasākumu veikšana saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Attiecībā uz nodokļu administrācijai iesniegto nodokļu deklarāciju un pārskatu kontroli tiek veikts nodokļu audits un datu atbilstības pārbaudes. Muitas iestāžu administrēto nodokļu maksājumu kontrole tiek pakļauta vispārējai nodokļu kontroles kārtībai, kas noteikta nacionālajos normatīvajos aktos, un konkrēti likumā Par nodokļiem un nodevām (likums par NN), taču sakarā ar to, ka galvenie muitas lietas regulējošie normatīvie akti ir tieši piemērojamās Eiropas regulas, tad, veicot nodokļu kontroles pasākumus, par muitas nodokļu nomaksas kontroli piemērojami regulu nosacījumi. Šajā publikācijā tiks aplūkoti atsevišķi īpaši noteikumi attiecībā uz pēcmuitošanas pārbaužu veikšanu saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem nodokļu audita vai datu atbilstības pārbaudes ietvaros.

Ārvalstu sabiedrības nereti izvēlas uzsākt saimniecisko darbību Latvijā ar pārstāvja vai tirdzniecības aģenta starpniecību, piemēram, pilnvarojot pārstāvi to vārdā slēgt preču piegādes līgumus, nomaksāt nodokļus un izpildīt citas saistības. Tomēr sastopami arī gadījumi, kad ārvalsts sabiedrības pārstāvis tās vārdā neoficiāli vienojas par līgumu noteikumiem un saņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem bez nodokļu nomaksas Latvijā. Lai gan abos gadījumos ārvalsts sabiedrībai veidojas pastāvīgā pārstāvniecība (PP) Latvijā, par kuras gūto ienākumu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), nepastāvot īpašiem pretizvairīšanās pasākumiem, ārvalsts sabiedrības nereti spēj paslēpties aiz ārzonu vai citu jurisdikciju priekškara. Likuma Par nodokļiem un nodevām (Likums) jaunie noteikumi šo situāciju daļēji risina, paredzot īpašu pretizvairīšanās normu attiecībā uz ārvalstu sabiedrību pārstāvjiem Latvijā.

Iestāde apmaksā augstākās izglītības maksu darbiniekam ar nosacījumu - ja viņš nostrādā pie mums 5 gadus pēc studiju beigšanas, atmaksāt neko nevajadzēs. Procentu maksājumi par aizdevumu nebija jāmaksā. Darbinieks šobrīd turpina strādāt iestādē. Lūgums rast atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) pēc kādiem normatīvajiem aktiem un kādi nodokļi paredzēti ieturēt šādam darījumam? 2) kā to atspoguļot grāmatvedībā?

Labdien! Jautājums ir par dabas resursu nodokli (DRN). Ja mēs no Eiropas Savienības(ES) iepērkam preces un, neizpakojot, tās pašas preces tūlīt atkal pārdodam uz ES. Nekāds iepakojums Latvijā nepaliek. Mums taču DRN nav jāmaksā? Vai tomēr ir? Paldies!

Paātrināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa, retākas nodokļu inspektora vizītes, uzņēmumam piesaistīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultants un savlaicīga informēšana par nenomaksātu nodokļu riskiem ir tikai daļa no privilēģijām, ko sniedz dalība valsts padziļinātās sadarbības programmā jeb tā sauktais baltais saraksts.

2012.gada 21.jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas stāsies spēkā 26.jūlijā (bet daļa no tiem piemērojama ar 2013.gada 1.janvāri). Galvenie jaunumi īsumā aprakstīti zemāk:

Latvijā reģistrēta sabiedrība (SIA), kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, sniedz Izraēlas kompānijai mārketinga konsultāciju pakalpojumus (tirgus izpēte utt.). SIA izraksta rēķinus Izraēlas kompānijai par pakalpojumiem. Izraēlas kompānija no katra maksājuma Latvijas kompānijai maksā nodokli 25% no summas savā valstī. Sakiet, lūdzu, vai iespējams Latvijā šo naudu atmaksāt? Kur var izlasīt par konkrētu situāciju, lai uzzinātu, kādi vēl nodokļi var būt šajā situācijā?

Š.g. 25.aprīlī spēkā stājas grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām (pieņemti Saeimā š.g. 22.martā), saskaņā ar kuriem likums ir papildināts ar jaunu normu - padziļinātās sadarbības programma: