Latvijā reģistrēta sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, iegādājas datorprogrammu video materiālu apstrādei. Iegāde tiek veikta elektroniski mājaslapā, kas reģistrēta uz Nīderlandes sabiedrības, PVN maksātājas, vārda. Rēķinā summa norādīta bez PVN. Vai un kā šis darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā?

Sabiedrība pārdod būvizstrādājumu par 1000 eiro. Par šo būvizstrādājumu pircējs 2019.gadā samaksāja avansu 50% apmērā, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) reversā kārtībā, taču preces piegāde notiks tikai 2020.gadā. Vai sabiedrībai šajā gadījumā jāpārdod viena prece ar divām PVN likmēm, proti, avansam jāpiemēro reversais PVN, bet atlikušajiem 50% no preces cenas – 21% PVN likme? Iepriekš, kad tika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), visam darījumam piemēroja to pašu PVN likmi, kā saņemtajam avansam.

Augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķina prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, radās jautājums, kā to piemērot atvaļinājuma naudai par augustu, kas tiek izmaksāta pēdējā jūlija darba dienā. Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), atvaļinājuma naudai jāpiemēro jūlija diferencētais neapliekamais minimums. Alga un atvaļinājuma nauda kopā pārsniedz 1667 eiro. Vai jāpiemēro 20% un 23% IIN likme? Un kā ar aprēķiniem par augustu? Tad mainās diferencētā neapliekamā minimuma likme, un to pilnā apmērā nevar izmantot algas aprēķinam par divām darba dienām pēc atvaļinājuma. Darbinieks tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas saņems pārmaksāto IIN. Vai tiešām tā tas jārēķina?

Piegādātājs preču saņēmējam piemēro apjoma atlaidi. Kā pircējam atspoguļot šo darījumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā un tās pielikumos?

Sabiedrība, Latvijā reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, saņem preces no ražotāja Eiropas Savienībā (ES). Ražotājs septembrī izraksta rēķinu, mēs pasūtām transportu, ar kuru preces tiek piegādātas uz Latviju, taču tās tiek uzglabātas transporta pārvadātāja noliktavā. Pie mums nav arī parakstīta kravas pavadzīme (CMR). Kurā mēnesī jāuzrāda preču saņemšana? Un par kuru periodu tā jāuzrāda PVN 1 pārskatā?

Sabiedrība pārdod preci citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, kas to uzreiz pārdod Ukrainas sabiedrībai. Prece tiek izvesta pa taisno no Latvijas uz Ukrainu. Sabiedrības rīcībā ir kravas pavadzīme (CMR), kas apliecina preču pārvietošanu no Latvijas uz Ukrainu, un eksporta deklarācija. Nosūtītājs un eksportētājs ir pircējs. Vai PVN 0% likmes piemērošana ir pamatota?

Uzņēmums, kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, šī gada 2.augustā sasniedza 40 000 eiro apgrozījumu, un 20.septembrī tam tika piešķirts PVN maksātāja statuss. Kopš 2.augusta ir realizētas preces 1000 eiro apmērā. Krājumu atlikumi, kas tika iegādāti ne agrāk kā 12 mēnešus pirms PVN maksātāja statusa iegūšanas, ir 500 eiro (preces iegādātas no PVN maksātājiem). Pakalpojumi, kas tika saņemti ne agrāk kā trīs mēnešus pirms PVN maksātāja statusa iegūšanas, – 300 eiro (no PVN maksātājiem). Kuras summas un kādās PVN deklarācijas rindās norādīt?

Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ražo preces un reklāmas nolūkos bez atlīdzības nodod tās blogeriem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri par tām ievieto atsauksmes savos sociālajos tīklos. Nodotā prece tiek novērtēta atbilstoši pašizmaksai un norakstīta kā sabiedrības reklāmas izdevumi, jo tā tiek popularizēta saražotā prece. Vai uz šāda veida preces nodošanu var attiecināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7.panta 1.daļu, vai tomēr jāaprēķina un jāmaksā PVN? Vai veidojas arī citi nodokļa riski?

Kā var nodarbināt citas valsts pilsoni, kādi nodokļi un kam būtu jāmaksā, kādas atskaites jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam? Atbildi meklēsim, izskatot lasītāja jautājumu!

Ņemot vērā lasītāju komentārus pēc Sabīnes Vuškānes publikācijas “Kā piemērot PVN būvniecības pakalpojumiem pēc reversa atcelšanas?” (iFinanses, 13.08.2019.), kurā tika sniegta atbilde uz jautājumu: "Noslēgts būvniecības līgums par 1000 eiro, daļa samaksāta avansā. Kā rīkoties pēc nākamā gada 1.janvāra, kad būvniecības pakalpojumiem tiks atcelta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana apgrieztā kārtībā? Kas notiek ar PVN deklarācijā norādīto PVN, kas jau par avansu piemērots apgrieztā kārtībā? Kā to piemērot un norādīt PVN deklarācijā par atlikušo maksājumu, kas tiks veikts pēc 1.janvāra?", atbilde ir papildināta par PVN piemērošanu arī būvizstrādājumu piegādēm, ja to pasūtījums vai apmaksa notiek 2019.gadā, bet piegāde – 2020.gadā.

Latvijā reģistrēta sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ar interneta platformas starpniecību iegādājas preces Ķīnā, un šīs preces tiek izsūtītas un piegādātas uzreiz pircējiem (privātpersonām) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un arī ārpus ES. Tātad prece Latvijā netiek ievesta, un Latvijas sabiedrība ir starpnieks starp preču ražotāju un gala patērētāju. Kā šādiem darījumiem piemērot PVN?

Latvijas sabiedrība izmaksā 2018.gada dividendes savam īpašniekam – Lietuvas sabiedrībai. Vai par šīm dividendēm ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)? Vai ir jāsniedz papildu atskaite par izmaksām nerezidenta sabiedrībai vai arī jāiesniedz tikai UIN deklarācija?

Sabiedrība nejauši apmaksāja vienu pavadzīmi divas reizes. Preču pārdevējs naudu neatmaksāja, tāpēc mums nācās pārmaksu grāmatot kā avansa maksājumu. Neskaidrības rodas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vai avansam par preci, kurai PVN tiek piemērots reversā kārtībā, vispār ir jāaprēķina PVN, un tas jānorāda PVN deklarācijā?

Šī gada vasarā Saeima beidzot pieņēma ilgi (jau no 2018.gada rudens) gatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ir laiks noskaidrot, kas ir mainīts, kāda tam nozīme un ko šie likuma grozījumi ietekmēs!

SIA “A” uz līguma pamata AS “B” veic metāla konstrukciju krāsošanas darbus. Abas sabiedrības ir Latvijā reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. Krāsošanas pakalpojums tiek sniegts Latvijā – ražošanas cehā. SIA “A” šos darbus uzskata par būvniecības pakalpojumiem un rēķinu izraksta bez PVN saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantu. Savukārt AS “B” šo pakalpojumu neuzskata par būvniecības pakalpojumu un lūdz rēķinu izrakstīt ar PVN. Kuram taisnība?