Uzņēmumam par 2016.gada aprīli izveidojās debitora parāds, 2016.gada jūnijā minētajam debitoram pasludināts maksātnespējas process, 2018.gada augustā maksātnespējas process izbeigts, un 2018.gada septembrī debitors likvidēts. Mūsu uzņēmums bija iekļauts kreditoru sarakstā, parādi nav atgūti. Vai šādā situācijā to var uzskatīt par zaudēto debitora parādu? Kurā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā (par 2018.gada augustu vai septembri) ir veicamas priekšnodokļa korekcijas? Kādi dokumenti būtu papildus jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar PVN deklarācijas labojumiem?

Šobrīd ir daudz neskaidrību un interpretāciju jautājumā par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu debitoru parādiem. Vai drīkst debitora parādu iekļaut zaudējumos?

Sabiedrībai ir izveidoti uzkrājumi atvaļinājumiem, kas uzrādīti bilances pasīva postenī “Uzkrātās saistības”. Vai šīs rezerves jāuzrāda jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 1.3.rindā par uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 2017.gada 31.decembrim?

Uzņēmums izmanto taksometra pakalpojumus. Vai pievienotās vērtības nodokli drīkst atskaitīt priekšnodoklī 100% apmērā vai tikai 50% apmērā, kā auto nomai, jo pēc būtības tas taču ir tas pats.

Fiziska persona ir noslēgusi līgumu ar AS “Swedbank”, uz kura pamata katru mēnesi pārskaita līdzekļus uzkrājumam bērniem, un katru gadu iekļauj šīs summas gada ienākumu deklarācijā. Vecākajai meitai 2019.gadā paliek 24 gadi. Sniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā par 2017.gadu, konsultants teica, ka nākamajās deklarācijās maksājumus par vecāko meitu iekļaut nevarēs. Ar ko tas ir saistīts? Ar to, ka meitai paliek 24 gadi, vai to, ka šādi maksājumi vairs vispār nebūs iekļaujami gada ienākumu deklarācijā? Vai tomēr deklarācijā par 2018.gadu attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut šādus maksājumus?

Esam vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojuši 2018.gadu, kas nāca ar milzīgām pārmaiņām nodokļu jomā. Pa jaunam sākām rēķināt gan uzņēmumu ienākuma nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Šobrīd, kad jāiesniedz gada ienākumu deklarācijas, daudziem nodokļu maksātājiem var nākties piemaksāt nodokļa starpību. Ko nu?

Kā jāaprēķina gada parādu saistību, par kurām aprēķināti procentu maksājumi, vidējais apjoms, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta 1.daļas prasības? Vai tas jārēķina katram aizņēmumam atsevišķi vai visiem kopā? Rēķinot katru atsevišķi, būtiski mainās aprēķins, salīdzinot ar to, ja ņemtu visas summas kopā.

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs organizē trešās valsts teritorijā semināru. Semināra dalībnieki ir trešās valsts iedzīvotāji, kuriem semināra laikā tiek piedāvāts ēdiens. Ēdināšanas pakalpojumus sniedz trešās valsts nodokļu maksātājs, un šos pakalpojumus apmaksā Latvijas PVN maksātājs. Vai šādā situācijā Latvijas PVN maksātājam ir jāaprēķina un jāmaksā PVN Latvijas valsts budžetā un tas jāuzrāda PVN deklarācijā?

Latvijas uzņēmumiem, iegādājoties automašīnas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, darījuma brīdī skaidri jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem pārdevējs piekrīt darījumam piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa likmi – šī ir galvenā atziņa, kas gūstama no pagājušā gada nogalē publicētās Valsts ieņēmumu dienesta uzziņas.

2018.gada beigās SIA pārdeva nekustamo īpašumu – zemi un uz tās esošas ēkas un būves – saistītai personai (uzņēmuma dibinātājam). Sertificēts vērtētājs pirms pārdošanas to novērtēja, nosakot tirgus vērtību - 178 tūkst. eiro, savukārt, piespiedu pārdošanas vērtība tika noteikta 107 tūkst. eiro apmērā. Nekustamais īpašums tika pārdots uz pirkuma līguma pamata par 110 tūkst. eiro. Vai par vērtību starpību 68 tūkst. eiro (178 000 – 110 000) var nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, argumentējot, ka nekustamais īpašums jau piecus gadus atrodas pārdošanā, bet šajā laikā neviens to nav iegādājies, līdz ar to notika piespiedu pārdošana?

Latvijā reģistrēts darba devējs-ārvalstnieks (nav ne pārstāvniecības, ne filiāles, reģistrēts tikai Valsts ieņēmumu dienestā kā ārvalstu uzņēmums, kas Latvijā nodarbina darbiniekus) savam darbiniekam vēlas ilgtermiņā nomāt automašīnu darba vajadzībām. Vai šādā situācijā ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) (automašīnā nebūs uzstādīta GPS, un tā tiks lietota vairāk par 15 dienām mēnesī). Savukārt, ja darbinieks darba vajadzībām izmanto privāto automašīnu un darba devējs-ārvalstnieks maksā noteiktu summu par nobrauktajiem kilometriem (vairāk par 57 eiro mēnesī), vai šādā gadījumā izmaksātājam ir jāietur un budžetā jāiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Un vai šādā gadījumā darbiniekam ir jāmaksā UVTN?

Plānojam slēgt līgumu par konsultāciju pakalpojumu ar Itālijā reģistrētu uzņēmumu, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā (nerezidents) un kurš nav arī pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Kā būtu līgumā jāatrunā uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas kārtība?

Latvijas rezidents ir noslēdzis darba līgumu par direktora pienākumu pildīšanu Lietuvas uzņēmumā. Darbs tiek veikts attālināti, faktiski atrodoties Latvijā. Direktors saņem darba līgumā noteikto atalgojumu no Lietuvas uzņēmuma. Kāda ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanas un nomaksas kārtība? Kuram ir pienākums reģistrēties kā algas nodokļu maksātājam - Lietuvas uzņēmumam vai Latvijas rezidentam?

2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Jau no solidaritātes nodokļa ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par “bagātnieku nodokli”. Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?

Mēs esam reklāmas aģentūra, kas klientiem rīko konkursus, reklāmas kampaņas, kuru ietvaros mums ir jāiegādājas balvas, piemēram, dāvanu kartes (vairums gadījumos) citos uzņēmumos. Vēlos noskaidrot, kā grāmatvedībā jānorāda šīs izmaksas, jo, manuprāt, šīs izmaksas ir 100% saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību un nebūtu jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.