PVN piemērošana īpašajā režīmā preču iegādēm

Latvijas uzņēmumam ir noslēgts līgums ar Lielbritānijas uzņēmumu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Vai Lielbritānijas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam Latvijā? Kuram no darījuma partneriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par būvniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti iekšzemē?

Lai arī students var izvēlēties īrēt dzīvokli daudzdzīvokļu namā no privātpersonas vai apmesties studentu viesnīcā, abos gadījumos tā būs viņa pastāvīgā dzīvesvieta studiju periodā. Tomēr šī izvēle var izrādīties nozīmīga no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa un līdz ar to studenta izmaksām. Kā Valsts ieņēmumu dienests interpretē studentu uzturēšanos dienesta viesnīcās – kā īri, dzīvojamo telpu īri vai tūrisma pakalpojumu? Vai šī interpretācija nenonāk pretrunā ar juridisko būtību?

Latvijas uzņēmums “A” pārdod kokmateriālus Lietuvas uzņēmumam “B” par 10 000 eiro. Abi uzņēmumi ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji katrs savā valstī. Kokmateriālus no Latvijas uz Lietuvu transportē uzņēmums “B”. Par preču pārvadājumu ir noformēta CMR pavadzīme. Vai šim darījumam drīkst piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju Lietuvā? Kā šis darījums jānorāda nodokļa deklarācijā?

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starptautisku uzņēmumu grupu dalībnieki, un pārrobežu darījumi ir to ikdiena. Bieži vienā piegādes ķēdē ir iesaistīti vairāki uzņēmumi, starp kuriem notiek secīgas vienu un to pašu preču pārdošanas, savukārt preces fiziski tiek transportētas tikai vienu reizi – no pirmā piegādātāja vienā valstī tieši galasaņēmējam citā valstī. Ar kādiem pievienotās vērtības nodokļa izaicinājumiem šāda veida darījumos saskaras grāmatveži un nodokļu speciālisti?

Vai no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa ir nozīme tam, kā tiek grāmatoti pirkumi, kas veikti platformā “Etsy”, ja pircēji atrodas dažādās Eiropas Savienības un trešajās valstīs? Vai ir nepieciešams veikt uzskaiti, sadalot pircējus pēc valstīm, uz kurām tiek tirgotas preces, piemēram, ja mēneša laikā ir desmit pircēji: septiņi no trešajām valstīm, viens no Spānijas un divi no Vācijas? Vai šādā gadījumā ir jāreģistrējas OSS (one stop shop) režīmā?

No 2025.gada 1.jūlija spēkā stājas īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrēšanās kārtība, kuru var izmantot tie mazie uzņēmumi, kuri saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā. Šī kārtība attiecas arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. Kā izvēlētā PVN reģistrācijas kārtība ietekmē MUN statusu?

Saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2022.gadā izrakstīja rēķinu juridiskai personai par zemes nomu 50 000 eiro apmērā, piemērojot PVN 10 500 eiro. Līdz 2024.gadam šis rēķins netika apmaksāts. 2024.gada sākumā saimnieciskās darbības veicējs šo parādu cedēja nesaistītai juridiskai personai par 1 eiro. Rezultātā saimnieciskās darbības veicējam samazinājās ienākumi, bet PVN – 10 500 eiro apmērā ir iemaksāts budžetā. Vai saimnieciskās darbības veicējam ir jākoriģē PVN deklarācija par zaudētā parāda PVN summu? Kādas ir nodokļu sekas, ja parāds tiek cedēts saistītam uzņēmumam?

Uzņēmums “X” 2025.gada sākumā ir reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā un Vācijā. No 2024.gada jūnija “X” pārdod preces platformā Amazon.de, kas šobrīd ir uzņēmuma vienīgais pamatdarbības veids. Preces no “Amazon” noliktavas Vācijā tiek nosūtītas klientiem. Katram darījumam tiek sagatavota pavadzīme, kurā norādīta preces cena, attiecīgās valsts PVN un kopējā darījuma summa. Kam ir pienākums sniegt informāciju par uzņēmuma darījumiem OSS režīmā – “X” vai “Amazon”? Ja atbildība ir uzņēmumam “X”, kas nav reģistrējies OSS režīmā – kā jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Kā jāveic nodokļu samaksa? Vai uzņēmuma “X” jāreģistrējas OSS režīmā, ja piegādāto preču kopsumma (ar PVN) kārtējā gadā nepārsniedz 10 000 eiro?

Sabiedrība “L”, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, iegādājas kokmateriālus Latvijā no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs Igaunijā. Kokmateriāli ir Latvijas izcelsmes, tie netiek transportēti no Igaunijas – darījums notiek iekšzemē. Darījuma summa nepārsniedz 50 000 eiro. Iegādātie kokmateriāli tiks izmantoti sabiedrības “L” apliekamu darījumu nodrošināšanai (pārdošanai). Kā šāds darījums jāuzrāda PVN deklarācijā? Vai šādā situācijā drīkst piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta 1.daļu un 122.panta 3.daļu?

2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka turpmāk uzņēmumiem, kuri saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā, būs jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Ko nozīmē īpašā reģistrācijas kārtība un kā tā ietekmēs esošos uzņēmumus?

Uzņēmums gada laikā veic dažus ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamus darījumus. Aprēķinot gada proporciju, apliekamie darījumi veido 99,88%. Ja aprēķinos tiek izmantota proporcija 99,88%, priekšnodoklis ir jākoriģē. Savukārt, noapaļojot to līdz nākamajam veselam skaitlim (100%), korekcijas nav jāveic. Kā šādā gadījumā rīkoties?

Sākot ar 2025.gada 1.janvāri, aptieku darbībā ieviestas izmaiņas – līdztekus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamiem darījumiem, piemēram, medikamentu un citu preču pārdošanai, aptiekas turpmāk sniedz arī ar PVN neapliekamu pakalpojumu – farmaceitisko aprūpi aptiekā. Vai par iegādātajiem medikamentiem un precēm, kas paredzēti pārdošanai, priekšnodoklis atskaitāms 100% apmērā un nav jāveic proporcijas aprēķins, ja tiek nodrošināta atsevišķa uzskaite ar PVN apliekamajiem un neapliekamajiem darījumiem?

Uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus elektroniski, ir būtiski saprast, vai pakalpojums kvalificējas kā elektroniski sniegts, jo no tā ir atkarīga nodokļa piemērošana. Tomēr ne vienmēr to ir viegli noteikt – jāizvērtē gan likuma normas, gan sniegtā pakalpojuma būtība. Šoreiz aplūkosim pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvos aktus, lai noskaidrotu, kas ir elektroniski sniegti pakalpojumi un ar kādām nodokļu grūtībām tie var būt saistīti.

2025.gada 1.janvārī līdz ar citiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājās spēkā būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa noteikšanā. Lai gan grozījumi šķiet minimāli, tiem ir būtiska ietekme gan uz uzņēmumiem, gan fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, tostarp arī uz tiem, kuriem līdz šim PVN maksāšana nebija aktuāla.