Uzņēmumi arvien biežāk izmanto dažādus mārketinga instrumentus, kas uzskatāmi par vaučeriem, piemēram, dāvanu kartes, kuponus un atlaižu kodus. Tomēr no nodokļu piemērošanas viedokļa nereti rodas neskaidrības par to, kas tieši uzskatāms par vaučeru un kādos gadījumos tam piemērojams pievienotās vērtības nodoklis. Aktuāls ir arī jautājums par lojalitātes programmu punktiem – vai tie ir vaučeri? Skaidrojam, kādas atbildes sniedz Eiropas Savienības Tiesas prakse un, kā vaučeriem un citiem līdzīgiem instrumentiem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis.

Direktīva 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza direktīvu 2006/112/EK, pieņemta 2016.gada 27.jūnijā un stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī. Kopš 2019.gada 1.jūlija tā ir pārņemta arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to papildinot ar 11.un 371.pantu.

Regulējuma ieviešanas mērķis bija sakārtot vaučeru tirgu, sniegt skaidrību par pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vaučeriem, kā arī novērst dubultās PVN aplikšanas un nodokļa nemaksāšanas riskus. Atbilstoši publiski pieejamajām ziņām, direktīvas pieņemšanas brīdī Eiropas Savienības vaučeru tirgus sasniedza pat 50 mljrd. eiro apjomu.