Bizness nonācis strupceļā – ko darīt?

Apgrozījums krītas, konkurence spiež samazināt cenas, noliktava pildās ar krājumiem, klienti kavē maksājumus, bet piegādātāji kļūst arvien uzstājīgāki. Un papildu visām šīm problēmām arī jāsāk atmaksāt ilgtermiņa kredīts bankai, ko uzņēmums izmantoja savas ražotnes paplašināšanai – tās pašas ražotnes, kas šobrīd pieprasījuma trūkuma dēļ netiek noslogota…

Tik neapskaužama šobrīd ir daudzu uzņēmēju ikdiena, turklāt ar šādām grūtībām saskaras arī tie uzņēmēji, kuri ir domājuši par nākotni un investējuši attīstībā. Uzņēmumu vadītājiem šobrīd ir jāpieņem ļoti svarīgi un sarežģīti lēmumi par uzņēmuma tālāko darbību – vai mēģināt uzņēmumu glābt un to restrukturēt vai arī atlicis vienīgi bankrotēt. Lai atvieglotu jūsu lēmuma pieņemšanu, mēs esam sagatavojuši ieskatu restrukturizācijas procesā un tā būtiskākajos aspektos.

Fakta konstatācija

Jo ātrāk uzņēmuma vadība apzinās un atzīst, ka, turpinot pašreizējo darbību, uzņēmums drīzumā nebūs spējīgs pildīt savas saistības, jo lielāka iespēja, ka uzņēmumu var veiksmīgi restrukturēt. Tāpēc pēdējais, ko vajadzētu darīt, ir nedarīt neko un cerēt, ka gan jau banka palīdzēs, ekonomika atgūsies un viss būs labi. Visdrīzāk šāds scenārijs jau tuvākajā laikā beigsies ar maksātnespējas pieteikumu tiesā.

Bankām ļoti nepatīk pēdējā brīža pārsteigumi, tāpēc ir nepieciešams apzināties problēmas un piedāvāt bankai risinājumu pēc iespējas ātrāk, pat, ja tuvākajos mēnešos uzņēmums ir spējīgs veikt ikmēneša kredītmaksājumus. Ja tiks gaidīts līdz pēdējam brīdim, banka zaudēs uzticību klientam un iespējas veikt kredītu restrukturizāciju būtiski kritīsies.

Ātrais novērtējums

Šajā brīdī lēmums jāpieņem maksimāli ātri, tāpēc nav iespējams veikt ļoti apjomīgu un detalizētu analīzi, bet ir jākoncentrējas uz būtiskāko.

Pirmais jautājums, uz ko ir jāatbild – cik ilgam laikam esošo līdzekļu pietiks? Ātrā novērtējuma kvalitāte un ātrums ir lielā mērā atkarīgi no tā, cik pilnīga ir vadības informācija – vai tiek regulāri sekots naudas plūsmām un tiek gatavota naudas plūsmu prognoze, vai tiek veikta peļņas, ieņēmumu un izmaksu analīze pa biznesa vienībām. Lai saprastu, cik ilgam laikam pietiks līdzekļi, pietiks ar tekošo vadības izmantoto naudas plūsmas analīzi, vai, ja tādas nav, nepieciešams sagatavot vienkāršotu naudas plūsmas prognozes modeli, balstoties uz pēdējā mēneša bilanci, debitoru un kreditoru analīzi, pēdējā laika ieņēmumu un izmaksu analīzi.

Otrais  jautājums – kādas ir perspektīvas tuvākajam gadam un nākotnei? Bieži dzirdam, ka uzņēmumi, runājot par prognozēm, saka, ka nezina, kas notiks tuvākā mēneša laikā, kur nu vēl gada vai divu laikā, un ka bankai jau nu labāk vajadzētu zināt, kas notiks ar Latvijas ekonomiku, lai tad nu tā pati arī prognozē. Lai gan ir zināms pamatojums arī šādam apgalvojumam, ir jāsaprot, ka neviens cits uzņēmuma vietā tā problēmas nerisinās un ka tieši uzņēmuma vadība ir atbildīga par savu biznesu, nevis banka, un tieši vadībai vislabāk vajadzētu pazīt savu uzņēmumu, tā vietu nozarē un nozares attīstību.

Principā šis jautājums nemaz nav tik grūts – vai normālos tirgus apstākļos pēc mūsu produkta vai pakalpojuma būs pieprasījums un vai no šāda produkta varēs gūt peļņu? Ir vērts paskatīties uz uzņēmuma peļņu un darbības rādītājiem 2004. – 2006. gados, kad Latvijā ekonomikas burbulis vēl nebija pilnībā izkropļojis pieprasījumu un piedāvājumu tirgū.

Protams, uzņēmuma vadība nevar ar 100% precizitāti prognozēt, cik ilgi uzņēmumu skars krīze un cik liels būs pieprasījuma kritums. Tomēr labāk, lai ir neprecīza prognoze, nekā nekāda prognoze, kad vadība un banka spiesta pieņemt lēmumu balstoties uz "sajūtu". Tāpēc vadībai ir jādara labākais, ko tā var, lai ieskicētu vienu vai vairākus ticamākos attīstības scenārijus. Ir jāpievērš uzmanība arī tādiem avotiem kā banku un starptautisku institūciju un izpētes aģentūru prognozes par industriju un ekonomikas attīstību. Lai gan dažādu ekspertu prognozes būtiski variē, tās var būt labs pamats pārdošanas apjomu prognozei un scenāriju analīzei.

Trešais jautājums, uz ko jācenšas rast atbildi, kādas ir iespējas vienoties ar kreditoriem? Lai gan šajā stadijā vēl nav vēlams veikt detalizētas sarunas ar kreditoriem, jo nav izstrādātas pietiekami detalizētas prognozes un rīcības plāns, ir ieteicams principā saprast kreditoru gatavību piekrist parādu restrukturizācijai, piemēram, veicot neformālas sarunas.

Un, visbeidzot, paliek jautājums, vai uzņēmums atbilst tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) kritērijiem? Ja jā, tad TAP var būt ļoti noderīgs rīks, lai aizsargātu uzņēmumu no maksātnespējas procesa ierosināšanas.

Lēmums par restrukturizācijas veidu

Atbildes uz jautājumiem, kas izskanēja iepriekšējās rindās, palīdzēs jums izvēlēties restrukturizācijas veidu – vienošanos ar kreditoriem, TAP vai maksātnespēju, kas var beigties vai nu ar sanāciju, vienošanos ar kreditoriem vai bankrotu.

Katram restrukturizācijas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, vienīgi vēlos uzsvērt, ka, vienojoties ar kreditoriem ārpus tiesas vai TAP gadījumā, kreditoriem ir daudz lielākas iespējas atgūt savu parādu, tāpēc arī kreditori lielākoties nav ieinteresēti ierosināt maksātnespējas procesu.

Restrukturizācijas veidu salīdzinājums

Restrukturizācijas plāna sagatavošana

Neatkarīgi no tā, kāds restrukturizācijas veids ir izvēlēts, nākamais solis ir restrukturizācijas plāna sagatavošana. Visos restrukturizācijas veidos veicamā analīze ir līdzīga, atšķirīgs ir rakstiskā plāna saturs un noformējums, ko TAP un sanācijas gadījumā regulē likums.

Daudz dzirdēts teiciens no uzņēmēju puses ir: "Rakstīt jau uz papīra var visu, ko grib, no tā jau mums vairāk naudas nepaliks". Patiesībā plāns ir nauda. Parasti bankām vistuvākā ir tieši sausā skaitļu valoda, tāpēc tieši no tā, cik labi izstrādāts ir plāns, lielā mērā būs atkarīga bankas gatavība sadarboties. Pat ja vadītājs savā galvā ir izrēķinājis un pats zina, ko un kā darīt un cik tieši no tā nopelnīs, jāatceras, ka vadītājs nav viens un diez vai banka, citi kreditori, klienti un darbinieki sapratīs, noticēs un varēs ieviest dzīvē vadītāja restrukturizācijas redzējumu no viņa vārdiem vien.

Restrukturizācijas plānam noteikti jāaptver šādi aspekti:

• esošā stāvokļa (ieņēmumu, izmaksu, naudas plūsmas) analīze;
• plāns īstermiņa likviditātes nodrošināšanai;
• plāns peļņas un naudas plūsmas uzlabošanai ilgtermiņā;
• īstermiņa un ilgtermiņa peļņas, naudas plūsmas prognozes;
• scenāriju analīze;
• naudas plūsmai atbilstoša saistību izpildes grafika sagatavošana.

Īpaši vēlos vērst uzmanību scenāriju analīzei. Bieži ir ļoti grūti prognozēt, kā varētu bizness attīstīties tuvāko gadu laikā, tāpēc scenāriju analīze palīdz sagatavot rīcības plānu pie dažādas attīstības gadījumiem, piemēram, pie dažādiem apgrozījuma krituma procentiem vai dažādām cenām. Vēlams arī izrēķināt un prezentēt notikumu attīstības scenāriju, pie kura uzņēmums var kļūt maksātnespējīgs, piemēram, pie kāda apgrozījuma krituma uzņēmums būs spiests pārtraukt darbību. Lai gan nav patīkami domāt par maksātnespēju, fakts, ka esat racionāli izvērtējuši arī šādu iespējamo situācijas attīstību, parādīs kreditoriem, ka jūsu plāns ir rūpīgi izsvērts un tam var uzticēties.

Plāna saskaņošana ar kreditoriem

Lai arī, pieņemot lēmumu par restrukturizācijas veidu un uzsākot restrukturizācijas plāna sagatavošanu, ir svarīgi saprast, kāds ir kreditoru viedoklis un gatavība sadarboties, argumentētas un detalizētas sarunas ar kreditoriem ir iespējams veikt tikai tad, kad ir sagatavots plāns un aprēķini. Šim plānam ir jāparāda, kad un cik lielā mērā kreditors savus līdzekļus atgūs, kā arī ar skaitļiem jāpierāda kreditoram to, ka viņa paša interesēs ir izdevīgāk restrukturizēt kredītu, nekā iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

Šobrīd tirgū novērojama situācija, ka ir būtiski mazinājusies banku uzticība saviem klientiem un to sniegtajai informācijai, tāpēc arī sarunas ar banku par kredīta restrukturizēšanu var būt ļoti sarežģītas. Tāpēc uzņēmumam vajadzētu nopietni apsvērt iespēju piesaistīt ārējo konsultantu, kas palīdzētu restrukturizācijas plāna sagatavošanā. Finanšu konsultants kā neatkarīga trešā persona var piedalīties sarunās, lai palīdzētu abām pusēm nonākt pie vienota redzējuma par uzņēmuma attīstību un kredīta restrukturizēšanas noteikumiem. Turklāt respektabla ārējā konsultanta palīdzība plāna sagatavošanā būtiski palielinās tā uzticamību kreditoru acīs.

Restrukturizācijas veikšana

Pēc tam, kad plāns ir saskaņots ar kreditoriem, atliek ķerties pie tā īstenošanas. Svarīgi ir neaprobežoties ar sākotnēji veikto analīzi un sagatavoto plānu, bet to turpināt, piemēram, plānojot likviditāti tuvākajiem mēnešiem, lai laikus konstatētu nepieciešamību pēc papildu restrukturizācijas darbībām. Krīzes apstākļos īpaši svarīgi ir nodrošināt efektīvu uzņēmuma finanšu vadību , lai uzņēmums varētu laicīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām, lai varētu maksimāli ātri identificēt potenciālas plāna izpildes problēmas, kā arī banka vēlēsies cieši sekot uzņēmuma darbībai un saskaņotajam plānam.