Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 06.11.2013. Saeima pieņēma likumu Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas publicēts 27.11.2013. laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr.232 (5038) un kura normas stājas spēkā 01.01.2014. Grozījumi bija nepieciešami, lai padarītu saprotamāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, novērstu regulējuma neprecizitātes un interpretācijas iespējas, radītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi.

PVN likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi:

Par priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem

PVN likuma 100.pants ir papildināts ar 1.1daļu, lai noteiktu, par kādu vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kā arī par ar tās uzturēšanu saistītajām izmaksām, priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāms. Minētais regulējums attiecināms uz tā sauktajām luksusa klases automašīnām (turpmāk – luksusa klases automašīnas) un tas ir saskaņots ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtības slieksni.

Tā kā  ir gadījumi, kad luksusa klases automašīnas varētu tikt izmantotas ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad likuma 100.panta 3.daļa ir precizēta, nosakot, ka tajā minētie izņēmumi attiecas arī uz tādām automašīnām, kas ir luksusa klases automašīnas.

Tā kā PVN likuma 100.panta 1.1daļā tiek paredzēts speciāls regulējums luksusa klases automašīnām, tad šā panta 2.daļa ir precizēta, nosakot, ka tajā paredzētais priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums vieglajām pasažieru automašīnām nav attiecināms uz luksusa klases automašīnām.

Savukārt PVN likuma 52.pants ir papildināts ar 3.1daļu, kas nosaka, ka ar PVN neapliek preču piegādes, par kuru iegādi vai izmantošanu reģistrēts PVN maksātājs nav atskaitījis priekšnodokli, jo tās tika paredzētas citiem mērķiem, nevis ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā par luksusa precēm, precēm reģistrēta PVN maksātāja, tā personāla vai citu personu privātajām vajadzībām un izklaidei.

PVN likums ir papildināts ar 100.panta 3.aļas 4.punktu, nosakot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums 20 % apmērā nav attiecināms uz gadījumiem, kad vieglo pasažieru automašīnu izmanto tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ko reģistrēts PVN maksātājs pierāda ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kuru kārto atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un reģistrēts PVN maksātājs atbilstoši UVTN regulējošajiem normatīvajiem aktiem šo vieglo pasažieru automašīnu ir deklarējis transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. PVN likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar 15.punktu, kas nosaka tiesības reģistrētiem PVN maksātājiem, kas no 2011.gada līdz 2013.gadam neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importēto vieglo pasažieru automašīnu un tās uzturēšanas izdevumiem, atskaitīt par 2011.gadu neatskaitīto priekšnodokļa daļu 2014.gadā, par 2012.gadu - 2015.gadā, par 2013.gadu - 2016.gadā, ja minētās automašīnas attiecīgi 2011., 2012. vai 2013.gadā tika izmantotas tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ko reģistrēts PVN maksātājs pierāda ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kuru kārto atbilstoši UVTN regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un reģistrēts PVN maksātājs atbilstoši UVTN regulējošajiem normatīvajiem aktiem šo vieglo pasažieru automašīnu ir deklarējis transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Savukārt PVN likuma 6.pants ir papildināts ar 4.daļu, kas nosaka, ka par ar PVN apliekamo darījumu nav uzskatāma PVN maksātāja vieglās pasažieru automašīnas izmantošana privātajām vajadzībām, ja tas ir piemērojis likuma 100.panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu atskaitīt priekšnodokli.

Par vispārīgajiem noteikumiem priekšnodokļa atskaitīšanai

Likumā ir redakcionāli precizēts 92.panta 2.daļas 1.punkts, nosakot, ka priekšnodokli ir tiesības atskaitīt par precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti tādu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kas sniegti trešo valstu vai trešo teritoriju jebkurām personām.

Likuma 92.pants ir precizēts, papildinot ar 3.1daļu, kas nosaka, ka reģistrētam nodokļa maksātājam kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās PVN summas ir tiesības atskaitīt PVN summu, kas norādīta tādā rēķinā par ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas vai gāzes piegādi vai par kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, kas atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem.

Tāpat likuma 92.panta 7.daļa ir papildināta, nosakot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību īstenošanai reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums saglabāt 92.panta 3.1daļā minēto rēķinu.

Par priekšnodokļa atskaitīšanu fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs

PVN likumā  ir precizēts 96.panta 2.daļas 2.punkts, paredzot, ka fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, priekšnodokli veido arī PVN summas par saimnieciskās darbības ietvaros ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai izmantoto pakalpojumu īpatsvaram kopējā saņemto pakalpojumu summā.

Par proporciju atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai

PVN likumā 98.pants ir papildināts ar 9.daļu, kurā ir noteikts, ka atskaitāmā priekšnodokļa proporcija ik gadu tiek noapaļota līdz skaitlim, kas nepārsniedz nākamo veselo skaitli.

Par priekšnodokļa korekciju citos gadījumos

PVN likuma 106.pants ir papildināts ar 4.daļu, kura nosaka pienākumu veikt atskaitītā priekšnodokļa korekciju gadījumos, kad preču zudumu vērtība pārsniedz plānotos zudumus, kas noteikti UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) regulējošos normatīvajos aktos.

Par PVN piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu

Likuma 1.panta 1.punkts ir precizēts, nosakot, ka zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu.

Lai turpmāk nebūtu jāinterpretē normatīvie akti un ievērojot Eiropas Savienības (ES) Tiesas spriedumu lietā C-257/11, likuma 1.panta 12.punkts ir precizēts, nosakot, ka nelietots nekustamais īpašums ir ne tikai ēka vai būve, bet arī to daļa un ar šo ēku vai būvi vai to daļu saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa.

PVN likuma 37.pants ir papildināts ar 4.daļu, nosakot, ja tiek pārdots nekustamais īpašums, kura sastāvā ir tādas ēkas, būves vai telpu grupas, kas ir kadastra objekts un kas atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam, tad ar PVN ir apliekama atlīdzība par šo nelietoto nekustamo īpašumu, izmantojot proporcionalitātes principu, ņemot vērā šo nelietoto nekustamo īpašumu pret visu nekustamo īpašumu. Jāatzīmē, ka, izmantojot proporcionalitātes principu, reģistrētam nodokļa maksātājam jāizvēlas iespējamie kritēriji, lai iegūtais rezultāts būtu loģisks, pamatots un samērīgs. Piemēram, aprēķinot ar PVN apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu, netiek vērtēta tikai nelietota nekustamā īpašuma platība, bet arī konkrētās tā attiecināmās daļas izmaksas. Ar šo regulējumu ir iespēja objektīvi noteikt ar PVN apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu.

PVN likuma 37.pants ir papildināts ar 5.daļu, kas paredz, ja reģistrēts nodokļa maksātājs pārdod izsolē iegādātu nekustamo īpašumu, tam ir tiesības ar PVN apliekamo vērtību noteikt, ņemot vērā tiesu izpildītāja saskaņā ar šā likuma 40.pantu noteikto nekustamā īpašuma statusu. Šīs tiesības nav izmantojamas, ja reģistrēta nodokļa maksātāja darījuma rezultātā pārdodamais nekustamais īpašums vairs neatbilst tiesu izpildītāja noteiktajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam.

PVN likumā 99.pants ir papildināts ar 8.1daļu, nosakot, ka nekustamo īpašumu, kuru vairāk par 99 % izmanto ar PVN apliekamajiem darījumiem un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav atsavināms un ir nepieciešams, lai sniegtu regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, nav jāreģistrē VID saskaņā ar likuma 99.panta 7.daļu un par to nav jāsniedz pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu saskaņā ar likuma 99.panta 9.daļu.

Saistībā ar ES Tiesas spriedumā lietā C-257/11 noteikto, likuma 102.pants ir papildināts ar 13.daļu. Ar minēto normu ir noteikts, ka priekšnodokļa korekcija nav jāveic un nav jāsniedz pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu B sadaļa, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir iegādājies zemes gabalu kopā ar ēku vai būvi, ar nolūku šo ēku vai būvi nojaukt, lai tās vietā uzbūvētu citu ēku vai būvi ar PVN apliekamo darījumu veikšanai.

Par nodokļa piemērošanu komersanta (uzņēmuma) dalībnieku maiņas, reorganizācijas vai likvidācijas gadījumos

PVN likumā precizēta 145.panta 5., 6. un 7.daļa, paredzot, ka, reorganizējot komercsabiedrību sadalīšanas, apvienošanas vai pārveidošanas ceļā, ar PVN neapliek kopā ar mantu nodotās saistības. Minētais regulējums saskaņots ar Komerclikuma 335. līdz 337.pantu.

Par nodokļa 0 % likmes piemērošanu preču piegādēm, ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kas nav nodokļa maksātājs ES teritorijā, izved iekšzemē iegādātās preces no ES teritorijas

PVN likumā ir precizēts 49.panta 3.daļas 1.punkts, kas nosaka, ka trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kas nav PVN maksātājs ES teritorijā, atmaksā samaksāto PVN par iekšzemē iegādātajām precēm, ja iegādāto preču vērtība (bez PVN) nav mazāka par EUR 35,57.

Par likumā lietoto terminu

PVN likumā  ir precizēts 1.panta 10.punkts, nosakot, ka termins mazas vērtības dāvana nav attiecināms uz reklāmas un reprezentācijas izdevumiem.

Par noteikumiem citu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai

PVN likumā ir precizēts 30.panta 2.daļas ievada teikums, skaidri nosakot, ka likuma 30.panta 2.daļā ietvertais regulējums par pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu preču transporta pakalpojumam ir piemērojams, ja minētos preču transporta pakalpojumus sniedz personai, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājas vai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts nodokļa maksātājs.

Par nodokļa 0 % likmes piemērošana preču piegādēm

No likuma ir izslēgta 43.panta 5.daļa, kas noteica, ka PVN 0 % likme ir piemērojama preču piegādei ES teritorijā, ko veic reģistrēts nodokļa maksātājs, kas piedalās kā starpnieks t.s. trīsstūrveida darījumos. Saistībā ar minēto ir grozīti arī MK noteikumi Nr.40 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, papildinot noteikumu 17.punktu ar 17.12.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

17.12.4. piegādāto preču vērtību, kuru piegāde veikta atbilstoši likuma 16.panta ceturtās daļas nosacījumiem..

Par vispārīgiem noteikumiem nodokļa maksātāja reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā

Redakcionāli precizēta PVN likuma 55.panta 1.daļa attiecībā uz reģistrēta nodokļa maksātāja  pienākumu reģistrēties VID  PVN maksātāju reģistrā arī gadījumā, ja tas citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts.

Par ar nodokli neapliekamām preču piegādēm un pakalpojumiem

PVN likuma 52.pants ir papildināts ar 3.1daļu, kas nosaka, ka ar PVN neapliek preču piegādes, par kuru iegādi vai izmantošanu reģistrēts nodokļa maksātājs nav atskaitījis priekšnodokli, jo tās tika paredzētas citiem mērķiem, nevis ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā par luksusa precēm, precēm reģistrēta nodokļa maksātāja, tā personāla vai citu personu privātajām vajadzībām un izklaidei.

PVN likuma 52.pants ir papildināts ar 3.2, 3.3 un 3.4daļu, kur atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 132.panta 1.punkta f apakšpunktam ir noteikts atbrīvojums no PVN pakalpojumiem, ko neatkarīgās personu grupas dalībnieks sniedz citiem grupas dalībniekiem, kā arī ir minēti nosacījumi, kad šādu atbrīvojumu ir tiesības piemērot. Tāpat ir noteikts, ka atbrīvojumu ir tiesības piemērot, ja neatkarīgās personu grupas dalībnieks, kas sniedz pakalpojumus citiem grupas dalībniekiem, pieprasa atmaksāt tā daļu kopīgajos izdevumos, piemērojot tirgus cenas koriģējošo koeficientu, lai izpildītu tās dalībvalsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz transfertcenu regulējumu, kurā šis dalībnieks ir reģistrēts.

Par termiņu nodokļa iemaksai valsts budžets

PVN likumā 119.pants ir precizēts, papildinot ar 6.daļu, kurā ir noteikts, ka PVN atbilstoši iesniegtajai gada deklarācijai ir nomaksājams valsts budžetā līdz nākamā taksācijas gada 1.maijam.

Par gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes vietu

PVN likumā ir precizēta 15.panta 1.daļa, nosakot, ja nodokļa maksātājam piegādā gāzi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas ES teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, preču piegādes vieta ir šā nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai vieta, kur tam ir pastāvīgā iestāde, vai, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

  1. reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas pirkšana un tālākpārdošana;
  2. reģistrēta nodokļa maksātāja gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas paša patēriņš ir niecīgs.

PVN likuma 15.pantā ir veikti redakcionāli precizējumi, atsevišķās vietās vārdu dabasgāze aizstājot ar vārdu gāze.

Par personām, kuras maksā nodokli valsts budžetā par preču iegādi ES teritorijā un personām, kuras maksā nodokli valsts budžetā citos gadījumos

Likuma 86.panta 1.daļas otrais teikums ir izslēgts, savukārt 91.panta 2.daļa ir precizēta, nosakot, ja citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts nodokļa maksātājs piegādā gāzi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas ES teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, un atbilstoši šā likuma 15.panta nosacījumiem preču piegādes vieta ir iekšzeme, PVN valsts budžetā maksā:

  1. gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs;
  2. citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts nodokļa maksātājs, ja gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav reģistrēts nodokļa maksātājs.

Par priekšnodokļa korekciju par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā uzņēmuma pārejas un reorganizācijas gadījumā

PVN likuma 103.pants ir papildināts ar 2.1daļu, kas nosaka, ka reģistrēts nodokļa maksātājs neatmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu, ja tas veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā iegulda pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) tādas jaundibinātās komercsabiedrības kapitālā, kura 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistra iestādē reģistrējas VID  PVN maksātāju reģistrā, vai tādas iegūstošās komercsabiedrības kapitālā, kura informē VID par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā un par veikto attiecīgo ierakstu komercreģistra iestādē, un mantisko ieguldījumu ir paredzēts izmantot ar PVN apliekamiem darījumiem.

Pārejas noteikumi papildināti ar 16.punktu, kas nosaka, ka reģistrētam PVN maksātājam, kurš, veicot mantisko ieguldījumu (tai skaitā pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) 2013.gadā, par to ir atmaksājis valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu gadījumā, kad atbilstoši likuma 103.panta 2.1daļai tam ir tiesības to neatmaksāt, ir tiesības 2014.gadā attiecīgi precizēt konkrētā taksācijas perioda PVN deklarāciju.

Par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas kārtību un VID tiesībām pagarināt pārmaksātā nodokļa atmaksas termiņu

PVN likuma 109.panta 1.daļa ir papildināta attiecībā uz gadījumiem, kad PVN maksātājs PVN deklarāciju iesniedz ar nokavēšanos vai iesniedz precizēto PVN deklarāciju, VID apstiprināto pārmaksāto PVN summu pārceļ uz nākamo periodu beigām 30 dienu laikā no minēto deklarāciju iesniegšanas dienas. Pēc analoģijas ir papildināts likuma 110.panta 5.punkts attiecībā uz gadījumiem, kad VID ir tiesības pagarināt pārmaksas pārcelšanas termiņu un pieprasīt papildu informāciju.

Par nodokļa atmaksāšanu trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam

PVN likuma 112.pants papildināts ar 1.1 daļu, kas nosaka, ka VID izskata trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja iesniegumu, pieņem lēmumu par minētajā iesniegumā norādītās PVN summas atmaksu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt PVN un atmaksā atmaksai apstiprināto PVN summu termiņā, kas nedrīkst pārsniegt šā likuma 113.panta 1.1 daļā noteikto termiņu. Vienlaikus redakcionāli precizējumi ir veikti PVN likuma 112.panta 2.daļā, kurā ir noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam, ievērojot šā panta 1. un 1.1daļas prasības, nosaka:

  1. periodu, par kuru pieprasa atmaksāt PVN, un atmaksājamā PVN minimālo summu;
  2. kārtību, kādā VID pieņem lēmumu par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja iesniegumā norādītās PVN summas atmaksu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt PVN un kādā VID atmaksā PVN trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, ievērojot šā panta 1.1daļā noteikto termiņu;
  3. VID iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;
  4. veidlapas paraugu iesniegumam PVN atmaksāšanai;
  5. gadījumus, kādos VID pieņem lēmumu par atteikumu atmaksāt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja iesniegumā norādīto PVN summu.

Par nodokļa atmaksāšanu citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam

PVN likuma 113.pants ir papildināts ar 1.1 daļu, kurā ir noteikts, ka VID izskata citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja pieteikumu PVN atmaksāšanai iekšzemē, pieņem lēmumu par citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja pieteikumā PVN atmaksāšanai iekšzemē norādītās PVN summas atmaksu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt PVN un atmaksā atmaksai apstiprināto PVN summu termiņā, kas nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas dienas vai sešus mēnešus, ja tiek pieprasīta papildinformācija, vai astoņus mēnešus, ja papildinformācija tiek pieprasīta atkārtoti. Tāpat redakcionāli precizējumi ir veikti PVN likuma 113.panta otrajā daļā, kurā ir noteikts, ka Ministru kabinets, ievērojot 113.panta pirmās un 1.1 daļas nosacījumus, nosaka:

  1. kārtību, kādā VID saņem un izskata citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja pieteikumu PVN atmaksāšanai iekšzemē un kādā VID pieņem lēmumu par citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja pieteikumā PVN atmaksāšanai iekšzemē norādītās PVN summas atmaksu pilnībā vai daļēji vai par atteikumu atmaksāt PVN;
  2. kārtību, kādā VID atmaksā PVN citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam, ievērojot šā panta 1.1daļā noteikto termiņu;
  3. gadījumus, kādos VID pieņem lēmumu par atteikumu atmaksāt citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja pieteikumā PVN atmaksāšanai iekšzemē norādīto PVN summu.

Par brīdi, kad nodokli par preču importu norāda nodokļa deklarācijā un nodokli iemaksā valsts budžetā

PVN likuma 123.pants papildināts ar 5.daļu, skaidri nosakot darījuma brīdi, ja precēm piemēro muitas režīmu vai muitas procedūru (izņemot laišanu brīvā apgrozībā) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, PVN aprēķina un iemaksā valsts budžetā, tad, kad kļūst iekasējams muitas nodokļa parāds. Tāpat ir precizēta šā panta 2.daļa, nosakot, ka PVN iekasējamības gadījums iestājas un PVN kļūst iekasējams tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis.

Par priekšnodokļa atskaitīšanu fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs

PVN likumā  ir precizēts 96.panta 2.daļas 2.punkts, paredzot, ka fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, priekšnodokli veido arī PVN summas par saimnieciskās darbības ietvaros ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai izmantoto pakalpojumu īpatsvaram kopējā saņemto pakalpojumu summā.

Likumā veikti redakcionāli precizējumi 49.panta 4.daļas 4.punktā, 85.panta 4.daļas 5.punktā, 92.panta 1. un 2.daļā, 98.panta 5.daļā, 99.panta 12.daļā, 103.panta nosaukumā, 105.panta 5.daļā, 118.panta 11.daļā, 131.panta 3.daļā un 144.panta 2.daļā.