Parakstot darba līgumu, darbinieks bieži vien ievēro tikai algas apmēru, darba laiku, bet nepievērš lielu uzmanību citiem svarīgiem jautājumiem, kas turpmāk var izraisīt konfliktu starp darbinieku un darba devēju, kas izšķirams tiesā. Rakstā apskatīšu gadījumus, kad pusēm ir bijusi atšķirīga izpratne par atsevišķiem darba līguma punktiem, kā arī norādīšu uz dažu darba devējiem būtisku noteikumu atrunāšanu tieši darba līgumā.

Mēs esam biedrība, kas savu statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai izmanto brīvprātīgo darbu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 8.pants. Likums paredz, ka par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Likuma 8.panta 3.daļa nosaka, ka persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos. Jautājums: ja ar biedrības valdes lēmumu brīvprātīgais tiek norīkots komandējumā uz ārvalstīm, vai biedrībai ir tiesības apmaksāt brīvprātīgās personas izdevumus par ēdināšanu, transportu, uzturēšanos u.tml. saskaņā ar personas iesniegtajiem dokumentiem? Vai šo izdevumu apmaksa (arī ēdināšanas), nerada biedrībai pienākumu ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par personificējamiem izdevumiem un gūto labumu?

No tiesu izpildītāja atnāca jauns izpildraksts par 30% ieturēšanu no darba algas līdz noteiktai parāda summai (darbiniecei šis jau ir 3. izpildraksts). Bet tālāk seko teksts: saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katra apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta apmērā. Lūdzu paskaidrojiet sīkāk, kā tas jāsaprot!

Saeima 03.10.2013. 1.lasījumā ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus Darba likumā (DL). Šajā rakstā apskatītās izmaiņas darba tiesību regulējumā var atšķirties no faktiskajām izmaiņām, kad Saeima likumprojektu būs izskatījusi visos 3 lasījumos. Plānotie DL grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu darba tiesību normatīvo regulējumu atbilstoši mūsdienu dinamiskajai darba tirgus attīstībai, ietverot tajā tiesu prakses un tiesību zinātnes atziņas. Daļu no grozījumiem plānots veikt, lai nodrošinātu DL pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam regulējumam.

Vienā no iepriekšējiem rakstiem tika apskatīts jautājums par pārvaldes dokumentiem, to izstrādāšanas un noformēšanas vispārīgajām un tehniskajām prasībām un konkrēti tika uzskaitīti pārvaldes dokumenta rekvizīti. Jāatzīst, ka kopumā to var būt daudz un šajā rakstā centīšos izanalizēt padziļinātāk, kā tieši tie noformējami.

Mūsu uzņēmumā darba alga sastāv no laika algas (stundu likme) un akordalgas (% no izstrādātā). Jautājums: vai noteiktajai minimālajai stundas likmei jābūt laika algai EUR 1,933 + akordalgai (% no izstrādātā), vai noteiktā laika algas stundu likme var būt mazāka, ņemot vērā aprēķinu, ka laika alga + akordalga, izdalot ar nostrādāto stundu skaitu, nebūs mazāka par noteikto EUR 1,933?

Uz pašvaldību darbiniekiem attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 26. panta 3. daļa – t.i., lai izmaksātu pašvaldības darbiniekam kompensāciju mācību izdevumu segšanai, jābūt pašvaldības iekšējiem noteikumiem vai kādam citam dokumentam, kas nosaka, cik lielu mācību kompensāciju piešķir utt. Ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, vai var izmaksāt mācību maksas kompensāciju, kas darbiniekam saskaņā ar likumu tomēr pienākas, un uz kuru likuma pantu lai šādā gadījumā atsaucas? Ja kompensācija izmaksāta, vai uz pašvaldības darbinieku attiecināms MK noteikumu Nr.565 Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām (MK noteikumi Nr.565) 46. punkts? Šie MK noteikumi izdoti saskaņā ar Atlīdzības likuma 26.panta 2.daļu, bet uz pašvaldības darbiniekiem attiecas 26. panta 3.daļa.

Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) A noslēdza līgumu ar Latvijā reģistrētu SIA B par klientu piesaisti un produkcijas izplatīšanu ārzemju tirgū. Līgumā paredzēta atlīdzība. Jautājums: vai SIA A var nosūtīt SIA B darbinieku komandējumā un kompensēt šai personai ar komandējumu saistītos izdevumus (dienas naudu, viesnīcas un transporta pakalpojumus)?

Par cik dienām aprēķināt atvaļinājuma naudu, ja darbinieks ir atvaļinājumā no 23.12.2013. uz 2 kalendāra nedēļām? Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks, un viņš strādā 5 darba dienas nedēļā (no pirmdienas līdz piektdienai). Darba alga iepriekšējos 6 mēnešus darbiniekam katru mēnesi bija Ls 300. Šajā laikā darbinieks ir strādājis visas dienas, nav slimojis, nav bijis ikgadējā un papildu atvaļinājumā, utt.

Darbinieki strādā pēc grafika – katru dienu darba stundu skaits ir dažāds, bet ne vairāk kā 7 stundas dienā, taču kādu dienu var būt noteiktas arī 0 stundas. Kopumā mēnesī var būt 120 stundas vai arī 30 stundas. Alga tiek aprēķināta pēc stundu tarifa likmes. Kā darba līgumā pareizi noteikt darba laiku?

Grāmatvedis pēc sava pamatdarba veiks grāmatveža darba pienākumus (līdz gada pārskata sagatavošanai) citā uzņēmumā – vakaros, sestdienās vai svētdienās, kā pašam ērtāk, lai darbu padarītu. Kādu līgumu par padarīto būtu vispareizāk slēgt ar šādu personu, un kā uzskaitīt darba laiku?

Darbinieks ārvalstu komandējumā par dažādiem izdevumiem (viesnīca, pasākuma dalības maksa, degviela u.c.) norēķinās ar savu personīgo debetkarti. Iesniedzot avansa norēķinu, izdevumu summas atspoguļotas saskaņā ar avansiera bankas konta izrakstu. Pārrēķinot valūtu pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa izdevumi ir mazāki. Vai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (MK noteikumi Nr.969) ir iespējams kompensēt darbiniekam valūtas kursa svārstības? Tāpat vēlos zināt, vai var kompensēt arī bankas komisijas maksu par veikto maksājumu?

Pirms turpinām iepazīties ar pārvaldes dokumentiem, to izstrādāšanas un noformēšanas vispārīgajām un tehniskajām prasībām, vēlos norādīt, ka lietvedība kā tāda ir vienots jēdziens, savukārt prasības dažādu dokumentu noformēšanā var būt diezgan atšķirīgas.

Gan nodokļu maksātājiem, gan ienākumu izmaksātājiem bieži ir neskaidrības par nodokļu atvieglojumu piemērošanu un tieši par to, kas ir atbildīgs par ziņu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par izmaiņām nodokļa atvieglojumos, šādu ziņu norādīšanu algas nodokļa grāmatiņā un ierakstu neveikšanu. Šajā publikācijā vērsīšu uzmanību uz darba devēja un darbinieka savstarpējo atbildību ierakstu veikšanā algas nodokļa grāmatiņā, kā arī katras puses iespējamo administratīvo un cita veida atbildību par sev normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu.

Ja darba līgumā alga norādīta kā stundas likme – Ls 1,203, tad līdz ar jaunas stundas likmes noteikšanu 01.01.2014. ir jāraksta papildu vienošanās pie visiem līgumiem? Ja līgumā būtu norādīta nevis konkrēta summa, bet summas vietā tiktu norādīta minimālā likme, tad papildu vienošanās nebūtu jāsagatavo?