Darbinieks pieņemts darbā 13.novembrī. 11.novembrī viņam piedzima bērns. Darbinieks jaunajā darba vietā pieprasa paternitātes atvaļinājumu, lai gan bērns viņam piedzima, kad darbinieks vēl nebija darba attiecībās ar darba devēju. Vai darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt?

16.08.2017. spēkā stājās Darba likuma (DL) 151.panta grozījumi (4. un 5.daļa), kuros paredzēts, ka papildatvaļinājumu piešķir par kārtējo gadu un tas izmantojams līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Kas mainīsies praksē? Analizējam vairākas interesantas (dažbrīd vien teorētiski iespējamas) problēmsituācijas saistībā ar minēto grozījumu ieviešanu praksē.

Vai ar darba kārtības noteikumiem drīkst ierobežot darbinieka brīvo laiku, piemēram, nosakot, ka darbinieks brīvajā laikā nedrīkst nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem, lai nezaudētu darba spējas? Vai darbinieku drīkst atlaist, ja šādā gadījumā darba kārtības noteikumi pārkāpti? Piemēram, noteikumos ir aizliegts slēpot, bet darbinieks slēpo un lauž kāju, pēc tam izmantojot slimības lapu un līdz ar to neveicot darbu.

Darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Vai darba devējs ir tiesīgs viņai izmaksāt bēru pabalstu saistībā ar darbinieces tēva nāvi? Vai darbiniece šādā gadījumā nezaudēs vecāku pabalstu?

Vai, uzsākot darba attiecības, darbiniekam ir pienākums informēt darba devēju par invaliditāti?

Dažkārt gadās, ka darbinieks lūdz darba devējam aizdevumu. Bet kādas ir svarīgākās juridiskās nianses, kas jāņem vērā, noslēdzot aizdevuma līgumu un izsniedzot aizdevumu darbiniekam? Kādi nodokļi jāpiemēro šādam aizdevumam, un kāds tiesiskais regulējums to nosaka?

Uzņēmums atrodas Rēzeknē. Tā darbinieki nereti brauc uz semināriem vai kārtot darba jautājumus Rīgā. Šādos gadījumiem viņiem ir jāizbrauc no Rēzeknes ap plkst. 6:00 no rīta un jāatgriežas jau pēc darba laika. Ceļā tiek pavadītas apmēram 7,5 stundas. Piemēram, ja darbinieks brauc ar vilcienu, tad izbrauc plkst. 4:20 un atgriežas pēc plkst. 23:00. Vai uzņēmums drīkst maksāt dienas naudu 100% apmērā (6 EUR), ja darbinieks uz Rīgu nosūtīts uz 1 dienu? Vai šajā gadījumā, ja darbiniekam izmaksāta dienas nauda pilnā apmērā, ir jāņem vērā un jāuzskaita virsstundas? Vai uzņēmums var izmaksāt dienas naudu pilnā apmērā un vienoties ar darbinieku, ka nākamajā dienā viņš izmantos atpūtu, lai nemaksātu dubultā par virsstundām? Vai tomēr ir nepieciešams izvēlēties – maksāt dienas naudu vai piešķirt papildu stundas atpūtai? Uzņēmumā ir gan normālā, gan summētā darba laika uzskaite.

Pašvaldības iestādes darbinieka darba līgumā noteikts, ka pusslodzi viņš strādā par mikroautobusa vadītāju un pusslodzi par palīgstrādnieku. Tā kā mikroautobusa pakalpojumi vairs nav nepieciešami, šo amata vietu – mikroautobusa vadītājs (pusslodze) – nolemts likvidēt. Kā atbrīvot darbinieku no mikroautobusa šofera pienākumiem? Kāda kompensācija izmaksājama darbiniekam?

Darba likumā (DL) ir paredzēts pārbaudes laiks, kura maksimālais ilgums var būt 3 mēneši. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Likums) paredzēts 2 mēnešu termiņš, kura laikā persona var būt darba ņēmējs, pēc tam nezaudējot bezdarbnieka statusu. Tādējādi, ja paiet 3 mēneši un darba devējs nepagarina darba līgumu, tad, vēloties atgriezties bezdarbnieka statusā, persona šādu iespēju ir zaudējusi. Kādēļ šāda pretruna likumu regulējumā? Kā jārīkojas šādā situācijā?

Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks viņam noteiktajā darba dienā neierodas darbā un viņu nav iespējams sazvanīt?

Darbinieks, kas strādā normālo darba laiku (40 stundu darba nedēļa), no 19.09.2017. līdz 23.09.2017. nosūtīts komandējumā uz Poliju. 23.09.2017. ir sestdiena, kas nav paredzēta darba veikšanai, bet tam, lai darbinieks atgrieztos Latvijā. Vai uzņēmumam šī sestdiena darbiniekam jākompensē kā virsstundas? Vai darbiniekam šajā gadījumā kā brīvdiena jāpiešķir cita diena? Vai drīkst darbiniekam sestdienu neapmaksāt un nepiešķirt citu brīvdienu, pamatojot, ka darbs šajā laikā faktiski netika veikts?

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka par darbinieka apdrošināšanu un ar to saistītā darbinieka ienākuma aprēķināšanu, ja prēmijas apmērs pārsniedz valsts noteiktās robežvērtības, viss ir skaidrs. Tomēr ir situācijas, kurās grāmatvežiem rodas šaubas, vai konkrētā tiesību norma tiek piemērota pareizi. Viena no tādām ir neskaidrība, kā pareizi aprēķināt darbinieka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu, ja darba devējs veic darbinieku veselības apdrošināšanas maksājumus par labu tādam darbiniekam, kurš nav nostrādājis pilnu taksācijas gadu, jo sācis strādāt gada vidū.

Darbinieks iesniedzis darba līguma uzteikumu. Kā rīkoties darba devējam, ja šis darbinieks nākamajā dienā pēc uzteikuma iesniegšanas nokārto slimības lapu uz 6 mēnešiem? Vai uzteikuma termiņš - mēnesis - ir jāpagarina par darbinieka slimības laiku?

Darbiniekam noteikts pārbaudes laiks. Kādu dienu viņš neierodas darbā, neatbild uz telefona zvaniem un e-pastiem. Kā šādā situācijā rīkoties darba devējam? Vai drīkst uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārbaudes laikā nav sasniedzams? Vai ir pietiekami ar vadītāja rīkojumu, ka darbinieks nav izturējis pārbaudes laiku?

Kas jāzina darba devējam, pastāvīgi nodarbinot personas Igaunijā? Kā slēgt darba līgumu, kas jāņem vērā, izmaksājot algas, un, visbeidzot, kā pārtraukt darba attiecības?