Turpinot savā iepriekšējā rakstā Pamatlīdzekļu inventarizācija un novērtēšana pirms gada pārskata sastādīšanas, izmaiņu atspoguļošana grāmatvedībā un gada pārskatā (iFinanses.lv, 08.10.2010.) apskatīto tēmu par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, šoreiz vēlētos apskatīt ar nodokļiem saistītos jautājumus.

Baltijas valstis savu ģeogrāfisko apmēru dēļ starptautisku uzņēmumu iekšējā struktūrā bieži tiek uztverta kā vienota telpa. Gan darba līgumi, gan pakalpojumu līgumi nereti tiek slēgti ar vienas valsts rezidentu par darbu vai pakalpojumiem, kas tiks veikti arī citā valstī.

02.10.2010. stājās spēkā jauni Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumi Nr.899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr.899 vai jaunie noteikumi), kas piemērojami jau ar 01.07.2010. Publicējam turpinājumu š.g. 25.oktobra rakstam Atšķirības starp jaunajiem un iepriekšējiem MK noteikumiem likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērošanā.

02.10.2010. stājās spēkā jauni Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumi Nr.899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr.899 vai jaunie noteikumi), kas piemērojami jau ar 01.07.2010. Tie ir izdoti saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN vai likums) 3. panta 3. daļas 12. punkta a apakšpunktu, 9. panta 1. daļas 16. un 17. punktu, 10. panta 1. daļas 4. punktu, 11. panta 3. daļas 15. punktu, 17. panta 11. daļas 2. punktu, 38. panta 2. daļu un 39. pantu. Minētie noteikumi aizstāj 26.09.2006. noteikumus Nr.793. Kas tajos citādāks, kas būtisks un kas neskaidrs - par to turpinājumā.

Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam (DRN likums vai likums) videi kaitīgas preces,kuras apliek ar nodokli,ir preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi (piemēram, ozona slāni noārdošas vielas) vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, akumulatori un baterijas, smēreļļas u.c.).

2010. gada 30. septembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (noteikumi). Noteikumi izstrādāti ar mērķi novērst neskaidrības, kas radās, piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) normas pēc grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Latvijā viena no aktīvākajām nozarēm ir kokapstrāde. Tā ir mūsu eksporta prece, kas nes Latvijas budžetam lielus nodokļus un nodrošina daudzus iedzīvotājus ar darbu. Šajā nozarē ir arī savas īpatnības grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, tādēļ grāmatveži nereti baidās uzņemties risku pildīt galvenā grāmatveža amatu.

Dabas resursu nodokli (DRN) par iepakojumu materiāla svara vienību aprēķina, summējot saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma (DRN likums vai likums) 7. pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm atkarībā no iepakojuma materiāla aprēķināto nodokļa summu par katru iepakojuma materiāla veidu, ieskaitot etiķetes (tajā skaitā primārais + sekundārais + terciārais (transporta) iepakojums).

Kā jau 2010. gada 17. septembra publikācijā „Dabas resursu nodoklis par iepakojumu un videi kaitīgām precēm” tika skaidrots, dabas resursu nodoklis (DRN vai nodoklis) jārēķina un jāmaksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas (LR) teritorijā pirmo reizi realizēto preču visa veida iepakojumu (no primārā līdz transporta), savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no citām valstīm ievesto un izmantoto vai izmantot uzsākto preču visa veida iepakojumu, pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ pirkumam pievienoto visa veida iepakojumu un pakalpojumu sniegšanas rezultātā izstrādājumiem pievienoto visa veida iepakojumu, kas gala rezultātā nonāk pie gala patērētāja.

Šajā rakstā tiks apskatīta dabas resursu nodokļa (DRN vai nodoklis) piemērošana iepakojumam un videi kaitīgām precēm, kas gan ir tikai daļa no DRN objektu grupām. Tomēr jautājumi par nodokļa piemērošanu šīm objektu grupām parasti ir visvairāk uzdotie.

2010. gada 9. augustā Saeima pieņēma kārtējos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kuri stājās spēkā 1. septembrī. Lielākā daļa likuma grozījumos iekļauto normu ir saistītas ar jauno Mikrouzņēmumu ienākuma nodokli. Tomēr paralēli normām, kas saskaņo IIN likuma normas ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, ir pieņemti arī citi būtiski grozījumi, kuri iespējams ierindas likuma lietotājam var paslīdēt garām neievēroti. Viens no šādiem grozījumiem attiecas uz kapitāla nodokļa piemērošanu, kas stājās spēkā vēl tikai šī gada 1. janvārī un kas joprojām izraisa ne mazums jautājumu un diskusiju par tā praktisko piemērošanu.

2009. gada nogalē un 2010. gada sākumā aktualizējās jautājums par iespēju individuālajiem uzņēmumiem (IU), zemnieku un zvejnieku saimniecībām (ZZS) brīvprātīgi kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Līdz šim tāda iespēja normatīvajos aktos netika paredzēta, jo „Gada pārskatu likums” (GPL) noteica, ka gada pārskatu sagatavo tikai tie IU un ZZS, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārsnieguši 200 000 Ls.

Pienācis jau augusts, bet Ministru kabinets (MK) vēl joprojām nav izdevis jaunus noteikumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) piemērošanā. Iepriekšējie Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.793 vai MK noteikumi) savu spēku zaudējuši 2010. gada 1. jūlijā. Par to, kādas problēmas ar to saistītas, turpmāk.

Darba devēji darbiniekiem papildu darba algai var piešķirt arī dažādus labumus – piemēram, organizēt darbinieku ēdināšanu, iekārtojot birojos virtuves telpu vai pasūtot ēdienus uz darba vietu, segt kādus darbinieka izdevumus, kas viennozīmīgi ir personificējami un veido darbinieka papildu labumu, piemēram, apmaksājot darbinieka dzīvokļa komunālos maksājumus, kā arī šogad aktualitāti guvušo labumu - iespēju lietot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām, u.c. labumus. Savukārt izdevumi par tēju, kafiju u.tml., kurus ir pieejams lietot darbiniekiem, praksē gadījumos, ja sabiedrības (uzņēmuma) darbības specifika saistīta ar klientu pieņemšanu un t.ml., iegādājas no reprezentācijai atvēlētiem līdzekļiem. Tādējādi darba devējiem rodas izdevumi, kurus ir svarīgi īpaši izvērtēt un dokumentēt, vadoties no nodokļu aplikšanas viedokļa.

Izvērtējot darbinieku un ar tiem saistītās administratīvās izmaksas un ņemot vērā biznesa īpatnības, kā alternatīvu var izskatīt darbinieku nomu. Darbinieku nomu mēdz izmanto arī uzņēmumu grupas uzņēmumi, nodarbinot darbiniekus grupas ietvaros.