Atkal esam sagaidījuši jaunas izmaiņas darījumu uzrādīšanai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Jaunie grozījumi un precizējumi, šķiet, novērsīs vecos atavismus, kā, piemēram, kokmateriālu piegāžu un ar tiem saistīto pakalpojumu uzrādīšanu atsevišķos pārskatos, kas nereti radīja apmulsumu grāmatvežiem, kuri pirms tam ar to nebija saskārušies.

Tuvojoties gada noslēgumam, arvien biežāk gan politiķu, gan nevalstisko organizāciju, gan arī pašvaldības ierēdņu retorikā tiek pieminēti ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) saistīti jautājumi. Citu starpā tiek aktualizēts arī jautājums par kadastrālo vērtību pārmērīgo ietekmi uz nodokļu maksātājiem aprēķinātā NĪN apmēru. Tādēļ atsevišķas pašvaldības (Jūrmala, Mārupe) pamatoti ceļ trauksmi par nesamērīgi lieliem nodokļu maksājumu rēķiniem. Spriedzi sabiedrībā nosaka arī fakts, ka NĪN pieaug, neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma tirgus vērtība pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Diemžēl jāsecina, ka uz NĪN maksājuma aprēķināšanu lielā mērā ir attiecināms teiciens, ka lietas ne vienmēr ir tādas, kā tās izskatās.

Padziļināta uzņēmuma finanšu un nodokļu plānošana jau kādu laiku vairs nav tikai greznuma lieta, bet gan akūta nepieciešamība, turklāt – ne tikai Latvijā. Uzņēmumu atbildīgās personas nereti pieņem lēmumus izmantot dažādus risinājumus ar vienu mērķi – ietaupīt. Viens no līdzekļiem, kā to izdarīt, jeb, precīzāk, atgūt iztērētos līdzekļus, ir atprasīt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Publikācijas mērķis ir vērst to personu uzmanību uz PVN atmaksas aktualitātēm Latvijā, kuras kā PVN maksātāji reģistrētas ārpus Eiropas Savienības (ES) teritorijas, kur nodokļus regulējošo tiesību aktu izpratnē tās veic saimniecisko darbību.

2011. gada 21. jūlijā Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums). Bez grozījumiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversa ieviešanu darījumiem ar metāllūžņiem un īpašā nodokļa režīma piemērošanu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem jaunajā likumā ir ietvertas arī izmaiņas PVN piemērošanā darījumiem ar nekustamo īpašumu, kas stājas spēkā jau no 2011. gada 1.oktobra.

Dividendes, procentu maksājumi un samaksa par intelektuālo īpašumu ir daži no maksājumiem, no kuriem ir jāietur nodoklis, veicot maksājumu ārvalstu darījumu partnerim, akcionāram vai visbiežāk mātes uzņēmumam. Darījumos ar nerezidentiem tiek pieļautas neprecizitātes, kā rezultātā izmaksātājam – Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai – ir jāmaksā papildus nodoklis, kuru nevajadzētu maksāt, ja darījums būtu pareizi strukturizēts un dokumenti atbilstoši noformēti. Atbilstoši likumam Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) nodokli no nerezidenta ienākumiem ietur ienākuma izmaksātājs šī ienākuma izmaksas brīdī, tādēļ tiek lietots arī termins ieturējuma nodoklis (angl. – withholding tax).

Nodokļu maksātāji jau pieraduši, ka likums Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) tiek grozīts bieži, pat vairākas reizes gadā. Pie tam mainītas tiek ne tikai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes, bet arī ar PVN apliekamie objekti un kārtība.

Ministru kabineta (MK) š.g. 7. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonu darījumiem un iespējām šo kārtību pastiprināt (ziņojums). Lai gan ziņojums līdzās esošās sistēmas vērtējumam satur tikai piedāvājumus iespējamiem pasākumiem ārzonu darījumu ierobežošanai, šis ziņojums ir guvis nodokļu konsultantu ievērojamu uzmanību, jo šobrīd ir piedāvātas vairākas alternatīvas, kuru ieviešana var būtiski ietekmēt investīciju vidi Latvijā.

Šā gada 15. martā Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi Regulu Nr. 282/2011 (Regula), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu (Direktīva). Ir noteikts, ka Regula ir piemērojama sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Tā kā Regula ES dalībvalstīs ir jāpiemēro tieši, Latvijas normatīvajos aktos Regulas prasības netiks iestrādātas, tādēļ nodokļu maksātājiem būtu jāzina, ko nosaka jaunais dokuments, un jāievēro tā prasības attiecībā uz veiktajiem darījumiem. Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāpārskata esošo normatīvo aktu normas un nepieciešamības gadījumos jāveic precizējumi, lai nerastos pretrunas ar Regulas nosacījumiem.

Bieži vien sabiedrības slēdz uzņēmuma līgumu ar fiziskajām personām. Tādēļ, lai būtu saprotams, vai šāda līguma forma ir izvēlēta pareizi un kā šādā situācijā ieturēt nodokļus, būtisks ir nosacījums, vai uzņēmuma līgums tiek slēgts ar fizisku personu, kura ir reģistrējusies vai kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja - nodokļu maksātāja. Turpmāk tiks aplūkots katrs no šiem gadījumiem atsevišķi.

Daudzos uzņēmumos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir lielākais nodokļu maksājumu postenis, tādēļ publikācijā tiks apskatīti ar VSAOI saistītie pamatjautājumi, akcentējot pēdējā laikā veiktās izmaiņas likumdošanā.

Šā gada 12. maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Rezultātā citu nozīmīgu grozījumu starpā ir paredzētas izmaiņas arī 14. pantā attiecībā uz nodokļa maksātāja statusa noteikšanu pastāvīgās pārstāvniecības gadījumā. Izmaiņas skaidrotas ar to, ka nodokļu administrācija aizvien biežāk nodokļu pārbaudes laikā iegūst informāciju par nerezidentiem, kas veic saimniecisko vai komercdarbību Latvijas Republikā, nereģistrējoties kā ārvalstu filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība.

Gadījumos, kad uzņēmumi, kuri nav reģistrējušies ar pievienotās vērtības nodokli (PVN vai nodoklis) apliekamo personu reģistrā, iepērk preces no trešajām valstīm, tie nereti nav informēti par PVN piemērošanas kārtību un muitas procedūru šādās situācijās. Šajā publikācijā par to, kādos gadījumos ar PVN apliekama importēto preču muitas vērtība, un kā veicama preces atmuitošanas procedūra.

Darījumos ar lietotām mantām tiek piemērota netipiska pievienotās vērtības nodokļa (PVN vai nodoklis) aprēķināšanas kārtība. Tā kā uzņēmumi nereti pārdod lietotas automašīnas, tad jāņem vērā, ka pastāv PVN uzskaite vispārējā kārtībā un PVN uzskaite īpašajā kārtībā (īpašā nodokļa piemērošanas kārtība) saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 292 Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (MK noteikumi Nr. 292).

Tuvojas laiks, kad jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gada deklarācija. Tomēr ne visiem šogad tā ir jāiesniedz. Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN vai likums) 11. panta 10. daļu apliekamā persona līdz nākamā gada 1. maijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) deklarāciju par taksācijas gadu gadījumos, ja:

Tuvojas gada pārskata iesniegšanas termiņš un līdz ar to ir aktualizējušies dažādi jautājumi attiecībā uz gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Viens no jautājumiem, kas nodokļu maksātājiem nav skaidrs, ir ieņēmumu uzrādīšana mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) gada pārskatā, kā arī apgrozījuma uzrādīšana mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju deklarācijā. Kā piemēram, vai šajā deklarācijā uzrāda ieņēmumus no pamatlīdzekļu pārdošanas un valūtas kursu svārstībām?