Turpinām 6. februāra publikāciju par būtiskākajiem jaunumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN). Šoreiz tiks apskatīti arī citi grozījumi likumā, tajā skaitā, bet ne tikai, papildināts ar nodokli neapliekamo gada ienākumu saraksts, noteikta samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nomas ienākumam, kā arī paredzētas ievērojami plašākas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pilnvaras un bargāki sodi tiem darba devējiem, kuri slēpj faktiskos darbinieku ienākumus.

Kā jau ierasts, gada nogalē Saeima akceptēja kārtējos valdības ierosinātos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN), kuri tika publicēti 2011. gada 29. decembra Latvijas Vēstneša numurā Nr. 204 (4602). Šīs publikācijas un tās turpinājuma mērķis ir vērst lasītāju uzmanību uz būtiskākajiem jaunumiem likumā par IIN, kurus paredz 2011. gada 15. decembrī pieņemtie grozījumi, kas stājās spēkā ar šā gada 1. janvāri. Šajā publikācijā tiks analizēti mikrouzņēmumu darbinieku sniegtie pakalpojumi un kādos gadījumos šādu pakalpojumu pirkšana var tikt pielīdzināta darbinieku nomai.

Reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības ieviešana būvniecības nozarē bija visnotaļ atbalstāms un ilgi gaidīts notikums. Tas viesa cerības, ka, izmantojot reverso PVN maksāšanas modeli, būtiski tiks mazināts PVN izkrāpšanas gadījumu skaits būvniecībā par fiktīvi noformētiem un faktiski nenotikušiem darbiem. Tomēr šā gada pirmajās nedēļās esam saskārušies ar negaidītiem sarežģījumiem, kas fundamentāli apdraud jaunās kārtības dzīvotspēju un būtībā liek apšaubīt reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas lietderību.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) ir nodoklis, kuru aprēķina reizi gadā, un visbiežāk tas ir par taksācijas periodu, kurš sakrīt ar kalendāro gadu. Ja šī jums nav pirmā reize, kad aprēķināt nodokli, aizpildot UIN deklarāciju, tad, lai nepārskatītu detalizēti visu normatīvo bāzi saistībā ar šo nodokli, akcentēšu tos grozījumus tiesību aktos, kas 2011. gadā atšķiras no 2010. gada vai ir jaunums.

Šajā publikācijā tiks apskatīti 2011. gada 15. decembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (turpmāk – Likums), kas stājās spēkā 2012. gada 1.janvārī, akcentējot būtiskākās izmaiņas, kas skars mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus.

2012. gada 1. janvārī stājās spēkā ilgstoši plānotie grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), papildinot to ar jaunu 13.6 pantu un nosakot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversās maksāšanas kārtības piemērošanu būvniecības pakalpojumiem. Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātais grozījumu teksts radikāli atšķiras no sākotnēji izstrādātā varianta un būtībā nosaka, ka reverso PVN maksāšanas kārtību piemēro visas būvdarbu ķēdē iesaistītās personas, t.i., ģenerāluzņēmējs, visi apakšuzņēmēji un apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji utt., neatkarīgi no būves vai inženierbūves turpmākā lietošanas mērķa un neatkarīgi no tā, vai būvdarbu veikšanai ir vai nav nepieciešama būvatļauja.

Mūsdienu globalizācijas apstākļos uzņēmējs izvērtē, kā līdzdarboties ārvalstīs: ar vietējo (atkarīgo vai neatkarīgo) pārstāvi, pārdošanu interneta mājas lapā, dibinot filiāli vai meitas sabiedrību. Katram no šiem veidiem ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Pieņemot, ka uzņēmēja bizness plaukst, tiek dibināts ārvalstu meitas uzņēmums. Par šo uzņēmēju var būt Latvijas uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu ārvalstīs, vai arī ārvalstu uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu Latvijā.

Gada nogalē, 2011. gada 8. decembrī, Saeima pieņēma jaunus grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Grozījumi stāsies spēkā no 2012. gada 1. janvāra. Atsevišķas normas stāsies spēkā un tiks piemērotas ar 2013. gadu, proti, normas attiecībā uz reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem atsevišķiem nodokļu maksātājiem, kā arī ieviests pārejas periods dažām agrāk ieviestām normām. Šajā publikācija lasiet par to, kādas ir būtiskākās izmaiņas likumā par PVN un kam būs jāgatavojas nodokļu maksātājiem.

Mainīgajā Latvijas nodokļu tiesību sfērā valda pamatprincips, ka rezidenti maksā nodokli par vispasaules ienākumu Latvijā un nerezidenti maksā nodokli pēc ienākuma ieguves avota principa (ienākuma gūšanas avota valstij ir tiesības uz ienākuma aplikšanu ar nodokli) par konkrētiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) (runājot ne par fiziskajām personām) minētajiem ienākumiem.

Pēdējo reizi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūras Latvijā mainītas ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā, izraisot pamatīgu sajukumu tiem Latvijas uzņēmējiem, kas bija aizkavējušies ar PVN atmaksu pieprasīšanu. Kopš tā laika ir pagājis jau gandrīz pusotrs gads, taču jautājumi par atmaksas procedūrām joprojām nezaudē savu aktualitāti.

Iespēja veidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju grupu (PVN grupa) parādījās no 2009. gada 1. decembra, kad tika pieņemti grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Likumā tika ieviesta Direktīvas 2006/112/EC (Direktīva) 11. pantā paredzētā norma, ka dalībvalstis par vienu nodokļa maksātāju var uzskatīt personas, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras, kaut arī juridiski patstāvīgas, ir cieši saistītas cita ar citu finansiālām, saimnieciskām un organizatoriskām saitēm.

2011. gada 13. oktobrī savā pēdējā sēdē 10. Saeima galīgajā lasījumā akceptēja izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām (Likums), kas paredz būtiskas izmaiņas nodokļu sodu sistēmā un nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas kārtībā. Lai arī pieņemtie grozījumi Likuma 24. pantā stāsies spēkā tikai 2012. gada 1. jūlijā (Likuma Pārejas noteikumu 138. punkts), tomēr vēlams ar tiem iepazīties savlaicīgi un apzināt atšķirības pašreizējā un jaunajā regulējumā.

2011. gada 27. septembrī Ministru Kabinets (MK) pieņēma grozījumus 2006. gada 14. novembra MK noteikumos Nr. 933 Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi), kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Algots darbs ārvalstīs Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (rezidentiem) vairs nav novitāte vismaz kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Tomēr nodokļu saistībām, kuras rodas saistībā ar ārvalstīs gūto ienākumu, līdz šim ir piešķirta labākā gadījumā sekundāra nozīme. Tikai salīdzinoši nesenā pagātnē Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādināja, ka Latvijas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumu ārvalstī, ir pienākums par šo ārvalstīs gūto ienākumu maksāt nodokli arī Latvijā, neskatoties uz faktu, ka no šī ienākuma var būt ieturēts nodoklis arī šajā ārvalstī.

Uzņēmums sava prestiža veidošanai reprezentācijas nolūkos plāno iegādāties Latvijas Bankas monētas un iesaiņot tās kastītē ar uzņēmuma logo. Vai, veicot šāda veida darbības, uzņēmums varēs izdevumus par monētu iegādi uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem?