Zināms, ka kopš 1.jūnija ir ieviests sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (SLIN) – 15% no aprēķinātā ienākuma. Kāds līgums ir slēdzams ar darbiniekiem, kuriem plāno piemērot SLIN? Dažkārt sezonas laukstrādnieks tiek nodarbināts tikai 1 dienu. Vai ar šādiem darbiniekiem arī ir jāslēdz rakstveida līgums?

Uzņēmums pieņēma darbā tirdzniecības pārstāvi Kurzemes reģionā. Uzņēmuma juridiskā un biroja adrese ir Rīga, taču paredzēts, ka tirdzniecības pārstāvis savus darbus veiks no mājām un apmeklēs klientus Kurzemē. Tāpat darbiniekam tiks nodrošināta automašīna un portatīvā datortehnika ar mobilo internetu. Kāda darba vieta būtu jānorāda darba līgumā? Vai tirdzniecības pārstāvim drīkst apmaksāt naktsmītnes izdevumus un dienas naudu, ja viņam paredzēts vairākas dienas būt Rīgā (sapulce, apmācības u.c.)?

Uzņēmums plāno nosūtīt savu darbinieku strādāt uz ārvalstīm. Vai taisnība, ka šādā gadījumā uzņēmumam ir jāsaņem licence?

Uzņēmuma autotransportam ir kasko apdrošināšana. Tagad uzņēmums papildus iegādājies arī autotransporta vadītāja apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem (polisē nav norādītas konkrētas personas). Kā gada beigās piemērot darbaspēka nodokļus apdrošināšanas izmaksām, ja ar konkrēto autotransportu / kravas auto brauc vairāki darbinieki?

Biedrība ir saņēmusi finansējumu un rīko pasākumu, kura organizēšanai nepieciešams piesaistīt instruktorus. Neviens instruktors nav reģistrējies kā pašnodarbinātais. Kādu līgumu slēgt, ja darbinieku plāno nodarbināt 1 dienu? Kādi nodokļi jāmaksā, un kāda informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?

Kā pareizi darba līgumā (uz noteiktu laiku) uzrādīt konkrēta darba veicēja darba veikšanas adresi, ja biedrības juridiskā adrese nav darbinieka darba veikšanas faktiskā adrese? Biedrībai nav savu biroja telpu, tāpēc darbinieki, abpusēji vienojoties, projekta finansējuma ietvaros darbu veiks savā dzīves vietā.

Uzņēmums plāno nodarbināt fizisko personu, kas nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kura 3 - 5 reizes mēnesī pēc pasūtījuma uzstādīs aprīkojumu uzņēmuma klientiem (iespējams, kādā mēnesī nebūs tādu pasūtījumu). Pastāvīgs darbinieks nav vajadzīgs. Līdz ar to rodas daži jautājumi.

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?

Parakstot darba līgumu, darbinieks bieži vien ievēro tikai algas apmēru, darba laiku, bet nepievērš lielu uzmanību citiem svarīgiem jautājumiem, kas turpmāk var izraisīt konfliktu starp darbinieku un darba devēju, kas izšķirams tiesā. Rakstā apskatīšu gadījumus, kad pusēm ir bijusi atšķirīga izpratne par atsevišķiem darba līguma punktiem, kā arī norādīšu uz dažu darba devējiem būtisku noteikumu atrunāšanu tieši darba līgumā.

No tiesu izpildītāja atnāca jauns izpildraksts par 30% ieturēšanu no darba algas līdz noteiktai parāda summai (darbiniecei šis jau ir 3. izpildraksts). Bet tālāk seko teksts: saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katra apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta apmērā. Lūdzu paskaidrojiet sīkāk, kā tas jāsaprot!

Saeima 03.10.2013. 1.lasījumā ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus Darba likumā (DL). Šajā rakstā apskatītās izmaiņas darba tiesību regulējumā var atšķirties no faktiskajām izmaiņām, kad Saeima likumprojektu būs izskatījusi visos 3 lasījumos. Plānotie DL grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu darba tiesību normatīvo regulējumu atbilstoši mūsdienu dinamiskajai darba tirgus attīstībai, ietverot tajā tiesu prakses un tiesību zinātnes atziņas. Daļu no grozījumiem plānots veikt, lai nodrošinātu DL pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam regulējumam.

Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) A noslēdza līgumu ar Latvijā reģistrētu SIA B par klientu piesaisti un produkcijas izplatīšanu ārzemju tirgū. Līgumā paredzēta atlīdzība. Jautājums: vai SIA A var nosūtīt SIA B darbinieku komandējumā un kompensēt šai personai ar komandējumu saistītos izdevumus (dienas naudu, viesnīcas un transporta pakalpojumus)?

Grāmatvedis pēc sava pamatdarba veiks grāmatveža darba pienākumus (līdz gada pārskata sagatavošanai) citā uzņēmumā – vakaros, sestdienās vai svētdienās, kā pašam ērtāk, lai darbu padarītu. Kādu līgumu par padarīto būtu vispareizāk slēgt ar šādu personu, un kā uzskaitīt darba laiku?

Gan nodokļu maksātājiem, gan ienākumu izmaksātājiem bieži ir neskaidrības par nodokļu atvieglojumu piemērošanu un tieši par to, kas ir atbildīgs par ziņu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par izmaiņām nodokļa atvieglojumos, šādu ziņu norādīšanu algas nodokļa grāmatiņā un ierakstu neveikšanu. Šajā publikācijā vērsīšu uzmanību uz darba devēja un darbinieka savstarpējo atbildību ierakstu veikšanā algas nodokļa grāmatiņā, kā arī katras puses iespējamo administratīvo un cita veida atbildību par sev normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu.