Meži aizņem lielu daļu no Latvijas, tāpēc likumsakarīgi, ka to pirkšanas un pārdošanas darījumi notiek ik dienu un jautājumi par nodokļu piemērošanu šiem darījumiem ir aktuāli daudziem. Skaidrojam, vai, ko un kā rēķināt, pērkot un pārdodot mežu!

Vēl tikai līdz šī gada 31.decembrim dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017.gada 31.decembrim, var piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā. Ja to nepaspēj izdarīt šogad, no nākamā gada tai būs jāpiemēro IIN 20% likme.

Augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķina prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, radās jautājums, kā to piemērot atvaļinājuma naudai par augustu, kas tiek izmaksāta pēdējā jūlija darba dienā. Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), atvaļinājuma naudai jāpiemēro jūlija diferencētais neapliekamais minimums. Alga un atvaļinājuma nauda kopā pārsniedz 1667 eiro. Vai jāpiemēro 20% un 23% IIN likme? Un kā ar aprēķiniem par augustu? Tad mainās diferencētā neapliekamā minimuma likme, un to pilnā apmērā nevar izmantot algas aprēķinam par divām darba dienām pēc atvaļinājuma. Darbinieks tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas saņems pārmaksāto IIN. Vai tiešām tā tas jārēķina?

No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.

Šogad daudzi nodokļu maksātāji, sagatavojot gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu, ieraudzīja, ka ir valstij parādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas radies pārāk liela prognozētā mēneša neapliekamā minimuma dēļ. Šobrīd veikti grozījumi normatīvajos aktos. Vai problēma ir atrisināta?

Esmu Latvijas pilsonis, bet dažus gadus strādāju ārzemēs. Tagad plānoju atgriezties Latvijā. Vai, atgriežoties no ārzemēm, Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par citā valstī gūtajiem ienākumiem?

Ņemot vērā, ka, pēc esošās kārtības piemērojot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto neapliekamo minimumu, atsevišķās situācijās darbiniekam rodas iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda risks, kā rīkoties grāmatvedim darba vietā, lai no šāda riska palīdzētu izvairīties?

Fiziska persona ir noslēgusi līgumu ar AS “Swedbank”, uz kura pamata katru mēnesi pārskaita līdzekļus uzkrājumam bērniem, un katru gadu iekļauj šīs summas gada ienākumu deklarācijā. Vecākajai meitai 2019.gadā paliek 24 gadi. Sniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā par 2017.gadu, konsultants teica, ka nākamajās deklarācijās maksājumus par vecāko meitu iekļaut nevarēs. Ar ko tas ir saistīts? Ar to, ka meitai paliek 24 gadi, vai to, ka šādi maksājumi vairs vispār nebūs iekļaujami gada ienākumu deklarācijā? Vai tomēr deklarācijā par 2018.gadu attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut šādus maksājumus?

Esam vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojuši 2018.gadu, kas nāca ar milzīgām pārmaiņām nodokļu jomā. Pa jaunam sākām rēķināt gan uzņēmumu ienākuma nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan piemērot diferencēto neapliekamo minimumu. Šobrīd, kad jāiesniedz gada ienākumu deklarācijas, daudziem nodokļu maksātājiem var nākties piemaksāt nodokļa starpību. Ko nu?

Latvijas rezidents ir noslēdzis darba līgumu par direktora pienākumu pildīšanu Lietuvas uzņēmumā. Darbs tiek veikts attālināti, faktiski atrodoties Latvijā. Direktors saņem darba līgumā noteikto atalgojumu no Lietuvas uzņēmuma. Kāda ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanas un nomaksas kārtība? Kuram ir pienākums reģistrēties kā algas nodokļu maksātājam - Lietuvas uzņēmumam vai Latvijas rezidentam?

Lūdzu sniegt skaidrojumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas kārtību saskaņā ar abu likumu jaunajām normām, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, situācijā, kad mātes uzņēmums vēlas izmaksāt savam dalībniekam dividendes, kas saņemtas no meitas uzņēmuma 2017.gada peļņas!

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 5.daļu no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā, ja ir izpildīti šīs daļas nosacījumi. Vai izmantotā veselības apdrošināšanas summa ietekmē darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, ja nosacījumi ir izpildīti?

Sabiedrība iepriekšējos gados sadalot tīro peļņu, daļu no tās novirzīja rezervēm. Šogad dalībnieki nolēma līdz 2017.gada 31.decembrim izveidotās rezerves dzēst, novizot tās uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla sastāvā. Pēc tam dalībnieki plāno “no jauna iegūto” nesadalīto peļņu sadalīt dividendēs. Izmaksu plānots veikt atkarībā no naudas plūsmas – var būt gan līdz 2019.gada 31.decembrim, gan pēc šā datuma. Mūsuprāt, ja dividendes tiek sadalītas līdz 2019.gada 31.decembrim, ir jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 10% apmērā. Ja dividenžu sadale notiks pēc 2019.gada 31.decembra, jāpiemēro IIN likme 20%.

Lūdzam paskaidrot, kā gada beigās Elektroniskās deklarēšanas sistēmā fiziskai personai tiks atspoguļota iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa vai parāds! Vai Valsts ieņēmumu dienests automātiski aprēķinās, cik neapliekamais minimums pienācās par šo gadu, cik tas faktiski piemērots un kāds ir nodokļa rezultāts – piemaksa vai atmaksa?

Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Un ir radusies neskaidrība, vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādas apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Un kā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?