Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu “Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana”, kurā skaidrots, kā piemērot nodokļus fiziskas personas – Latvijas rezidenta – ienākumam no algota darba ārvalstīs.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijas rezidenti vispārējā gadījumā maksā Latvijā.
Atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) IIN maksā fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) –, kas guvušas ienākumu Latvijā un ārvalstīs.
Tādējādi Latvijas rezidents, kas kalendāra gadā guvis ienākumus ārvalstī, nodokli no šī ienākuma maksā Latvijā.
Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus:
- kas gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un
- kas attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli.
Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst:
- strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa;
- kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā;
- ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai, ienākumam no dividendēm u. c.
Gada ienākumu deklarācija
Personas, kas ir saņēmušas ienākumu citā valstī, iesniedz gada ienākumu deklarāciju.
Latvijas rezidents par ienākumiem, kas kalendāra gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalsts nodokļu maksātāja – labā ārpus Latvijas, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.jūnijā, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 105 300 eiro, tad līdz 1.jūlijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gada ienākumu deklarāciju.
Ārvalstīs gūto ienākumu norāda deklarācijas pielikumā D2 “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”.
Deklarācija nav jāsniedz, ja Latvijas rezidents ES dalībvalstī saņēmis algota darba ienākumu, kas attiecīgajā ES dalībvalstī ir pakļauts aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli.
Par gūto algota darba ienākumu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē ir jāsniedz deklarācija.
IIN aprēķina par taksācijas perioda (kalendāra gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopumu.
Piemērs
Fiziskā persona A 2025.gadā strādāja Īrijā un guva algota darba ienākumu, kas tika pakļauts aplikšanai ar ienākuma nodokli Īrijā.
Par minēto ienākumu nav sniedzama deklarācija.
Piemērs
Fiziskā persona B 2025.gadā strādāja Apvienotajā Karalistē un guva algota darba ienākumu, kas tika pakļauts aplikšanai ar ienākuma nodokli Apvienotajā Karalistē.
Par minēto ienākumu VID ir jāsniedz deklarācija, bet minētajam ienākumam IIN Latvijā netiek piemērots.
Tādējādi ārzemēs strādājošie Latvijas rezidenti iesniedz deklarāciju VID, izņemot tās personas, kas ES dalībvalstī guvušas algota darba ienākumu, kuram piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis.
Dokumenti
Deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina taksācijas gadā ārvalstī samaksāto nodokli, nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, un citus dokumentus, kurus saskaņā ar likumu par IIN ņem vērā, nosakot ar nodokli apliekamo gada ienākumu.
Latvijas rezidents, kas guvis algota darba ienākumus citā Es dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija, deklarācijai pievieno ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu (kā arī dokumenta tulkojumu latviešu valodā), kas apliecina, ka gūtie darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli.
Vai nodoklis jāmaksā vēlreiz?
Latvijas rezidentam, kas guvis algota darba ienākumus valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta konvencija, aprēķināto nodokli no ārvalstī gūtajiem ienākumiem samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu.
Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstī ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīts apliekamais ienākums un ārvalstī samaksātā nodokļa summa.
Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilst Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
Piemērs
Dienvidāfrikā ir samaksāts ienākuma nodoklis. Ja tas ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma par IIN normām, vai pārsniedz to un nodokļa samaksas fakts ir apliecināts ar Dienvidāfrikas nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, Latvijā nodoklis no saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Ja Dienvidāfrikā samaksātais nodoklis ir mazāks nekā nodoklis, kas aprēķināts pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, nodokļa maksātājs piemaksā starpību.
Tādējādi gadījumā, ja ārvalstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma par IIN normām, nodokļa starpību neatmaksā.
Ja nodoklis par vienu un to pašu algota darba ienākumu ir samaksāts gan Latvijā, gan ārvalstī, bet saskaņā ar konvencijas noteikumiem nodoklis jāmaksā tikai Latvijā, tad fiziskā persona atgūst ārvalstī samaksāto nodokli, ievērojot attiecīgajā ārvalstī noteikto nodokļa atgūšanas kārtību. Savukārt, ja nodoklis saskaņā ar konvencijas noteikumiem bija jāmaksā arī ārvalstī, tad Latvija ņem vērā konkrētajā ārvalstī samaksāto nodokli vai atbrīvo fiziskās personas ienākumu no nodokļa piemērošanas Latvijā un atmaksā fiziskajai personai nodokļa pārmaksu.
Sociālās apdrošināšanas maksājumi
Ja fiziskā persona ir devusies strādāt uz citu ES dalībvalsti, Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu, Šveici, Kanādu, Ukrainu, Baltkrieviju, Austrāliju vai Krieviju, vispārējā gadījumā piemēro starptautiskos normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem obligātos sociālos maksājumus veic tajā valstī, kur minētā persona faktiski veic darbu.
Piemērs
Ja Latvijas iedzīvotājs strādā Īrijā, tad obligātos sociālos maksājumus Latvijas iedzīvotājs veic Īrijā atbilstoši šīs ES dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
Rezidences valsts noteikšana
Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā ES dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī).
Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
- šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai
- šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
- šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.
Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, neatzīst par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika periodā pēc šī datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstī ir īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstī sociālās apdrošināšanas maksājumus).
Nosakot fiziskās personas rezidenci Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai, izvērtē:
- vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
- vai personai pieder nekustamais īpašums (vai persona īrē nekustamo īpašumu) ārvalstī;
- vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī.
Ja persona dodas uz ārvalsti, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju, un var rasties nodokļu dubultā uzlikšana personas gūtajam ienākumam, tad, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci konvencijas piemērošanai, tiek izvērtēti šādi fakti un apstākļi:
- kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
- kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības;
- ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai ja tai nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
- ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
- ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.
Kā rezidents var kļūt par nerezidentu
Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma tiesību normām Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis, kā arī ārzemnieks, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, ES pilsoņa reģistrācijas apliecību vai ES pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Fizisko personu reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un par personām, kas atrodas to aizbildnībā vai aizgādnībā, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.
Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidentu.
Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, VID iesniedz:
- iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot konkrētu datumu, sākot ar kuru persona būtu uzskatāma par nerezidentu, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
- tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.
Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) un VID rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas VID attiecīgi uzskata vai neuzskata personu par Latvijas nerezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai un veic atbilstošu atzīmi informācijas.
